Formula "jo mazāk kilogramu, jo labāk" ir aplama. Kā pareizi novērtēt savu svaru?
Pandēmija ir pamatīgi ietekmējusi mūsu ikdienas ieradumus, dienas režīmu, aktivitāšu intensitāti un kopējo labsajūtu. Atrodoties lielākoties mājās, mēs mēdzam, pašiem nemanot, pieņemties svarā vai, tieši otrādāk, strauji zaudēt ķermeņa masu.

FOTO: Shutterstock.com
Kaut arī zaudējot svaru dienas norma ir mīnuss 200 – 300 grami, noteiktajās dienās svars var stāvēt uz vietas vai pat nedaudz pieaugt.
Mainoties mūsu režīmam, būtu jāmainās arī ēšanas paradumiem, citādi, pieaugot stresa līmenim, pašizolācijas laikā var rasties virkne veselības problēmu. Tomēr, tiem kas vēlas arī mājas režīmā uzturēt sevi formā, jāseko līdzi gan savām iekšējām sajūtām, gan noteiktajam dienas režīmam un svara svārstībām.
Par formas un veselības saglabāšanas iespējām, mainoties dienas ritējumam, stāsta uztura speciāliste Sandija Šplīta.
Svari – labākais draugs vai tomēr
ienaidnieks?
Neapšaubāmi, svērties nepieciešams regulāri, lai varētu vismaz
aptuveni kontrolēt svara pieaugumu gada ietvaros un uzturēt sevi
formā. Šī brīža apstākļos regularitāte ir īpaši svarīga, proti, lai
apzinātos dzīvesveida maiņas ietekmi uz organismu. Tomēr, tai nav
jābūt traumatiskai pieredzei, jo, jāņem vērā, ka ikdienas svara
izmaiņas ietekmē dažādi faktori.
Speciālistu viedokļi par to, cik bieži vajadzētu svērties, joprojām
atšķiras. Pati piekopju praksi – svērties ne biežāk kā vienu reizi
nedēļā, lai nepārdzīvotu par ikdienišķām svara izmaiņām, kuras ir
pilnīgi normālas. Ikdienā cilvēka svars var svārstīties līdz pat
vienam kilogramam, kas dažreiz var būt ļoti mulsinoši. Jāatcerās,
ka tas var notikt uz, piemēram, ūdens rēķina, vai kāda smagāk
gremojama produkta lietošanas uzturā. Normālas svara svārstības ir
no 100 līdz 1000 gramiem dienā. To var ietekmēt arī uzņemtais sāls
daudzums – jo vairāk sāls, jo ilgāk ķermenī aizkavēsies ūdens
izvadīšana. Sievietes svaru ietekmē arī menstruālais cikls, tāpēc
nebūt nav slikti sekot līdzi arī tam.
Ikdienā cilvēka svars var svārstīties līdz pat vienam kilogramam, kas dažreiz var būt ļoti mulsinoši. Jāatcerās, ka tas var notikt uz, piemēram, ūdens rēķina, vai kāda smagāk gremojama produkta lietošanas uzturā.
Novēro savu svaru gudri un apdomāti
Jāatcerās arī, ka tie paši kilogrami ne vienmēr norāda uz vienu un
to pašu iemeslu. Augums un individuālā ķermeņa fiziskā uzbūve
ietekmēs to ciparu, kuru mēs redzēsim, uzkāpjot uz svariem. Muskuļu
masas svars, piemēram, ir lielāks, nekā tāds pats tauku apjoms, kā
arī ūdens organismā sekmēs pietūkuma veidošanos. Šeit palīgs var
būt viedie svari, kuros ir iespēja izveidot individuālu lietotāja
profilu ar saviem ķermeņa parametriem, tādiem kā garums, svars,
vecums un citi. Šāds rīks aizņemtajā ikdienā var palīdzēt novērot
to, kā mainās ķermeņa svars un, attiecīgi, pielāgot savu dienas
režīmu. Sabiedrībai ir jāpierod pie tā, ka formula “jo mazāk
kilogrami, jo labāk” ir aplama un jāpievēršas ķermeņa kopējās
uzbūves izzināšanai un novērošanai. Īpaši iesācējiem noderīgs
var izrādīties viedo svaru pirkums, kas palīdzēs ne tikai noteikt,
bet arī analizēt iegūto informāciju.
Ilgtermiņa tendence nevis ikdienas “ātrais
rezultāts”
Menstruāciju cikls, ikdienā uzņemtais ūdens, kofeīns, sāls
daudzums, patērētie produkti un to kombinācijas, miega kvalitāte,
fiziskās aktivitātes līmenis, svīšana un daudz kas cits ietekmē
ikdienas svara svārstības. Tāpēc ļoti svarīgi sekot līdzi tieši
ilgtermiņa tendencei, kas būs patiesīgāka un dos skaidru
priekšstatu par organismā notiekošiem procesiem. Pārdzīvot par
gramu svārstībām ik dienas nav vērts, ja kopumā visi pārējie
rādītāji, tostarp āriene, atbilst vai vismaz tuvojas vēlamajam
rezultātam. Tiem, kas vēlas zaudēt svaru, piemēram, nav jāgaida, ka
katru dienu svars nemainīgi kritīsies. Kaut arī zaudējot svaru
dienas norma ir mīnuss 200 – 300 grami, noteiktajās dienās svars
var stāvēt uz vietas vai pat nedaudz pieaugt. Tas ir
normāli.
Režīms, režīms un vēlreiz režīms
Pandēmijas laikā, īpaši strādājot no mājām, režīma neesamība
ilgtermiņā var kļūt par lielāku un svarīgāku problēmu kopējās
veselības un labsajūtas kontekstā. Lai uzturētu sevi labā fiziskajā
formā un justos labi, ieteiktu izveidot sev tīkamu un dzīvesveidam
atbilstošu režīmu un pieturēties pie tā. Tas varētu sevī ietvert
celšanos noteiktajā laikā, savu “rīta rituālu” piekopšanu,
ēdienreižu un sporta aktivitāšu ieplānošanu, svara un labsajūtas
izmaiņu novērošanu. Attiecībā uz uzturu, svarīgi atcerēties, ka
ēdienreizēm jābūt regulāram, neizlaist brokastis vai citas
maltītes, nenašķēties starp ēdienreizēm, būt ļoti uzmanīgam ar
saldumiem un cukura daudzumu produktos. Neaizrauties ar alkoholu un
pievienotā sāls daudzumu gatavojot ikdienas maltītes. Lai
pandēmijas periods nerādītu liekas veselības problēmas, es ieteiktu
ievērot 4-5 stundu pārtraukumu starp ēdienreizēm, izvairīties no
uzkodām un dienas laikā dzert tikai ūdeni, tēju vai melnu kafija
(jā, arī kafija ar pienu ir ēdiens). Kā arī uzņemt olbaltumvielas
ar katru ēdienreizi, bet saldumus ierobežot līdz reizei
nedēļā.