Dejotāji un dziedātāji - mazie varoņi vai pieaugušo ambīciju īstenotāji?

Pirmā doma bija uzrakstīt, ka svētku dalībnieki ir milzīgi malači. Pat ja sāp nodancotās kājas, viņas iet uz skatuves, smaida un nostieptiem pirkstiem izpilda deju. Pat ja iepriekšējā naktī maz gulēts, viņi ir gatavi nākamajai dienai. Rūdījums, ko šie mazie censoņi iegūst dejojot, noderēs visai dzīvei. Spītējot lietusgāzēm, caurām pastalām un nogurumam tūkstošiem bērnu izdejo rakstu un zīmējumus. Sabiedrība sociālajos tīklos viņus sumināja par "mazajiem varoņiem".  
 

Bet tad pienāca sestdienas vakars, kad ģenerālmēģinājuma laikā "mazie varoņi" sāka ģībt. Steriem. Viens pēc otra. Sākās panika. Ne visus bērnus bija iespējams sazvanīt, jo bija kolektīvi, kuriem bija stingri noteikts neņemt līdzi telefonus. Informācija par to, kas notiek, nebija ne bērniem, ne arī kolektīvu vadītājiem. Izskanēja versijas gan par saindēšanos ar pārtiku, gan sazvērestības teorijas, ka "daži zina vairāk, bet nedrīkst neko atklāt".

Izglītības un zinātnes ministres lēmums naktī atcelt gājienu, bet no rīta izvairīgi paziņot, ka vispār jau iet drīkst, vispār nav nekāds lēmums! 

Pirmā ziņa, ko izlasīju mostoties - svētku gājiens atcelts. Ko nu? Modināt bērnu un post gājienam vai ļaut gulēt? Sazinoties ar kolektīva vadītāju, atklājas, ka oficiālais signāls no mūsu pilsētas svētku kooridnātora vēl nav saņemts. Pirms pl. 7 izrādās, ka tomēr braucam. Rauju bērnu no gultas, taisām matus un braucam uz Rīgu. Oficiāli gājiens atcelts, neoficiāli drīkst iet! Oficiāli atceltā gājiena pašā priekšā iet valsts oficiālās amatpersonas. Daļa kolektīvu piedalās, citi - nē. Bērni, kas gājienā nepiedalās, raudot un ir dusmīgi. Viņi arī gatavojās, bet haotiskās pieaugušo rīcības dēļ palikuši malā.

Ir mieles! Izglītības un zinātnes ministres lēmums naktī atcelt gājienu, bet no rīta izvairīgi paziņot, ka vispār jau iet drīkst, vispār nav nekāds lēmums!  Tā ir izvairīšanās no atbildības un vēl lielāka haosa radīšana jau tā apjukušajos dalībniekos, vadītājos un arī vecākos.

 

Tāpat dzirdamas runas, ka mazie dziedātāji, kas ģībuši visvairāk, 4 - 6 stundas stāvējuši kājās mikroskopiskos laukumiņos estrādē pilnīgā bezgaisā. Sēdēt nebija ļauts! Kura ambīcijas realizē bērni? Kurš pieaugušais varētu izturēt šādu slodzi? Vai šie bērni ir "nīkuļi"? 
 

Šaubas rada arī ēdiena kvalitāte un tas, vai ir normāli 2x dienā ēst sauso pārtiku pie šādām pārslodzēm? 
 

Vai bija kāda veselības kontroles vai bērnu interešu aizsardzības institūcija, kas uzraudzīja, vai mēģinājumi ilgums un stingrās prasības ir adekvātasai bērnu fiziskās izturības kapacitātei?

Vai mērķis bija visai pasaulei parādīt, ka "Latvija var" pat uz bērnu veselības rēķina? Jautājumu ir ļoti daudz. Nākamajās nedēļās ceram dzirdēt atbildes!

Līga Brūvere, mammamuntetiem.lv portāla redaktore