Tu būsi tik laimīga, cik brīvas būs tavas domas jeb Māņticības spožums un posts
Tfu, ftu, ftu – ka tik kaut kas nenotiek! Tu domās (un dažreiz arī skaļi) nosaki, piesisdama pie koka. Vai arī no viena mēteļa kabatas otrā pārliec laimes kastani vai veiksmes monētiņu. Palīdz taču, vai ne? Rīgas Stradiņa Universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts psihoterapeits Artūrs Utināns piekrīt, ka māņticība atsevišķās situācijās var cilvēkā mazināt stresu, taču – ne risināt situācijas vai novērst nelaimes.

FOTO: Shutterstock.com
Māņticība kopumā ir destruktīva un personības izaugsmi bremzējoša, jo cilvēks lielā mērā savas dzīves svarīgos lēmumus atstāj nejaušību un kādu ārējo faktoru ziņā.
Māņticība ir aizspriedumi, kuri rodas tad, kad cilvēks novēro
parādības, kuras nespēj izskaidrot vai arī savas nezināšanas dēļ
nespēj saprast tās cēloņus, un tādēļ šīs parādības dažkārt tiek
uzskatītas par pareģojošām zīmēm, skaidro psihoterapeits Artūrs
Utināns. Tā ir ticība pārdabiskajam un paranormālajam, ticība
spokiem un komunikācijai ar mirušajiem. Māņticīgi cilvēki mēdz
nesāt sev līdzi veiksmes talismanus, veikt it kā maģiskus žestus un
rituālus, kas pēc viņu domām nes veiksmi. Tā ir ticība likteņa
zīmēm, kas kaut kādā veidā brīdina par potenciālām briesmām. Un tad
kāda cita zīme, piemēram, krustiņš, mūs pieskata un pasargā. Fizika
šādus spēkus nav apstiprinājusi, tāpēc ticība tādiem spēkiem vai
parādībām pieder pie maģiskās domāšanas.
Māņticība kopumā ir destruktīva un personības izaugsmi bremzējoša,
jo cilvēks lielā mērā savas dzīves svarīgos lēmumus atstāj
nejaušību un kādu ārējo faktoru ziņā. Par spīti tam māņticību mēdz
iedalīt negatīvajā un pozitīvajā. Negatīvā ir tāda, kas vērsta uz
negatīvo – nelaimi, neveiksmi, problēmām, sarežģījumiem, rada
trauksmi. Pozitīvā māņticība cilvēkos var radīt nomierinošu efektu,
tajā pašā laikā tai ir kāds mīnuss, ar ko jārēķinās, – to lieto,
lai izvairītos no sliktā, novērsu nelaimi. Tātad, būtībā arī liek
domāt par slikto. “Tad nu katra paša ziņā ir tas, cik brīvi mēs
dzīvojam un cik daudz ļaujam nejaušībai un ārējiem faktoriem mūs
ietekmēt,” rezumē speciālists.
MĀŅTICĪBA NR.1. Ja iesi zem pieslietām kāpnēm vai kāpsi uz
akas vākiem, tevi piemeklēs liksta. Ja iesi atmuguriski, mātei kapu
uzmērīsi.
Pirms analizējam kādus īpašus māņticības jeb maģiskās domāšanas
piemērus, A. Utināns min kādu sen dzirdētu zīmīgu stāstu.
Saimniece, cepot cūkas stilbiņu, vienmēr nocirta gaļas gabala tievo
galu. Kad viņai vaicāja, kāpēc, sieviete atbildēja, ka tā esot
pareizi, tā darīja viņas māte. Māte atbildēja līdzīgi – tā darīja
mana mamma, tādēļ arī es tā darīju. Savukārt ģimenes vecākā
sieviete smejoties atteica – nekā neparasta, es tā darīju, jo man
vienkārši cepešpanna bija par mazu, lai visu lielo gabalu
uzliktu.
Ar māņticību esot līdzīgi. Kas zina, kādi iemesli bijuši vienai vai
otrai darbībai vai tieši pretēji – ne-darbībai. Ļaudis uzskata, ka
iešana zem kāpnēm nes nelaimi, jo atmodinot ļaunos garus. Arī
kāpšana uz aku vākiem nesot nelaimi. Patiesībā šāda veida
māņticības bieži vien ir racionāli skaidrojamas – tikai iemesls vai
nu piemirsies, vai arī nekad nav bijis formulēts – mamma tā teica,
tad arī tā ir. Lai gan mamma ar to bija domājusi drošību – neej zem
kāpnēm, jo kaut kas var uzkrist uz galvas. Savukārt atpakaļgaitā
diez vai ir iespējams mērīt kapu. Ne mammas, ne tēta, ne kaimiņa,
ne savu. Ļoti iespējams arī te senči domājuši par drošību – iesi
atmuguriski, pakritīsi, savainosi galvu vai muguru. Taču ārstēšanās
iespējas senāk bija salīdzinoši švakas.
Svarīga tikšanās 13. datumā piektdienā? Lūdzu – pieklauvē pie koka un lieta darīta! Melns kaķis pārskrēja pār ceļu? Trīs reizes pārspļauj pār kreiso plecu un bez bēdu vari doties tālāk uz savu eksāmenu vai darba interviju.
MĀŅTICĪBA NR.2. Izbērts sāls un sasists spogulis ir
nelaimes vēstnesis.
Šāda veida māņticības arī nāk no senākiem laikiem, kad lietām bija
lielāka materiālā vērtība – sāli un spoguļus veda no tālienes un
pirka turīgi ļaudis par lielu naudu! Kāpēc joprojām mūsu
salīdzinoši augstās izglītības laikmetā pastāv šāda māņticība?
“Maģiskajai domāšanai ir zināms bioloģisks pamats – smadzenēs ir
izveidojušies īpaši centri, kas cilvēkam liek izdomāt cēloņu un
seku sakarības – kāpēc notika tas, kas notika? Tā kā senos laikos
daudzas lietas vienkārši nebija iespējams izskaidrot, jo pietrūka
reālo zināšanu, piemēram, kas ir vīrusi, kā tie darbojas, kā galvā
veidojas domas, kā veidojas cilvēka apziņa, kas ir zibens un citas,
līdz ar to to daudzas lietas piedēvēja neredzamiem spēkiem,” stāsta
psihoterapeits.
MĀŅTICĪBA NR.3. Piektdiena, trīspadsmitais – nelaimīgāk
vairs nevar būt.
Viena no lietām, ar kuras palīdzību pārmantojam māņticību, ir
kultūra. Ne visām tautām ir vienādas māņticības izpausmes.
Eiropeiskajās valstīs daudzi tic, ka 13. datums piektdienā jebkurā
mēnesī ir slikta zīme. Šī māņticība ir tik izplatīta, ka daudzās
viesnīcās nebūvē 13. stāvu, aviokompānijas neizsniedz biļetes
trīspadsmitajā rindā. Ir cilvēki, kuri nepērk mašīnu, kam numura
zīmei skaitļu summa ir 13. Dažādas aptaujas pat ir apstiprinājušas,
ka sievietes autovadītājas piektdienā 13. datumā pie auto stūres ir
daudz nemierīgākas un ar lielāko potenciālu iekļūt avārijas
situācijās. Taču - kā mūs var ietekmēt skaitlis 13? Un patiešām –
ir zemes, kurās mūsu neveiksmju skaitļi ir pavisam nekaitīgi, bet
mūsu laimes cipari – no tiem gan jāsargās! Kāpēc tā notiek?
Psihoterapeits A. Utināns skaidro: “Līdzīgi kā cilvēki no paaudzes
paaudzē nodod gēnus, tāpat tālāk tiek nodots domāšanas veids.
Cilvēks nomirst, bet domas dzīvo bērnos un bērnu bērnos. Ir idejas
un priekšstati, kas laika gaitā mainās un modificējas, bet ir
māņticības, kas paliek kā ļoti stabilas un noturīgas vērtības.
Jēdziens “senču gudrība” ir viens no kanāliem, kā mēs kaut ko
pārņemam un nododam tālāk. Bet no zinātnes viedokļa nav tādas
“senču gudrības”, drīzāk ir senču dumjība. Un te nav stāsts par
smadzeņu spējām – intelektuāli viņi bija tādā pašā pakāpē kā mēs.
Vienkārši nebija zināšanu, tādēļ lietas un parādības skaidroja pēc
tā laika izpratnes.”
MĀŅTICĪBA NR.4. Ja melns kaķis šķērso tev ceļu, jādodas
atpakaļ, citādi būs nelaime.
Uzskats par nelaimi vēstošo melno kaķi ir klasiska negatīvā
mānticība, no kuras jāatbrīvojas visdrīzākajā laikā. Nevajadzētu
savas dzīves virzību atstāt nejaušību ziņā. Tāpat nevajag meklēt
zīmju piepildījumu – tīšu prātu stāvēt ceļa vidū, pār kuru tikko
pārskrējis melnais kaķis, tādējādi vācot datus. Jo fakts ir viens –
meklēsi nepatikšanas, tās arī atradīsi. Ja dienā atrodi un īpaši
akcentē kādu sliktu notikumu, līdzsvaram ir jāapzinās arī labie
notikumi. Piemēram, draugs piezvanīja pateica, ka parādu neatdos,
bet toties darbā saņēmi prēmiju. Steidzoties uz darbu, nolūza
mīļākajiem zābakiem papēdis, bet toties izdevās paveikt kādu ilgāk
iekavētu darbu. Ja cilvēks meklē un vēro negatīvās nākotni
skaidrojošās zīmes, viņš akcentē tieši slikto ziņu. Bet kopumā
stāsts ir tikai par to, ko mēs vēlamies redzēt un sadzirdēt.
Pamēģini objektīvi saskaitīt reizes, kad ļaunu vēstošais pareģojums
nav piepildījies! “Māņticība balstās uz principa, ka atceries, kas
piepildījās, bet neatceries to, kas nenotika,”uzsver speciālists.
Ne tikai atceries, bet arī pastāsti citiem. Horoskopi apgalvo, ka,
piemēram, skorpioni, ir radoši. Un tiešām – var nosaukt virkni šajā
zīmē dzimušu mākslinieku, bet tajā pašā laikā astrologi nesaskaita
tos miljonus cilvēku, kuri dzimuši šajā zīmē un nepavisam nav
radoši. Tāpat vienmēr ir interpretācijas, ko nozīmē, piemēram,
finansiāla neveiksme. Nepieciešamība ņemt kredītu, neplānots
un nepārdomāts pirkums? Veikalā nebija iedomātās preces? Nedabūji
kāroto prēmiju? Rezumējot – meklē notiekošajā racionālo un uzņemies
atbildību par savu dzīvi!
MĀŅTICĪBA NR.5. Lai novērsu nepatikšanas, trīs reizes
jāpieklauvē pie koka vai trīs reizes jāpārspļauj pār kreiso
plecu.
Māņticība bijusi jau tajos laikos, kad dzīvniekus alu cilvēki
medīja ar koka nūjām. Sadzirdot aizdomīgu un nepazīstamu troksni,
viņiem lielāka iespēja bija izdzīvot vienkārši bēgot, nevis
racionāli cenšoties noskaidrot trokšņa cēloni, vai arī saceļot
troksni, lai bīstamo zvēru aizbiedētu. Iespējams, tāpēc tu skaļi
spļauj pār plecu vai sit pie koka, kad kāds pasaka kaut ko sliktu
vai kaut ko, kas var mainīt likteni uz slikto pusi. “Ja pieejam
jautājumam pragmatiski, tad vajadzētu varēt katru negatīvo nākotnes
paredzējumu vienā mierā novērst ar pozitīvo. Svarīga tikšanās 13.
datumā piektdienā? Lūdzu – pieklauvē pie koka un lieta darīta!
Melns kaķis pārskrēja pār ceļu? Trīs reizes pārspļauj pār kreiso
plecu un bez bēdu vari doties tālāk uz savu eksāmenu vai darba
interviju. Nēsā kaklā pakārtu laimes amuletu un vispār bēdu
nezināsi,” ar smaidu iesaka A. Utināns.
MĀŅTICĪBA NR.6. Veiksmei kastanis kabatā un laimei mezgli
lakatā.
Taisnības labad jāteic, ka no māņticības nemaz nav tik viegli tikt
vaļā. Zinātnieki spriež, ka katra cilvēka ticības, tai skaitā
māņticības līmeni, nosaka ne tikai vēsturiskā pieredze, kultūra,
tradīcijas un izglītības līmenis, bet arī ģenētiskie faktori. Tas
nozīmē, ka patiesībā lielākā daļa no mums nekādi nevar būt pilnībā
neticīgi vai nemāņticīgi. Šobrīd valda uzskats, ka cilvēki rezonē
zinātniskās (kritiskās) domāšanas virzienā, īpaši tas izteikts
Ziemeļu valstīs, Skandināvijā, tomēr visticamāk vienmēr būs
sabiedrības daļas, kas būs vairāk māņticīgas un būs tādas, kas
domās racionālāk. Lai cilvēki vieglāk atteiktos no maģiskās
domāšanas, ir jāmaina izglītošanas veids – daudz vairāk bērniem
jāmāca kritiskā domāšana.
Ko no šī varam secināt? Ja nespējam tikt vaļā no māņticības,
izmantojam to lietderīgi – tā, lai mūsos veicinātu pozitīvo
domāšanu un mazinātu trauksmi. Piemēram, kastaņu lasīšana pati par
sevi nav nekas slikts, būt saskarē ar dabu ir relaksējoši un
nomierinoši. Ja ejot uz svarīgu tikšanos pa ceļam kabatā aptausti
kastani vai kādu citu sev nozīmīgu amuletu, tu, visticamāk, domā
labas un nomierinošas domas. Arī veiksmes zeķu vilkšana vai īpašās
somiņas lietošana var nebūt kaitīga pie nosacījuma, ka reizē ar
somiņas nolietošanu nebeidzas veiksme cilvēka dzīvē. Ir arī citi
rituāli, ko cilvēki veic noteiktos dzīves brīžos, piemēram, iet uz
kapiem mirušajiem tuviniekiem lūgt svētību, noliek baznīcā sveci.
Šādi rituāli ir pozitīvi pēc būtības, jo vērsti uz attīstību,
progresu.
Te varam runāt arī par tādu fenomenu kā Placebo efekts. Jā, Placebo
efekts zināmā mērā ir ticības forma, tomēr jāizšķir tas, ka ar
Placebo efekta palīdzību nevar izārstēt visu. Tas iedarbojas uz
neiropsiholoģiskiem faktoriem – cilvēkam paliek labāk un mazinās
sāpes, jo ķermenis izstrādā kādus hormonus, rezultātā uzlabojas
garastāvoklis un uzlabojas kopējā pašsajūta. Bet tas nebūt
nenozīmē, ka tiek izārstēta pamatkaite. Tātad – pozitīva domāšana
ir ļoti svarīga, bet nedrīkst pazaudēt racionālo saprāta
balsi.
Visticamāk lielākā daļa no mums ir kaut pavisam nedaudz un tomēr māņticīgi. Viens ik rītu lasa horoskopus, cits saudzē zirnekļus mājas svētībai un nobučo nokritušu maizīti, tādējādi sargājot pārticību. Vēl kāds neslauka ar slotu pāri slieksnim, lai laimei neaizbērtu acis. Psihoterapeits A. Utināns netic, ka jebkad cilvēce nonāks līdz absolūtai spējai savu dzīvi nevērtēt caur māņticības prizmu, taču cer, ka cilvēki daudz vairāk analizēs ar racionālu pieeju. Ko darīt tiem, kas lasa horoskopus un pirms svarīga pasākuma uzdanco veiksmes deju? Vairāk domāt par to, ko vēlies panākt un ko no tevis prasīs mērķu sasniegšana, pārdomāt reālos iespējamos šķēršļus un ko darīt, lai tos pārvarētu. Mācīties uzņemties atbildību un pateikt “nē”. Un tad tu būsi laimīga tāpēc, ka tavas domas būs brīvas, nevis tāpēc, ka žurnālā rakstīts “Mežāžiem veiksmīga diena”.