11 dzīves situācijas, kad nevajag steigt cilvēkiem palīdzēt

Tālāk lasi par 11 gadījumiem, kad palīdzēt nav vērts: 

Par brīvu sniegt savus profesionālos pakalpojumus
Šādas situācijas, visticamāk, gadījies piedzīvot katram. Tev vienkārši lūdz palīdzēt, jo pakalpojums ir no jomas, kurā tu strādā. Sevišķi bieži palīdzība tiek lūgta radošo profesiju pārstāvjiem - māksliniekiem, reklāmas speciālistiem, žurnālistiem, dizaineriem. Palīdzot cilvēkiem bez maksas, tu vinkārsi nenovērtē savas zināšanas, spējas un pieredzi. Turklāt tu zaudē arī naudu, kuru tajā brīdī būtu varējis nopelnīt, sniedzot pakalpojumu klientam.

Ja nevari palīdzēt kvalitatīvi
Populārā raksta "Kāpēc beigt plīdzēt cilvēkiem, un es jums iesaku to darīt" autore KamMi Fama raksta: nevajag piedāvat palīdzību, ja nespēsiet to veikt kvalitatīvi. Viņa dalās savā pieredzē - vecāki, braucot uz ārzemēm, lūdza aplaistīt puķes. Taču viņa galīgi nav puķkopības guru, tāpēc sanāca, ka daļu puķu pārlaistīja, bet citi augi nobeidzās no sausuma. Un tikai pēc tam saprata - nevajadzēja uzņemties šo palīdzēšanu. Ja būtu godīgi atzinusies, ka nav ne jausmas, kā jārūpējas par puķēm, vecāki būtu atraduši kompetentu cilvēku un viņu telpaugi joprojām būtu dzīvi.

Ja tu vienmēr aizdod citiem naudu
Profesionāli lūdzēji, draugi, kuriem nemitīgi pietrūkst, radinieki, kuri prasa tev aizdot pāris eiro līdz algai - ir jāiemācās visiem šiem cilvēkiem pateikt "nē". Viņi ir pieraduši, ka vienmēr izlīdzēsi, rēķinās ar tavu palīdzību, tāpēc bieži vien pat necenšas kaut ko mainīt. Daudzi pat atsakās no ienesīga, taču sarežģīta darba, jo viņiem pietiek ar līdzekļiem, kurus saņem no tevis. Tu savukārt tērē naudu tiem, kuri to nenovērtē.

Ziedot labdarībai, ja tā neattaisno savu mērķi
Toksiska labdarība - tā ir tāda, ar kuru cilvēki nevis cenšas palīdzēt tiem, kuriem to vajag, bet gan apmierina savas ambīcijas un rada glābēja tēlu to acīs, kuri vāc līdzekļus slimiem bērniem vai dzīvniekiem. Šāda labdarība izceļas ar haotiskumu, tā nemēdz atskaitīties par reāli paveikto utt.

Ja tavs īstais motīvs ir apmierināt savas ambīcijas
Psihiatrs Stīvens Karpmans ir aprakstījis tā saukto Karpmana trijstūri - sociālo un psiholoģisko attiecību modeli starp cilvēkiem. Pēc šā modeļa, cilvēks izvēlas vienu no trim lomām - upura, pāridarītāja vai glābēja. Pēdējā mērķis ir visnepārprotamākais. Pirmajā mirklī izskatās, ka viņš vēlas palīdzēt upurim un ieliek tajā maksimālas pūles. Taču arī glābējam patiesībā ir savi slēptie motīvi. Piemēram, viņam patīk, ka kāds no viņa ir atkarīgs, var arī ka viņam uzticas. Tāda gadījumā palīdzība ir vien veids, kā realizēt savas vēlmes.

Cilvēks ir pieradis, ka viņam vienmēr palīdzēs
Uzvarot sevi, cilvēks iegūst jaunu pieredzi - līdzīgi kā imunitāti pret dažām slimībām. Ja nebūs iespēju saviem spēkiem tikt galā ar dzīves grūtībām, cilvēkam neizveidosies iemaņas, kas nākotnē palīdzētu tikt galā ar līdzīgām situācijām. Palīdzot nevajag darīt darbu cita cilvēka vietā. Tu vari vien atvieglot uzdevumu, ja vienatnē viņam tiešām ir par grūtu.

Vecāki visu dara bērnu vietā
Protams, šis padoms nav universāli piemērojams visos gadījumos. Taču ne mazums mammu un tētu tiecas visu izdarīt savu bērnu vietā. Sākot ar ēdienu izvēli un beidzot ar mājas darbiem un draugu izvēli. Pieaudzis bērns daudz ko nespēs izdarīt saviem spēkiem, viņam būt grūti pieņemt lēmumus. Piemēram, neiemācīsies piemēroties citiem, jo to viņa vietā dara vecāki, tāpēc dzīvē viņam var būt grūtības veidot attiecības.

No otras puses, bērniem vajag rādīt piemēru, ka rīkoties jaunās, sarežģītās situācijās. Nedrīkst arī grūtu situāciju vienmēr atstāt bērnu ziņā - jo tas var ietekmēt viņu psiholoģisko stāvokli, iedragāt uzticēšanos vecākiem un apkārtējai pasaulei.

Pārlieka palīdzēšana izkropļo pasaules uztveri
Pārmērīga palīdzēšana bērniem ir kaitīga arī tāpēc, ka, nepārvarot grūtības, atvase tā arī nesapratīs, ka pasaulē viss nenotiek pēc viņa prāta. Un dzīvē viņu tad gaida daudz vilšanos. Vilšanās ir likumsakarīgas, ja gaidas neatbilst realitātei, vēlmes neatbilst iespējām un sastopas ar reālo dzīvi. Tad cilvēki piedzīvo stresu, vilšanos, kļūst viegli ievainojami. Frustrācija ar laiku var radīt pat depresiju.

Tu palīdzi nevis "jo", bet "tādēļ, lai"
Parasti mēs palīdzam cilvēkiem, jo viņš (paziņa, radinieks) agrāk ir palīdzējis mums. Tomēr tiek ieteikts pievērst uzmanību nevis pagātnei, bet nākotnei. Tad šī palīdzība būs mērķtiecīga, derīga, orientēta uz rezultātu.

Tu ved dāvanas bērnunamu audzēkņiem
Var izklausīties savādi, taču arvien vairāk speciālistu neiesaka dāvinat mantas vai personiskas dāvanas bērnunamos dzīvojošajiem bērniem. Viņi pierod, ka daudzas lietas vienkārši uzrodas, un neiemācās tās novērtēt. Turklāt bērnu vidū izceļas konflikti, un tas patiešām neatvieglinās viņu dzīvi pieaugušā vecumā. Neved bāreņiem mantas, labāk uzdāvini viņiem savu uzmanību, laiku. Viņiem daudz vairāk vajag padomu un atbalstu nekā materiālas lietas.

No portāla Jauns.lv