Ko svarīgi zināt par intīmo veselību, plānojot grūtniecību, un grūtniecības laikā?

Grūtniecības laikā sievietes organisms piedzīvo lielas izmaiņas. Tāpēc sievietei ir jārūpējas par savu veselību, pirmkārt, lai palīdzētu sev sagatavoties grūtniecībai un sekmīgi varētu ieņemt bērniņu, otrkārt, lai grūtniecība noritētu veiksmīgi. Bet kas ir sievietes intīmās veselības pamatā? Tās stūrakmens ir maksts mikroflora un tās veselība, kuru viegli var ietekmēt dažādi faktori.

FOTO: Shutterstock.com

Mikrofloras disbalanss var ne tikai radīt diskomfortu, bet arī ietekmēt auglības jautājumus un grūtniecību.

 

Kas organismā nodrošina intīmo veselību?

Normāla vide intīmajās zonās jeb maksts mikroflorā ir svarīgs sievietes veselības faktors. Šīs vides nemainību un veselību nodrošina pienskābās baktērijas jeb zinātniski dēvētas par Lactobacillus sugas mikroorganismiem – tās ir makstī plaši pārstāvētas katrai sievietei vidēji ar vismaz 3-4 sugām jeb mikroorganismu veidiem. Tās stūrakmens ir maksts mikroflora un tās veselība, kuru viegli var ietekmēt dažādi faktori, kā skaidro ginekoloģe, dzimdību speciāliste Natālija Bērza.

 

 

Kāpēc mikroorganismiem ir tik liela nozīme, lai mēs justos labi?

Maksts mikroflora uztur sievietes intīmo veselību līdzsvarā, neļaujot savairoties sliktajām baktērijām un sēnītēm, kas nelielā skaitā atrodas makstī vai var migrēt no zarnu trakta uz starpeni un maksti. Papildus maksts mikroflora ir tā, kas uztur dabīgo imunitāti līdzsvarā un nodrošina tās pareizas funkcijas īstajā brīdi.

 

 

Kas notiek, ja intīmās zonas mikrofloras līdzsvars izjūk?

Ja mūsu dabīgā barjera, organisma mikroflora, tiek izjaukta, ko var izraisīt stress, antibiotiku lietošana u.c. faktori, tad var attīstīties tādas saslimšanas kā bakteriālā vaginoze, aerobais vaginīts (nepareizo baktēriju savairošanās makstī) vai maksts sēnīšu infekcija. Šīs saslimšanas var sagādāt daudz diskomforta, piemēram, sāpes dzimumakta laikā un urinācijas procesā, nepatīkamus izdalījumus ar smaku, kas kairina un rada niezi.  

 

Mikrofloras disbalanss var ne tikai radīt diskomfortu, bet arī ietekmēt auglības jautājumus un grūtniecību. 

 

 

Vai maksts mikroflora var ietekmēt arī citu orgānu veselību?

Izmainītai maksts mikroflorai ir arī loma pie hroniskām urīnceļu infekcijām (tādām, kas bieži atkārtojas). Jautājums, kāpēc tā? Izrādās, ka lielākā daļa urīnceļu ierosinātāju ir zarnu mikroorganismi, kas var migrēt uz urīnceļiem caur starpeni (ādas reģionu, kas atrodas starp anālo atveri un maksti). Ja maksts mikroflora ir pareizi veidota un sastāv lielākoties no pienskābām baktērijām, tad šīs sliktās baktērijas nevar piesaistīties pie maksts gļotādas un sasniegt urīnceļus. Turpretī, ja maksts mikroflora ir izmainīta šī migrācija uz nepareizo vietu ir netraucēta un rodas urīnceļu iekaisums.

 

 

Kā intīmā veselība ietekmē grūtniecības iestāšanos un bērniņa iznēsāšanu?

Mikrofloras disbalanss var ne tikai radīt diskomfortu, bet arī ietekmēt auglības jautājumus un grūtniecību. Pacientēm, kurām veic neauglības ārstēšanu šis jautājums ir sevišķi nozīmīgs. Ir vairākas zinātniskas publikācijas, kurās ir aprakstīts, ka nepareiza maksts mikroflora, tāda kurā pienskābās baktērijas ir mazākumā, ir nopietns traucēklis pie medicīniskās apaugļošanas procedūras. Ja pacientei ir bakteriālā vaginoze vai aerobais vaginīts, tad medicīniskās apaugļošanas procedūra ir līdz pat par divām reizēm mazāk sekmīga, nekā gadījumos, ja maksts mikroflora ir vesela un bagātīga ar pienskābajām baktērijām. 


Ja grūtniecības laikā ir maksts iekaisums, un attīstās bakteriālā vaginoze un aerobais vaginīts, tad tas rada risku grūtniecības neiznēsāšanai. Vairāk tas attiecās uz grūtniecības pārtraukšanās draudiem II trimestrī (14.-28. grūtniecības nedēļām), jo var radīt augļa apvalku iekaisumu, kā arī var radīt risku priekšlaicīgām dzemdībām. 
Taču ir jāņem vērā, ka tas neattiecas uz maksts sēnītes infekciju, tā nerada priekšlaicīgu dzemdību draudus un ir ļoti bieža parādība grūtniecības laikā, dēļ imunitātes samazinājuma un hormonālām izmaiņām, kas ir normālas grūtniecības sastāvdaļa.

 

Labās baktērijas var uzņemt gan tās iedzerot, gan ievadot makstī svecīšu veidā, bet interesanti, ka dzeramo tablešu veidā labās baktērijas darbojas ilgāk un to kolonizācija maksts vidē ir stabilāka.

 

 

Ko darīt, ja maksts iekaisums jau attīstījies? 

Vislabāk to ir ārstēt ar antimikotiķiem vai antibiotiķiem. Taču ir pierādījies, ka šo medikamentu efekts ir daudz ilgstošāks un efektīvāks, ja tiek vienlaicīgi atjaunota maksts mikroflora. Tas tāpēc, ka papildu iekaisumam izveidojas arī tā saucamā biofilma, kas ir ģlotu plēve, ko ražo paši iekaisuma ierosinātāju mikroorganismi. Tā veidojas, lai aizsargātu mikroorganismu kopas (kolonijas) no ārējās vides kaitīgās ietekmes, tai skaitā no antibiotikām. 
Daudzu pētījumu rezultāti apstiprina, ka papildu lietojot probiotikas jeb labās baktērijas biofilmas sabrūk, un antibiotikas var daudz labāk iedarboties, šādi aizkavējot atkārtotu infekciju rašanos un veicina pilnīgāku izārstēšanos. 
Labās baktērijas var uzņemt gan tās iedzerot, gan ievadot makstī svecīšu veidā, bet interesanti, ka dzeramo tablešu veidā labās baktērijas darbojas ilgāk un to kolonizācija maksts vidē ir stabilāka.

Sievietes maksts mikroflora ir un paliks intīmās veselības atslēga, par kuru jārūpējas visas sievetes dzīves laikā.

 

 

Atsauces:

 1. What fertility specialists should know about the vaginal microbiome: a review Juan AntonioGarcía-VelascoaMarcoMenabritobIsidoro BrunaCatalánc Reproductive BioMedicine Online Volume 35, Issue 1, July 2017, Pages 103-112
2. Redondo-Lopez V., Cook R.L., Sobel J.D. Emerging role of lactobacilli in the control and maintance of the vaginal bacterial microflora. Rev Infect Dis, 1990; 164 (1): 94-100
3. SCHWEBKE, JANE R. MD, AND; LAWING, LISA F. BS Prevalence of Mobiluncus spp Among Women With and Without Bacterial Vaginosis as Detected by Polymerase Chain Reaction (2000)
4. Gustaffson R.J., Ahrne S., Jeppsson B., Benoni C., Olsson C., Stjernquist M., Ohlsson B. The Lactobacillus flora in vagina and rectum of fertile and postmenopausal healthy Swedish women. BMC Womens Health, 2011; doi: 10.1186/1472-6874-11-17
5. Linda O., Eckert M.D. Acute vulvovaginitis. N Engl J Med, 2006; 335: 1244-1255
6. Osset J., Bartolome R.M., Garcia E., et al. Assessment of the capacity of Lactobacillus to inhibit the growth of uropathogens and block their adhesion to vaginal epithelial cells J Infect Dis, 2011; 183 (3): 485-491
7. Ravel J., et al. Vaginal microbiome of reproductive-age women. Proc Natl Acad Sci U S A, 2011; 108 (1): 4680-4687
8. Verstraelen H., Verhelst R., Claeys G., De Backer E., Temmerman M., Vaneechoutte M. Longitudinal analysis of the vaginal microflora in pregnancy suggests that L. crispatus promotes the stability of the normal vaginal microflora and that L. gasseri and/or L. iners are more conducive to the occurance of abnormal vaginal microflora. BMC Microbiol, 2009; 9: 116
9. Antonio M.A., Hawes S.E., Hillier S.L. The identification of vaginal Lactobacillus species and the demographic and microbiologic characteristics of women colonized by these species. Journal of Infectious Diseases,  1999; 180: 1950-1956
10. Rabe L.K., Hillier S.L. Optimization of media for detection of hydrogen peroxide by Lactobacillus species. J Clin Microbiol,  2003; 41:3260-3264
11. Witkin S.S., Moreno Linhares J., Giraldo P. Bacterial flora of the female genital tract: function and immune regulation// BJOG – 2002 – Vol. 109 – p. 1-10.
12. Zhou X., Bent S.J., Schneider M.G., Davis C.C., Islam M.R., Forney L.J. Characterization of vaginal microbial communities in adult healthy women using cultivation-independent methods. Microbiol, 2004; 150: 2565-2573
13. Zhou X., Brotman R.M., Gajer P., Abdo Z., Schüette U., Ma S., Ravel J., Forney L.J. Recent advances in understanding the microbiolgy of the female reproductive tract and the causes of preterm birth. Infect Dis Ob Gyn, doi: 10.1155/2010/737425
14. Anukam K.C., Osazuwa E.O., Ahonkhai I., Reid G. Lactobacillus vaginal microbiota of women attending a repoductive health care service in Benin city, Nigeria. Sex Transm Dis, 2006; 33: 59-62
15. Hymen R.W., Fukushima M., Diamond L., Kumm J., Giudice L.C., Davis R.W. Microbes on the human vaginal epithelium. Proc Natl Acad Sci USA,  2005; 102: 7952-7957
16. Wilks M., Wiggins R., Whiley A., Hennessy E., Warwick S., Porter H., Corfield A., Millar M. Identification and H2O2 productions of vaginal Lactobacilli from pregnant women at high risk of preterm birth and relation with outcome.  J Clin Microbiol, 2003; 42: 713-717
17. Anukam K.C., Osazuwa E.O., Ahonkhai I., Reid G. Lactobacillus vaginal microbiota of women attending a repoductive health care service in Benin city, Nigeria. Sex Transm Dis, 2006; 33: 59-62
18. Benno Y., Endo K., Namba Y., Komori T., Mitsuoka T. Comparision of fecal microflora of elderly persons in rural and urban areas of Japan. Appl Environ Microbiol, 1989; 55: 1100-1105
19. Ahrne S., Nobaek S., Jepsson B., Adlerberth I., Wold A.E., Molin G.  The norma; Lactobacillus flora on heakth human rectal and oral mucosa. J Appl Microbiol, 1998; 85: 88-94
20. Lamont R.F. (a), Sobel J.D., Akins R.A., Hassan S.S., Chaiworapongsa T., Kusanovic J.P. The vaginal microbiome: new information about genital tract flora using molecular based techniques. BJOG, 2011; 118: 533-549 
21. http://www.textbookofbacteriology.net/
22. Jordi Osset, Rosa M. Bartolomé,  Esther García and  Antònia Andreu. Assessment of the Capacity of Lactobacillus to Inhibit the Growth of Uropathogens and Block Their Adhesion to Vaginal Epithelial Cells. Oxford Journals, The Journal of Infectious Diseases Volume 183, Issue 3 Pp. 485-491
23.  Clinical Immunology (Third Edition) Edited by:Robert R. Rich, MD, Thomas A. Fleisher, MD, William T. Shearer, MD, PhD, Harry W. Schroeder, Jr., MD, PhD, Anthony J. Frew, MD, FRCP, and Cornelia M. Weyand, MD, PhD Copyright © 2008 Elsevier Ltd
24. Vaginal microbiota and its role in HIV transmission and infection. Mariya I. Petrova, Marianne van den Broek,  Jan Balzarini,  Jos Vanderleyden,  Sarah Lebeer DOI: http://dx.doi.org/10.1111/1574-6976.12029 762-792 First published online: 1 September 2013
25. Urogenital infections in women: can probiotics help? G Reid,  A W Bruce Postgrad Med J 2003;79:428-432 doi:10.1136/pmj.79.934.428
26. Studies on the effects of probiotic Lactobacillus mixture given orally on vaginal and rectal colonization and on parameters of vaginal health in women with intermediate vaginal flora. Magdalena Strus a, Agnieszka Chmielarczyk a, Piotr Kochan a, Paweł Adamski b, Zbigniew Chełmicki c,Artur Chełmicki c, Andrzej Pałucha d, Piotr B. Heczko a,*. European Journal of Obstetrics & Gynecology and Reproductive Biology 163 (2012) 210–215