Darba devēji riskē zaudēt ārkārtīgi labus darbiniekus - mazo bērnu un skolēnu mammas

Attālinātā darba veicējiem ir ļoti svarīgi saglabāt privātās un darba dzīves līdzsvaru. Vadošais pētnieks nodarbinātības pārmaiņu pētījumā, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Ivars Vanadziņš intervijā Jauns.lv sacīja, ka attālinātā darba laikā darba devējiem īpaši būtu jādomā par darbiniecēm, kas ir vecumā ap 30-40 gadiem un kurām ir nepilngadīgi bērni. Viņām līdzsvara noturēšanai vajadzētu saņemt atbalstu ne tikai no darba devēja, bet arī partnera.

FOTO: Shutterstock.com

Runājot par privātās un darba dzīves līdzsvaru, Vanadziņš vispirms norādīja uz pagājušajā gadā veiktā vērienīgā pētījumā noskaidroto, ka trešdaļā gadījumu darba devēji pat nav painteresējušies, vai darbiniekam būs iespējams abas šīs jomas mājās sabalansēt.

"Pētījumā skaidri un nepārprotami iezīmējās riska grupa - sievietes vecumā līdz 40 gadiem ar bērniem. Viņām jau tradicionāli mājas solis ir smagāks. Redzam, ka šīs grupas sievietes ārkārtējās situācijas laikā sāka proporcionāli vairāk strādāt attālināti no mājām. Latvijas fenomens ir tāds, ka pirms tam attālināto darbu pārsvarā veica vīrieši. Bet tagad attālināti vairāk strādā sievietes," pētnieks teica.
 

Neparūpējoties par šīm sievietēm, darba devēji riskē zaudēt labus darbiniekus

Viņš norādīja, ka, strādājot attālināti, sievietēm vecumā ap 30-40 gadiem ar bērniem izveidojas ievērojams disbalanss starp privāto un darba dzīvi. "Darba devēji riskē zaudēt ārkārtīgi labus un kompetentus darbiniekus - sievietes vecumā ap 30-40 gadiem ar bērniem. Tā ir viena no labākajām darbinieku grupām, kāda vien var būt. Vienkārši viņam pašlaik ir milzīgi neproporcionāla slodze un disbalanss. Tas iezīmējas ārkārtīgi krāšņi."

Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks Ivars Vanadziņš. (Foto: LETA)

Lai šo sieviešu slodzi un disbalansu mazinātu, vispirms vajadzētu veicināt darba devēja izpratni par jauno sieviešu darba un mājas dzīvi. "Darba devējam noteikti vajadzētu apjautāties, vai darbiniecei vispār būs iespēja strādāt mājās. Vai viņām ir vieta, kur strādāt, vai ir sakārtots tā, ka kāds ik pa divām minūtēm nekrīt ap kaklu vai neņaud aiz durvīm, vai neraud gultā? Darba devējam būtu jāapzinās, ka šīs darbinieces ir lielāka riska grupa, ja runājam par privātās un darba dzīves līdzsvaru."
 

Sievietei pielāgo speciālu darba laiku

Iespējams, darba devēji varētu nākt pretī šīm sievietēm un pielāgot viņām atbilstošu darba laiku, profesors teica un kā piemēru minēja kādu savu kolēģi, kurai mājās jāpalīdz skolniekam. "Mēs esam vienojušies, ka viņai jāpalīdz bērnam ar skolas darbiem, tāpēc mēs līdz pulksten 13 viņu netraucējam un neprasām jautājumus. Mēs respektējam, ka līdz pusdienas laikam viņai ir svarīgi tikt galā ar bērnu.

 

Pēc pulksten 13 viņa ir absolūti elegants un brīnišķīgs darbinieks. Viņai ļoti daudz nozīmē tas, ka darba devējs ir vienkārši pajautājis viņas iespējas un ņēmis tās vērā.

Daudz labāk, ka sapulci tagad organizē pulksten 14 nevis pulksten 9. Vairumā gadījumā tā darbiniekiem nav problēma. Tas ir attieksmes, izpratnes un savstarpējas vēlmes nākt pretī jautājums, kas noteikti rezultējas labākā produktivitātē, mazākā stresa līmenī un citos sarežģījumos."
 

Var nākt pretī un nedaudz samazināt slodzi

Runājot par iespēju šādiem darbiniekiem nedaudz samazināt darba slodzi, pētnieks norādīja, ka visā pasaulē mūsdienu darba devējiem ir izaicinājums izmērīt darbinieka padarīto. "Ja es roku grāvi, manu darbu var viegli izmērīt un aprēķināt padarīto, bet, ja es daru intelektuālāku darbu, tad ko nozīmē 100% padarīts? Tas vairāk ir attieksmes, lojalitātes, motivācijas jautājums. To nevar tik viegli izmērīt."

 

Bieži vien darba devējiem un darbiniekiem pietrūkst sapratnes, ka paveicamais ir kopīga lieta un abu pušu interese. Varbūt iespējams vienoties, ka krīzes situācijā ir iespējams pastrādāt ar 90% produktivitāti, bet pēc tam kādu laiku pastrādā ar 110% atdevi?
 

Reklāma
Reklāma

Izpratne, ka abām pusēm vajadzētu būt labi

"Jābūt abpusējai izpratnei: ja man būs labi, ja darba devējam būs labi. Un otrādi. Latvijā ir ārkārtīgi forši darba devēji, bet ir arī otra galējība. Piemēram, izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP), kura teica, ja skolotājiem nepatīk šie attālinātie darba apstākļi, lai nāk strādāt uz skolu!" Nav pareizi, ka izglītības iestādes pārstāvis neļauj pedagogiem mājās lietot skolas datorus, jo tie ir skolas īpašums. 

Savukārt kā labu darba devēja piemēru Vanadziņš minēja kādu lielu uzņēmumu, kas jau pašā attālinātā darba sākumā izvadāja uz darbinieku mājām darbam nepieciešamās lietas, piemēram, galdus un krēslus.

"Tas ir tikai un vienīgi darba devēja un darba ņēmēja attieksmes jautājums un vēlēšanās nākt pretī un saprast: ja darbinieks labi jutīsies, man kā vadītājam būs labāk. Šāda izpratne reizēm Latvijā ļoti labi darbojas, bet citreiz mazliet pietrūkst," Vanadziņš secināja.

 

Arī vīrs var paveikt kādu daļu mājas darbu

Otrkārt, būtu jārosina sabiedrībā diskusija par to, ka mums Latvijā ir problēmas ar dzimuma līdzsvaru. Šis jautājums bija aktuāls ari pirms ārkārtējās situācijas un masveida attālināto darbu, bet diemžēl krīzes iespaidā šī problēma ir samilzusi.

"Sievietēm Latvijā tradicionāli un arī tagad, krīzes situācijā, mājas soļa pienākumu ir vairāk un tie nav palikuši vieglāki. Līdz ar to ir aicinājums Latvijas vīriešiem to apzināties un saprast," Vanadziņš teica. 

Arī pašas sievietes izteikušas vēlmi, ka mājas darbus varētu veiktu kopā ar vīriešiem nevis vienas pašas. Noskaidrots, ka gan dārza darbos, gan pārtikas iegādē, gan mājdzīvnieku pieskatīšanā un citos saimniecības pienākumos sievietes vēlētos dalīties ar vīriešiem, nevis veikt tos vienas pašas.
 

Vērienīgs zinātnieku pētījums

Vanadziņa vadītais pētījums "Pārmaiņas darba tirgū un nodarbinātības struktūrās, jaunā loģika sociālo pakalpojumu sniegšanā" ir daļa no vērienīga projekta "Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē".

 

"Dzīve ar Covid-19" ir viens no desmit projektiem, kas īstenoti valsts pētījumu programmas ietvaros izveidotajā speciālajā programmā Covid-19 seku mazināšanai. Projekta kopējās izmaksas ir gandrīz pusmiljons eiro.

Projektu realizēja zinātniskā grupa, kurā darbojas 88 zinātnieki no piecām institūcijām. Projektā izmantotas dažādas zinātniskās metodes no dažādām zinātņu jomām. Šajā projektā darbojās zinātnieki no Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Vidzemes Augstskolas, kā arī Elektronikas un datorzinātņu institūta.