Vai zini, kas ir mirdzaritmija? Pārbaudi sirds veselību bez maksas

Tikai 37% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju zina, ka mirdzaritmija ir sirds ritma traucējumi, kas norāda uz insulta risku, liecina biedrības „ParSirdi.lv” veiktā aptauja.

Pazīme, kas liecina par mirdzaritmiju, ir neregulārs jeb neritmisks pulss.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Pazīme, kas liecina par mirdzaritmiju, ir neregulārs jeb neritmisks pulss.

Eiropas Insulta dienas ietvaros pacientu biedrība “ParSirdi.lv” aicina iedzīvotājus piedalīties informatīvā pasākumā, kas veltīts sirds un asinsvadu slimību riskiem, īpašu  uzmanību veltot vienam no izplatītākajiem sirds ritma traucējumiem – mirdzaritmijai.  Speciālistu konsultācijas, iespēja izmērīt asinsspiedienu, pulsu, noteikt mirdzaritimjas risku  un saņemt informatīvus materiālus ilgs trīs dienas – no 14. līdz 16.maijam, laika posmā no  plkst. 14.00 līdz 18.00 pie tirdzniecības centra “Origo” (Stacijas laukumā 2, Rīgā).

 

Speciālistu konsultācijas, iespēja izmērīt asinsspiedienu, pulsu, noteikt mirdzaritimjas risku  un saņemt informatīvus materiālus ilgs trīs dienas – no 14. līdz 16.maijam, laika posmā no  plkst. 14.00 līdz 18.00 pie tirdzniecības centra “Origo”.

 

 

Kā vēstī aptaujas dati, 61% vispār nav pazīstami ar šo terminu, bet vēl 2% to asociē ar miega ritma traucējumiem vai traumatisku atmiņas zudumu. Labāk informētas par mirdzaritmiju ir sievietes – 43%, 31% kungu zina, kas ir mirdzaritmija. Jo vecāki ir respondenti, jo labāk zina, kas ir šī slimība.

 

 

Ārsti rekomendē sataustīt sev pulsu un neritmiska pulsa, īpaši ātrāka par 100 reizēm minūtē, gadījumā doties pie sava ģimenes ārsta.

 

Reklāma
Reklāma

Cilvēkam, kuram konstatēta mirdzaritmija, ir palielināts risks saslimt ar insultu, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi savlaicīgi diagnosticēt mirdzaritmiju un nepieciešamības gadījumā uzsākot ārstēšanu, pirms vēl nav noticis sliktākais.

 

Vieglākā atpazīstamā un biežākā pazīme, kas liecina par mirdzaritmiju, ir neregulārs jeb neritmisks pulss. Citi ar mirdzaritmiju saistītie simptomi var būt sirdsklauves, reibonis, sāpes krūtīs, elpas trūkums un galvas reibonis. Tomēr daudziem cilvēkiem šī slimība noris arī bez izteiktiem simptomiem, tādēļ ārsti rekomendē sataustīt sev pulsu un neritmiska pulsa, īpaši ātrāka par 100 reizēm minūtē, gadījumā doties pie sava ģimenes ārsta.
 

Latvijas iedzīvotāju vidū, it īpaši gados jauni cilvēki biežāk sliecas domāt, ka sirds un asinsvadu tromboze ir saslimšana, kas skar tikai pensijas vecuma cilvēkus vai cilvēkus, kuri sasnieguši vismaz 30 gadu vecumu.

 

Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju jeb 34% uzskata, ka pie ārsta jādodas tikai tad, kad tiek novērotas veselības problēmas, bet 23% zina, ka līdzīgas saslimšanas tuvinieku vidū ir vēl papildus iemesls rūpēties par savu sirds asinsvadu veselību.