Kas jāzina par ekzēmu visos vecuma posmos?

Ekzēma ir hroniska, iekaisīga dermatoze jeb ādas slimība. Aktīvie periodi, kurus sauc par uzliesmojumiem jeb krīzēm, mijas ar miera periodiem bez (vai gandrīz bez) simptomiem.
Ekzēma ir hroniska, iekaisīga dermatoze

FOTO: Publicitātes foto

Ekzēma ir hroniska, iekaisīga dermatoze

Bez šīs vispārīgās definīcijas pastāv vairāki ekzēmas veidi. Pazīstamākā ir atopiskā ekzēma, kas galvenokārt skar mazus bērnus.

 

Pieaugušajiem var būt dažādu veidu ekzēmas: ekzēma uz sejas un kakla, roku ekzēma, vispārēja ekzēma. Visbiežāk tā ir bijusi jau bērnībā, bet var arī pēkšņi parādīties pieaugušā vecumā. Iestājoties grūtniecībai, nav iespējams iepriekš prognozēt, vai tās laikā ekzēma pazudīs vai tieši otrādi – pastiprināsies.

 

Citi izplatītākie ekzēmas veidi ir kontaktekzēma, kad bojājumi parādās tieši pēc ilgstošas saskares ar alerģiju izraisošu vielu, un hroniska roku ekzēma, kuru visbiežāk izraisa un/vai padziļina iekaisumu radoši faktori, it īpaši darba vietā.

Jebkurā gadījumā ekzēma nav lipīga slimība.


KĀDI IR EKZĒMAS CĒLOŅI?

Visi, kuri slimo ar ekzēmu, sapņo par to, lai tiktu atrasts “vainīgais”, cēlonis, kas to izraisa. Reālajā dzīvē pastāv ne tikai viens, bet vairāki ekzēmas cēloņi.

  • Bieži tiek minēts stress, bet tas nav sistemātiski iesaistīts tāda vienkārša iemesla dēļ, ka ekzēma nav psihosomatiska slimība (tāda, kas rodas, uz ķermeni iedarbojoties prātam). Diemžēl cilvēki vēl joprojām bieži saka, ka “ekzēmas cēlonis ir galvā”. Ekzēma nepastāv galvā, bet gan uz ādas!
  • Noteiktu uzliesmojumu cēlonis var būt svīšana, kuras dēļ tiek izmantoti konkrēti līdzekļi, piemēram, sportojot.
  • Ekzēma var būt saistīta ar alerģijām. Tas it īpaši attiecas uz kontaktekzēmu, pat tad, ja reizēm ir grūti noteikt “vainīgo”. Reizēm alergēns ir noslēpies ikdienā lietojamos priekšmetos un lietās: apģērbā, aksesuāros, rotaslietās vai pat kosmētikā. Atopiskas ekzēmas gadījumā alerģija bieži ir izkliedētāka un vairāk līdzinās palielinātam un ģenētiski noteiktam jutīgumam nekā īstai alerģijai. Atopiskas ekzēmas gadījumā ļoti svarīga loma ir iedzimtībai.


EKZĒMAS UZLIESMOJUMA SIMPTOMI

Ekzēmas uzliesmojumu raksturo sarkani, slikti norobežoti plankumi, bez skaidrām malām. Plankumi var būt piepampuši un mitri, vai gluži pretēji – sausi un raupji. Ekzēmas skartajā vietā āda ir sāpīga, ir kodīgums, dedzināšanas sajūta un it īpaši nieze. Nieze ir ekzēmas simptoms, kas atkārtojas. Ja ir ekzēma, ir grūti pārstāt kasīties; tādējādi situācija pasliktinās vēl vairāk.

 

Vēl viens  svarīgs simptoms ekzēmas gadījumā ir ādas sausums, it īpaši atopiskās ekzēmas gadījumā. Šis sausums var izplatīties no galvas līdz kājām, pat ārpus ekzēmas plankumiem.
Ar dažādu ārsta izrakstītu līdzekļu palīdzību var apturēt simptomus un uzlabot ādas stāvokli.


KAS IR ZĪDAIŅU EKZĒMA?

Ekzēma var parādīties, sākot no pirmajiem dzīves mēnešiem. Līdz 2 gadu vecumam ekzēma galvenokārt skar ekstremitāšu ārējo virsmu, rumpi un vaigus. Pēc 2 gadu vecuma uzliesmojums dominē uz kakla, elkoņiem, ceļiem, plaukstām, potītēm.

 

Gadījumā, ja ekzēma ir zīdainim, ir jākonsultējas ar ārstu, lai tas apstiprinātu diagnozi un izrakstītu vajadzīgos ārstniecības līdzekļus. Ārsts un farmaceits var palīdzēt ģimenei izprast terapiju un iekļaut to ikdienas dzīvē.

 

Ļoti svarīgs aprūpes elements ir higiēna. Ekzēmas gadījumā vislabāk ir ātri noskaloties dušā remdenā ūdenī, izmantojot tādu mazgāšanās līdzekli, kas ir piemērots atopiskai ādai.


EKZĒMAS SKARTĀS ZONAS

  • Ekzēma  var skart jebkuru ķermeņa daļu.
  • No pirmajiem dzīves mēnešiem var attīstīties ekzēma uz vēdera un tā bieži izplatās pa visu zonu. Tā var būt arī ļoti lokalizēta, piemēram, uz nabas.
  • Uz rokām ekzēma skar ārējās un izliektās virsmas, vai tieši pretēji – visas izliekumu zonas, it īpaši elkoņa un plaukstas locītavas.
  • Ekzēma var skart arī citas zonas, piemēram, muguru, pēdu vai kāju. Šajās vietās plankumi ir mazāk redzami, tomēr ir nieze un diskomforts.
  • Ja ekzēma skar plakstiņus vai acu zonu, kā arī rokas, skartā virsma ir ļoti maza, bet īpaši labi redzama, un ikdienā ar to ir grūti sadzīvot.
  • Bieži ekzēma skar seju un kaklu, it īpaši pieaugušajiem. Šādos gadījumos ir liels diskomforts un ir nepatīkami, ka citi to ievēro. Var tikt skarts arī kakls un ausis. Gan bērniem, gan pieaugušajiem izplatīta ir ekzēma ap muti.
  • Ja ekzēma skar galvas mataino daļu, ir jāveic izmeklējumi, lai noskaidrotu, vai nav radusies ar to saistīta patoloģija, piemēram, seborejiskais dermatīts vai psoriāze.


 

EKZĒMA BĒRNIEM

Bērniem ekzēma ir ļoti izplatīta un tā skar vienu no pieciem bērniem. Bērnu ekzēma gandrīz vienmēr ir atopiskais dermatīts, citiem vārdiem, konstitucionāla ekzēma, ko raksturo sausa, poraina āda, kas ātri iekaist pēc saskares ar alergēniem apkārtējā vidē.

 

Bērns, kuram ir ekzēma, parasti kasās un slikti guļ. Izmantojot ārstniecības līdzekļus uz kortizona krēmu un mīkstinošu vielu bāzes, ir iespējams dažās dienās apturēt uzliesmojumu, bet bērnam ir jāpiekrīt tos lietot. Lai pierunātu bērnu sadarboties, vecāki var, piemēram, ieteikt uzklāt krēmu mūzikas pavadījumā.


KĀDA IR EKZĒMAS ĀRSTĒŠANA?

Visbiežāk ekzēmas ārstniecības līdzekļi ir uz topisko kortikosteroīdu bāzes iekaisuma uzliesmojumu gadījumā, kā arī uz mīkstinošu vielu bāzes, kas iedarbojas ilgtermiņā, lai stiprinātu un aizsargātu ādu. 

 

Pastāv arī citi līdzekļi krēmu, tablešu un injekciju veidā; tos izraksta dermatologs, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi. Kontaktekzēmas gadījumā vielas izdalīšana ir būtiska, ja vēlas apturēt ekzēmu.

 

Ar dažādu ekzēmas ārstēšanas līdzekļu palīdzību slimība netiek izārstēta, bet tiek ierobežota uzliesmojumu rašanās un samazināti simptomi, jo īpaši nieze. Ekzēma var pēkšņi pazust, piemēram, kad bērns pieaug. Tikmēr ir jāatrod veids, kā ar to “sadzīvot”, un tā noteikti ir grūtākā daļa.


Avots: https://www.ducray.com/fr-fr/eczema