Vai sēnes drīkst iekļaut bērna piebarojumā?

Sēnes – uzturvielām bagāta rudens velte

Sēnes satur vairākas organismam nozīmīgas minerālvielas – cinku, kāliju, kalciju, magniju, selēnu un dzelzi, kā arī B grupas vitamīnus un A, PP un D vitamīnu. B grupas vitamīni ir jutīgi pret termisko apstrādi, tāpēc gatavošanas laikā to daudzums var ievērojami samazināties. Vienlaikus Rimi Bērniem eksperte Olga Ļubina uzsver, ka termiski neapstrādātas sēnes uzturā lietot nav ieteicams. Neraugoties uz sēņu uzturvērtību, sēnes ir produkts, ko gremošanas sistēmai ir salīdzinoši grūti pārstrādāt, jo to sastāvā ir hitīns jeb viela, ko cilvēka gremošanas traktam ir grūti sagremot. Tāpēc, iekļaujot sēnes bērna ēdienkartē, svarīgi ņemt vērā bērna vecumu, izvēlēto sēņu veidu un to, kā tās tiek pagatavotas. 

Kā un kad sēnes iekļaut bērna ēdienkartē?

Neskatoties uz to, ka pieaugušajiem sēnes ir ierasta ēdienkartes sastāvdaļa, maziem bērniem ar to iepazīšanu jābūt piesardzīgiem. Rimi Bērniem eksperte skaidro, ka saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas uztura rekomendācijām termiski apstrādātas kultivētās sēnes, piemēram, šampinjoni, bērna ēdienkartē var tikt iekļautas pēc divu gadu vecuma. Savukārt Lielbritānijas un ASV rekomendācijās tās atļauts iekļaut jau no sešu līdz septiņu mēnešu vecuma, pielāgojot sēņu konsistenci bērna vajadzībām, piemēram, smalki sasmalcinot vai pievienojot biezenim. Meža sēnes, piemēram, baravikas, piedāvāt ieteicams vēlāk, kad bērns sasniedzis piecu līdz sešu gadu vecumu. Sākumā Rimi Bērniem eksperte iesaka bērnam piedāvāt tikai sēņu cepurītes, bet kātiņus ēdienkartē iekļaut pakāpeniski, jo tajos ir vairāk grūti pārstrādājamā hitīna. Pirmajās reizēs pietiek ar nelielu sēņu daudzumu, lai novērotu, kā bērna organisms uz tām reaģē.

Gailenes bērna ēdienkartē var iekļaut pēc tam, kad viņš jau labi panes citas sēnes. Gailenes satur hitinmannozi – vielu, kurai piemīt aktivitāte pret helmintiem jeb parazītiskajiem tārpiem. Taču termiskās apstrādes laikā hitinmannozes aktivitāte zūd, tāpēc, ja vēlas saglabāt šo īpašību, gailenes var kaltēt, pēc tam samalt pulverī un pievienot dažādiem ēdieniem, piemēram, zupām, mērcēm un sautējumiem.

Svarīgi pievērst uzmanību arī laikam, kad sēnes tiek ēstas. Gan bērniem, gan pieaugušajiem tās nav ieteicams iekļaut vakariņās vai ēst īsi pirms gulētiešanas, jo sēnes var radīt smaguma sajūtu un vēdera uzpūšanos. Kopumā sēnes ēdienkartē ieteicams iekļaut ne biežāk kā vienu līdz divas reizes nedēļā.

Ne tikai sēņu veidam, bet arī to augšanas vietai ir nozīme

Rūpējoties par bērna uzturu, uzmanība jāpievērš ne tikai tam, kādas sēnes tiek liktas uz šķīvja, bet arī tam, kur tās ir augušas. Sēnes ļoti labi uzsūc augsnē un gaisā esošās vielas, tostarp toksīnus un dažāda veida piesārņojumu. Tas nozīmē, ka sēņošanas vietas izvēlei ir būtiska nozīme. Sēnes ieteicams lasīt pēc iespējas tīrākās teritorijās – tālāk no pilsētām un intensīvas satiksmes ceļiem. Īpaši svarīgi no šādām vietām izvairīties, jo sēnes var uzsūkt arī automašīnu izplūdes gāzu radīto piesārņojumu. Olga Ļubina norāda, ka, iekļaujot bērna uzturā meža sēnes, jābūt īpaši piesardzīgiem. Maltītei jāizvēlas tikai labi pazīstamas sēnes, par kuru drošību un atpazīstamību ir pilnīga pārliecība.