Kādēļ Gen Z paaudzes jaunieši tik bieži pamet darbu?
FOTO: Shutterstock.com
Jaunieši kļūst prasīgāki pret darba vietu.
Gandrīz katrs otrais Gen Z paaudzes pārstāvis vismaz reizi ir pametis darbu, jo nav saskatījis tajā jēgu, liecina Deloitte Global pētījuma[1] dati. Aptuveni 40 % atzīst, ka atteikušies no darba devēja vai projekta, jo tas nav saskanējis ar viņu personīgajām vērtībām, savukārt 89 % uzskata, ka darba jēga un organizācijas nospraustie mērķi ir svarīgs faktors profesionālajā dzīvē.
Šie skaitļi spilgti raksturo paaudzi, kas darba tirgū ienāk ar citādāku skatījumu uz karjeru. Ja iepriekšējās paaudzes darbavietu galvenokārt izvēlējās atalgojuma, stabilitātes un amata nosaukuma vadīti, tad
Gen Z vēlas zināt arī to, kādas ir uzņēmuma vērtības un vai tās sakrīt ar viņu pašu iekšējo pārliecību.
"Pētījums atspoguļo to, ko mēs ikdienā novērojam arī darba intervijās – gados jaunāki kandidāti arvien biežāk interesējas ne tikai par atalgojumu, bet vēlas saprast, kādas ir uzņēmuma vērtības. Viņi vēlas saprast, kā uzņēmums pieņem lēmumus, kā attiecas pret darbiniekiem un vai tas, ko stāstām par sevi publiski, atbilst realitātei, " norāda Balcia valdes locekle Laura Krastiņa.
Vērtības no saukļa kļuvušas par izvēles kritēriju
Gen Z ir pirmā paaudze, kas uzaugusi pasaulē, kur informācija par uzņēmumiem pieejama dažu sekunžu laikā. Pirms pieteikšanās vakancei jaunieši izpēta uzņēmuma sociālos tīklus, lasa darbinieku atsauksmes, vērtē publisko komunikāciju un meklē pierādījumus tam, ka uzņēmuma publiski paustās vērtības atbilst realitātei.
Šo paaudzi dēvē par “True Gen” jeb patiesības meklētājiem. Pēc McKeinsey & Company veiktā pētījuma[2] Gen Z īpaši ievēro neatbilstības starp to, ko uzņēmums saka publiski, un to, kas darba vidē notiek patiesībā. Tāpat 80 % aptaujāto atzinuši, ka atceras vismaz vienu uzņēmuma skandālu vai pretrunīgu rīcību, kas tiešā veidā ietekmējis viņu izvēli.
“Pēc mūsu pieredzes Gen Z nereti izpēta darba devēju tikpat rūpīgi, cik darba devējs izvērtē kandidātu. Varētu pat teikt, ka viņi nepiesakās tikai vakancei – viņi izvēlas vidi, kurā vēlas pavadīt laiku un sniegt savu ieguldījumu. Esam secinājuši, ka tādas vērtības kā atbildība par sasniegto rezultātu, atklātība, cilvēcīga attieksme un nepārtraukta attīstība ir vienas no jaunajai paaudzei svarīgākajām. Taču tām jābūt redzamām un jūtamām ikdienas darbā un attiecībās ar kolēģiem, klientiem un partneriem, nevis tikai rakstītām uzņēmuma mājas lapā,” atklāj L. Krastiņa.
Tomēr plaisa starp uzņēmumu solīto un patieso joprojām ir liela. Gartner pētījuma[3] dati atklāj, ka tikai 33 % darbinieku uzskata, ka uzņēmums, kurā viņi strādā, konsekventi pilda savus solījumus pret darbiniekiem. Tas skaidri pierāda to, ka vēl aizvien daudzos uzņēmumos vērtības pastāv uz papīra, nevis darbinieku ikdienas pieredzē.
Jaunieši kļūst prasīgāki
Jauniešus piesaista mūsdienīga darba vide un cilvēcīga komunikācija, un viņi arvien rūpīgāk izvērtē darba devējus jau pirms pirmās darba dienas un vēlas gūt pieredzi vietā, kas ir radoša un viņiem saprotama. Arī paši jaunieši atzīst, ka darba vietas izvēlē nozīmīga ir sajūta, ka viņu darbs rada pievienoto vērtību.
Uzņēmumi, kas spēj nodrošināt godīgu komunikāciju un reālas attīstības iespējas, iegūst būtisku konkurences priekšrocību cīņā par nākotnes profesionāļiem. To apliecina arī dati1 –
59 % Gen Z plāno pamest darbu tuvāko divu gadu laikā, ja ikdienas darbā neredzēs izaugsmes iespējas vai pamanīs vērtību nesaskanību.
Tas ir skaidrs signāls uzņēmumiem, ka vērtības vairs nevar būt tikai skaisti saukļi mārketinga materiālos.