Cepures uzlikšana nepasargās! Kā rīkoties, ja bērnam sāp auss

“Kāpēc mēs saslimstam? Tie ir vīrusi. Kāpēc pieķeras vīrusi? Nē, ne jau tāpēc, ka bērnam nebija uzlikta cepure. Tā ir imunitāte, plus organismam ļoti nepatīk straujas temperatūras svārstības – nepatīk ne pārkaršana, ne atdzišana. 

Dažreiz saka: man nosala kājas, tāpēc man tagad ir iesnas. Nē! Iesnas ir vīruss. Tikai kāju nosalšana veicināja imunitātes pazemināšanos, un tad tas vīruss – mums to apkārt cirkulē daudz – pieķērās! Ir vismaz 200 vīrusu, kas izraisa iesnas parastās. Tad nu kāds no vīrusiem vienkārši ir uzķēris to vājo brīdi, kad var kaut kur pieķerties mūsu organismā.” teic “LOR Klīnikas” otolaringoloģe Ilze Sokolova

Skaties video padomu, kurā speciāliste stāsta rīcības plānu bērna ausu sāpju gadījumā

Biežākais iemesls, kāpēc pie LOR speciālista griežas vecāki ar bērniem, ir ausu sāpes. Tās var būt visās sezonās. Protams, rudens, ziemas, pavasara periodos būs biežāk. Lielākajā daļā ausu sāpju gadījumu vainīgas ir iesnas.

Arī vasarā var sāpēt ausis, kas gan biežāk būs saistīts ar tā saucamajām peldētāju ausīm. 

Mēs peldamies visur: grāvjos, dīķos, jūrā, smilšainās vietās, un tā var ienest infekcijas auss ejā.

Anatomiski dzirdes kanāls bērniem ir īsāks, platāks, infekcija var izplatīties uz auss pusi.

Ir izpētīts, ka bērniem līdz 6 gadu vecumam imūnā sistēma nav līdz galam nobriedusi. Līdz ar to bērnam ir atļauts slimot! Bērnudārzniekiem ir atļauts slimot 8–9 reizes sezonā ar iesnām, plus tam drīkst nākt klāt dažādas bērnu infekcijas.

Rīcības plāns, ja bērnam sāp auss

• Ja bērnam sāp auss, noteikti pirmais, kas jādara – jāiedod bērnam pretsāpju zāles. Ausu sāpes bieži vien mēdz salīdzināt ar zobu sāpēm – ir, kas saka, ka sāp vienādi, ir, kas saka, ka sāp vairāk. Bet tas vienmēr ir diskomforts.

Kas ir jāatceras – auss parasti sāk sāpēt naktī. Kāpēc? Tāpēc, ka bērns ir aizgājis gulēt, nekādu citu kairinātāju nav. 

Viņš pamostas, viņam sāp auss, viņam nāk miegs, nāk niķi, visi ir neizgulējušies un nelaimīgi. Tādēļ, lai nakts nav jāpavada lielā, lielā stresā, pirmais – mēs iedodam adekvātā daudzumā, atbilstoši bērna svaram un vecumam pretsāpju medikamentus.

• Ja ir iesnas, tad arī sapilinām vai sapūšam degunā kādu no deguna pilieniem.

• Ja auss netek, ja nav nekādu izdalījumu no auss, teorētiski var lietot arī speciālus ausu pilienus, kas atsāpina. Bet tie darbojas īslaicīgi, neārstē, un tā noteikti nav pirmā izvēle; pirmā izvēle ir pretsāpju zāles.

• Laba prakse būtu pēc iespējas ātrāk tikt pie sava pediatra, ģimenes ārsta. Ne vienmēr uzreiz ir jāiet pie LOR speciālista.

• Ja ir atkārtotas ausu sāpes, ja ir atkārtoti vidusauss iekaisumi, noteikti ir nepieciešama LOR konsultācija. Parasti mēs pacientiem dodam jau tādas shēmas, ko darīt, ja sāp auss.

• Ja bērnam ir neliela temperatūra, nedaudz sāp auss, tā noteikti nav indikācija vērsties neatliekamajā palīdzībā bērnu slimnīcā; iedodam pretsāpju zāles un tālāk vērojam.

Kļūdaina rīcība ausu sāpju gadījumā

Pirmā kļūda un visbiežākā tiešām ir tā, ka bērnam neiedod zāles un gaida ārsta vizīti ar domu – ja nu ārsts neierauga kaut ko, jo es esmu iedevis zāles, iepilinājis degunā. Mēs tāpat redzēsim. Ja ir auss problēma, mēs redzēsim, kas notiek.

Ja redzam, ka ir kādi izdalījumi no auss, ausij neko nedarām. Austiņu var notīrīt no ārpuses, neko nepilināt, neko nelikt ausī – nekādas ausu puķes, sīpola sulas, ķiplokus. 

Paldies dievam pēdējos gados šī tendence ir krietni mazinājusies.

Ausis nedrīkst sildīt. Sildīšanas process var veicināt iekaisumu. Neliekam kompreses, kartupeļus, rīsu maisiņus, jo tas var veicināt tālāku infekcijas izplatīšanos organismā.

Ko darīt profilaksei?

• Profilakse ir pavisam elementāra – mazgājam rokas, ēdam veselīgi, ejam svaigā gaisā, pēc iespējas mēģinām izvairīties no kontakta ar slimiem cilvēkiem. 
• Ja ir stipras iesnas un iepriekš ir bijušas problēmas ar ausīm, mēs deguntiņu tīrām, sapūšam, sapilinām, mēģinām šādā veidā pasargāt bērnu.
• Ja bērns šņauc degunu, mācām pareizi šņaukt degunu.
  Ir divi varianti. Fizioloģiski bērnam ir šņaukt degunu uz iekšu – viņš vienkārši velk tos puņķus uz iekšu. Bet, ja nu tiešām deguns ir pilns ar iesnām un ir jāatvieglo situācija, ņemam salveti, vispirms vienu pusīti, tad otru pusīti vecāks degunam aizspiež ciet, mutīte vaļā un vieglītēm šņauc. Tiešām vieglītēm, jo bērniem parasti patīk tā kārtīgi un uzreiz un lai ir miers, bet neļaujam tā pūst, kad viss iet pa gaisu.

Pasīvā smēķēšana var veicināt vidusauss iekaisumu bērna vecumā. Pat arī, ja ir drēbes piesūkušās ar cigarešu smaržu, dūmiem, tas arī var veicināt.

• Ja ir zīdainīšiem ausu problēmas, kas varētu būt saistītas ar kuņģa skābes atvilni vai izteiktu atgrūšanu, tad ir svarīga bērna pareiza barošana – sagaidīt atraudziņu pēc ēšanas, pēc iespējas ilgāk vertikalizēt