Kā atpazīt hronisku iekaisumu? Plus slimību saraksts, ko tas rada

Hronisks iekaisums posta ķermeni un rada slimības, taču iekaisuma liesmas var apslāpēt un uzlabot veselību.
Ilgstošs iekaisums var izpostīt organismu un radīt nopietnas slimības kā artrīts, otrā tipa cukura diabēts, sirds slimības, vēzis un pat Alcheimera slimība.

FOTO: Shutterstock.com

Ilgstošs iekaisums var izpostīt organismu un radīt nopietnas slimības kā artrīts, otrā tipa cukura diabēts, sirds slimības, vēzis un pat Alcheimera slimība.

Iekaisums ir veselīga un normāla imūnsistēmas reakcija uz traumām, patogēniem un toksīniem. Piemēram, brūču dzīšanas gadījumā iekaisuma rezultātā baltās asins šūnas tiek nogādātas traumas vietā, lai palīdzētu salabot un atjaunot audus un lai veicinātu dzīšanu. Šāds akūts iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, karstums un audu un locītavu pietūkums, ir īslaicīgs un ārkārtīgi svarīgs, lai notiktu dzīšanas process.

 

Tāpat imūnsistēma tiek aktivizēta, ja ir saaukstēšanās, gripa vai cita slimība. Tā sūta tās pašas baltās asins šūnas, lai cīnītos pret vīrusu un to iznīcinātu, kā arī lai likvidētu sekas, ļaujot atjaunot līdzsvaru un labsajūtu.

Hronisks iekaisums ir citāds. Ilgstošs iekaisums var izpostīt organismu un radīt nopietnas slimības kā artrīts, otrā tipa cukura diabēts, sirds slimības, vēzis un pat Alcheimera slimība.

 

Baltajām asins šūnām ilgstoši paliekot vienā apgabalā, var tikt bojātas veselās šūnas, audi un orgāni. Ja hronisku iekaisumu ilgi nenovērš, tas var mainīt pat iepriekš veselīgu šūnu DNS.

 

Kā var zināt, vai ir hronisks iekaisums, un ko var darīt lietas labā?

 

Parunāsim par C reaktīvo olbaltumu

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā noteikt, vai organismā ir hronisks iekaisums, ir palūgt ārstam pārbaudīt C reaktīvā olbaltuma (CRO) līmeni, ko var izdarīt ar vienkāršu asins analīzi.

Aknu saražotais CRO tiek izdalīts ikreiz, kad ķermenī kaut kur ir iekaisums. Jo augstāks CRO līmenis, jo lielāks iekaisums. Parasti veseliem pieaugušajiem par normālu tiek uzskatīts CRO līmenis, kas nav augstāks par 0,3 mg/dl. Nedaudz paaugstinātus rādītājus (no 0,3 līdz 1,0 mg/dl) var izraisīt grūtniecība, diabēts, mazkustīgs dzīvesveids, saaukstēšanās, cigarešu smēķēšana, smaganu slimības un aptaukošanās.

Mērens paaugstinājums 1,0–10 mg/dl robežās liecina par sistēmisku iekaisumu. Iespējamie tā rašanās iemesli var būt reimatoīdais artrīts, sarkanā vilkēde, citas autoimūnas slimības, ļaundabīgi audzēji, infarkts, pankreatīts vai bronhīts.

Ja C reaktīvā olbaltuma rādītājs ir 3 mg/dl, uzskata, ka tas palielina sirds un asinsvadu slimību risku. Līmenis, kas pārsniedz 10 mg/dl, ir kritisks. Tas var būt tik augsts nopietnas traumas, akūtas bateriālas infekcijas, vīrusa infekcijas vai citu dzīvībai bīstamu stāvokļu dēļ.

 

Ar iekaisumu saistītās hroniskās slimības:

Ja iekaisumu nenovērš, tas var paliekoši slikti ietekmēt visus veselības aspektus. Lūk, daži no visbiežākajiem veselības traucējumiem, ko saista ar hronisku iekaisumu.

 

  • Vēzis

Savā grāmatā "The Cancer Revolution" aprakstīts, kā vēzi ierosina vairāk nekā 30 dažādu faktoru. Un tomēr ir trīs galvenās kategorijas, un tās ir saistītas ar infekcijām, toksīniem un bioloģiskiem faktoriem. Katrs no šiem faktoriem var izjaukt organisma līdzsvaru jeb homeostāzi.

Viens no veidiem, kā tas notiek, ir oksidatīvā stresa un tam sekojošā iekaisuma rašanās, kas bojā šūnu ģenētisko materiālu (RNS un DNS). Iekaisums un oksidatīvais stress var sabojāt arī mitohondrijus, par kuriem zinām, ka tie nodrošina šūnām enerģiju. Ja mitohondriji ir bojāti, tie vairs nevar pilnvērtīgi apgādāt šūnas ar enerģiju un pielāgojas mazāk efektīvam enerģijas ražošanas veidam, ko sauc par glikolīzi (kad kā enerģijas avotu izmanto cukuru). Šī neefektīvā metode neļauj orgāniem un organisma sistēmām pareizi darboties un var izraisīt tālākus DNS bojājumus, likt normālām šūnām saņemt mazāk enerģijas un beigu beigās sarūpēt vairāk degvielas vēža šūnām.

 

  • Sirds slimības
Reklāma
Reklāma

Uzskata, ka sirdslēkmi un sirds un asinsvadu slimības izraisa augsts holesterīna līmenis, taču jaunākie pētījumi liecina, ka īstais vaininieks varētu būt iekaisums.

Izdevumā "New England Journal of Medicine" publicēts nozīmīgs pētījums, kurā pētnieki iesaistīja ap 10 000 pacientu, lai pārbaudītu zāles, kas samazina lipīdu līmeni (kanakinumabu). Pētījuma dalībnieki iepriekš bija pārcietuši sirdslēkmi, un viņiem bija augsts C reaktīvā olbaltuma līmenis. Pētnieki atklāja, ka zāles nozīmīgi pazemināja CRO līmeni, kas ļāva panākt “būtiski retāku kardiovaskulāro traucējumu atkārtošanos nekā placebo grupā”, lai gan nesamazināja holesterīna līmeni. Citiem vārdiem, samaziniet C reaktīvā olbaltuma līmeni, un jūs samazināsiet sirds un asinsvadu slimību risku.

 

  • Artrīts

Ar iekaisumu saista vairākus artrīta veidus – reimatoīdo artrītu, psoriātisko artrītu un podagru.

Kā saka reimatologs Roberts Šmerlings, “biežāk sastopamo artrītu gadījumā, piemēram, ja ir reimatoīdais artrīts, imūnās šūnas var atrast locītavas šķidrumā un apvalkā. Šīs šūnas piesaista citas imūnās šūnas, un kopā tās izraisa locītavas apvalka sabiezēšanu, jaunu asinsvadu veidošanos un, visbeidzot, locītavas bojājumu.” 

Ja ir reimatoīdais artrīts, tad stīvums, pietūkums un sāpes parasti skar rokas, plaukstu locītavas un pēdas, bet var ietekmēt arī sirdi, plaušas un acis.

Ar psoriātisko artrītu, kam raksturīgi zvīņaini, pacelti ādas laukumi uz pirkstiem, plaukstas locītavām, potītēm un ceļgaliem, saslimst apmēram 30 % cilvēku ar psoriāzi.

Podagra rodas, ja locītavās uzkrājas urīnskābe un veido kristālus. Parasti podagra skar kāju īkšķus, bet dažkārt arī rokas, plaukstu locītavas un ceļus. Urīnskābes kristāli veicina iekaisuma reakciju, kas, ja to nenovērš, var kļūt hroniska, savukārt, ja iekaisumu samazina, var uzlabot locītavu veselību un panākt, ka mazāk izteikti kļūst arī artrīta simptomi.

 

  • Otrā tipa cukura diabēts

Tas darbojas abējādi – iekaisums var veicināt otrā tipa cukura diabēta attīstību, un slimība var pastiprināt iekaisumu.

Otrā tipa cukura diabēta riska faktori ir labi zināmi: mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs ēdiens un liekais svars, īpaši vidukļa zonā. Papildu tauki, kas krājas ap vidukli, ir pilni ar bioķīmiski aktīvām olbaltumu molekulām, ko sauc par citokīniem. Tie var mainīt insulīna darbību un radīt problēmas ar cukura līmeni asinīs, tostarp izraisīt otrā tipa cukura diabētu.

Pētnieki jau sen noskaidrojuši, ka cilvēkiem, kam ir otrā tipa cukura diabēts, organismā ir lielāks iekaisums nekā veseliem cilvēkiem.

Tā kā organisms kļūst mazāk jutīgs pret insulīnu, iekaisuma līmenis aug. Insulīna rezistence galu galā liek palielināties cukura līmenim asinīs, un, ja nemaina dzīvesveidu, nelieto uztura bagātinātājus un citas terapijas, lai šo stāvokli uzlabotu, otrā tipa cukura diabēts var progresēt.

 

  • Demence un Alcheimera slimība

Gadu desmitiem pētnieki ir centušies izprast smadzeņu iekaisuma jeb neiroiekaisuma lomu kognitīvo traucējumu, demences un Alcheimera slimības gadījumā. Lai gan nav atklāta neapstrīdama saikne starp Alcheimera slimību un iekaisumu, ir zināms, ka hronisks iekaisums var izraisīt bēta amiloīda plāksnīšu veidošanos, kas ir novērojamas Alcheimera slimnieku smadzenēs. Šķiet, šīs plāksnītes pašas palielina neiroiekaisumu un ir saistītas ar kognitīvo spēju lielāku pasliktināšanās risku.

Nesen izdevumā "International Journal of Molecular Sciences" publicēts pētījums, kas apstiprina, ka iekaisums var izraisīt demenci. Zinātnieki secināja, ka regulējamie Alcheimera slimības riska faktori kā aptaukošanās, smadzeņu traumas un sistēmisks iekaisums uztur neiroloģisku iekaisumu un tādējādi var izraisīt demenci. 

 

Citas slimības, ko saista ar iekaisumu:

  • Gastrointestināli traucējumi (iekaisīgās zarnu slimības)
  • Plaušu problēmas (astma)
  • Mentālās veselības traucējumi (depresija)
  • Aptaukošanās

 

Informācija no: "Ko Ārsti Tev Nestāsta"

Saistītie raksti