Vai saldumu sniegtais mierinājums bērnam var pārvērsties ēšanas traucējumos?

“Tieši tā sākas emocionālās ēšanas ieradums, kas vēlāk var ietekmēt gan bērna attieksmi pret ēdienu, gan viņa spēju tikt galā ar emocijām,” uztura speciāliste piebilst. Kāpēc tā un kā tieši tas notiek? 

Kad ēdiens kļūst par mierinājumu

Ēdiens bērniem bieži ir ne tikai izsalkuma remdēšanas veids, bet arī emocionāls balsts. Daudzi vecāki pamana, ka bērns meklē saldumus vai uzkodas, kad ir bēdīgs, dusmīgs vai noguris. Emocionālā ēšana bērniem var rasties dažādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, saldie un treknie produkti īslaicīgi rada labsajūtu, jo aktivizē smadzeņu baudas centrus – tas bērnam sniedz ātru, bet īslaicīgu mierinājumu. Otrkārt, bērni bieži kopē vecāku uzvedību. Ja pieaugušie pēc saspringtas dienas meklē mierinājumu saldumos vai pārēdas vakariņās, bērns var pārņemt šo modeli. Treškārt, mazākiem bērniem bieži trūkst prasmes atpazīt un nosaukt savas emocijas – viņi nespēj pateikt “Es jūtos skumjš” vai “Es esmu dusmīgs”, tāpēc ēdiens kļūst par vienkāršu un saprotamu risinājumu.

Ēdiens nav balva vai sods

“Lai palīdzētu bērnam tikt galā ar emocijām bez ēdiena palīdzības, vecākiem svarīgi attīstīt bērna emocionālo inteliģenci,” uzsver Rimi Bērniem eksperte Olga Ļubina. Sākotnēji tas nozīmē runāt par jūtām un palīdzēt bērnam tās nosaukt: “Tu izskaties dusmīgs” vai “Vai tu jūties bēdīgs, jo salūza rotaļlieta?”. Jo biežāk bērns dzird šādas frāzes, jo labāk viņš iemācās saprast, kas notiek viņa iekšējā pasaulē. Tas mazina vajadzību regulēt emocijas ar ēdienu.

Svarīgi arī palīdzēt bērnam atšķirt fizisko izsalkumu no emocionālā. Var mierīgi pajautāt: “Vai tev tiešām ir izsalkums vēderā, vai tev ir vienkārši garlaicīgi un nezini, ko darīt?”. Šādas sarunas palīdz bērnam ieklausīties savās sajūtās un apzināties, ka ne vienmēr ēdiens ir risinājums.

Dažādie mierinājuma veidi

“Vecāki var piedāvāt bērnam citus mierinājuma veidus – apskāvienu, zīmēšanu, pastaigu, kopīgu lasīšanu vai spēlēšanos. Ja bērnam ir plašāks emocionālo reakciju “rīku komplekts”, viņam nav nepieciešams izmantot ēdienu kā galveno mierinājuma avotu,” stāsta sertificēta uztura speciāliste, Rimi Bērniem eksperte Olga Ļubina. Ļoti svarīgi arī neizmantot ēdienu kā balvu vai sodu. “Ja nepieciešams motivēt bērnu, labāk izvēlēties nemateriālus veidus – kopīgu laiku, spēli vai sirsnīgu uzslavu. Tieši šīs pieredzes paliek atmiņā, bet apēstā konfekte aizmirstas jau pēc dažām minūtēm,” viņa piebilst.

Īpašas piezīmes vecākiem 

• Saldumiem nevajadzētu iekļūt apbalvojuma statusā, taču tie var būt daļa no veselīgas un sabalansētas ēdienkartes. Ja bērns redz, ka saldumi reizēm vienkārši ir kāda maltītes sastāvdaļa, nevis “balva par labu uzvedību”, viņš mācās pret ēdienu izturēties dabiski un bez emocionāla piesātinājuma.
• Ļoti nozīmīgs ir arī vecāku piemērs. Ja bērns redz, ka pieaugušie paši meklē mierinājumu šokolādē vai čipsos, viņš iemācās to pašu. Bet, ja bērns redz, ka vecāki stresa brīžos dodas pastaigā, klausās mūziku vai vienkārši elpo dziļi, viņš saprot, ka emocijas var pārvaldīt arī citādi.
• Ja emocionālā ēšana kļūst izteikta – bērns regulāri pārēdas, slepus ēd vai nespēj nomierināties bez ēdiena, nepieciešams meklēt speciālista palīdzību. Psihologs un uztura speciālists var palīdzēt bērnam un vecākiem izprast situāciju un atrast piemērotus risinājumus. Smagākos gadījumos jāvēršas pie ārsta psihiatra.
• Ēdiens var būt gan enerģijas, gan prieka avots, taču tas nedrīkst kļūt par vienīgo mierinājuma veidu. Vecāku uzdevums ir palīdzēt bērnam apzināties savas emocijas un parādīt, ka arī citas lietas – saruna, apskāviens vai kopā pavadīts laiks – var sniegt to pašu siltumu un drošības sajūtu, ko reizēm piedāvā saldums. Tas ir svarīgs solis, lai bērns izaugtu ar veselīgu attieksmi gan pret ēdienu, gan pret savām emocijām.

Kur vērsties pēc palīdzības?

• Darbadienās no plkst. 14.00 līdz 16.00 darbojas konsultatīvais tālrunis par ēšanas traucējumiem: 25680022
• Jautājumus var uzdot arī, rakstot uz e-pastu: esanas.traucejumi@bkus.lv