Neērtie jautājumi: "No kurienes vistiņai nāk gaļa?"

Ar lauku bērniem savā ziņā ir vienkāršāk – viņu apziņā kopsakarība starp mājlopu un ēdienu uz galda rodas ātrāk un, iespējams, dabiskāk, un dzīvnieku gaļas lietošana uzturā daudz agrāk kļūst pašsaprotamāka (protams, ir izņēmumi). Kādas manas draudzenes četrgadīgā meita mēdz jautāt, “vai mums kūtī palika visas vistas?” Mani vecāki savukārt turēja trušus, un, kad tie tika kauti, tas tika slēpts no manis baidoties, ka satraumēs bērnu. Taču, kad es nejauši tomēr ieraudzīju tēva rokās izstiepto truša kautķermeni, mans vienīgais jautājums esot bijis, tīras un nesamaitātas ziņkāres dzīts… “Vai ar Mikiņu mēs arī tā darīsim?” Mikiņš, protams, bija mūsu ģimenes kaķis. 

Citādi ir ar bērniem, kuri lopkopības dzīvniekus redzējuši vien zoodārza lauku sētā vai vispār tikai televīzijā. Ko atbildēt bērnam, kurš, salicis galvā 2+2, saprot, ka tā pati vista vai cūka ir gan dzīvnieks no skanošās grāmatiņas, gan šķīvī pasniegtais garšīgais ēdiens? Vaicājām Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas klīniskajai un veselības psiholoģei Lienei Lindei, kā pareizi atbildēt uz bērna neērto jautājumu “No kurienes nāk gaļa?”

Bērna ziņkāre ir slavējama 

Psiholoģe Liene Linde norāda, ka ir nepieciešams atbildi pielāgot bērna vecumam, lai mēs spētu paskaidrot šo lietu bērnam saprotamā valodā, neizmantojot pārāk sarežģītus lietas un terminus, kas varētu bērnā radīt apjukumu vai pat nobiedēt. Tajā pašā laikā ir svarīgi uzslavēt bērnu par viņa interesi un ziņkāri. Bērns jāiedrošina uzdot jautājumus, jo tas veicina atvērtu un siltu komunikāciju, kurā neviens jautājums nav muļķīgs vai neērts un vecākiem var pajautāt jebko.  Savukārt vecākiem nevajadzētu uzspiest savus uzskatus, bet mudināt pašam to veidot, lai gan mums neviļus mēdz būt tendence savu viedokli paust kaut vai ar žestiem vai grimasēm, nošķoboties par kaut ko, kas negaršo u.tml. Tas, ko var darīt, ir pamudināt eksperimentēt un izvēlēties pašam, protams, saprāta robežās un pieturoties pie bērniem piemērota uztura piramīdas principiem. 

Dažreiz mazie prātnieki var uzdot tik sarežģītus jautājumus, ka vecāks pats var apjukt. Kas ir ļoti svarīgi – atcerēties uzslavēt bērnu par interesantu jautājumu un atzīt, ja pats vecāks nezina atbildi, bet mēs varētu kopā to meklēt kādā grāmatā vai bibliotēkā. Tagad arī visiem pieejams brīnišķīgais rīks chatGPT un ņemam talkā to, lai kopā ar bērnu izzinātu šo vai jebkuru citu jautājumu.

Nenoklusēt, bet arī netraumēt

Meklējot atbildes uz konkrēto jautājumu, kurienes rodas gaļa, ir jāpatur prātā, ka tas ir mazs bērns un ka saturs, ko viņš var ieraudzīt, informāciju meklējot, var būt traumatisks, tādēļ jāseko līdzi tam, ko bērns var vai nevar ieraudzīt. 

Rezumējot īsumā, Linde  saka: atbildam atbilstoši vecumam, uzslavējam ziņkāri, mudinam interesi par dažādu uzturu un veselīgu izvēļu veikšanu – turklāt ar savu piemēru, un, galvenais, pašam esot mierā ar savām izvēlēm.