Bērnu ar īpašām vajadzībām vecāki uzrunā Valsts prezidentu, lūdz atbalstu un izpratni

“Mēs, ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, vēršamies pie Latvijas Valsts prezidenta un sabiedrības ar lūgumu mūs sadzirdēt. Jo šobrīd esam pārņemti ar bezcerības sajūtu,” saka vecāki.

Video materiālā vecāki vērš uzmanību tam, ka gadiem ilgi ģimenes, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem, runā par jēgpilna atbalsta trūkumu. Vissmagākais ir asistentu un aprūpētāju jautājums.

Vēstījumā Latvijas Valsts Prezidentam dalībnieki piemin labklājības ministres šī gada 9.  oktobrī veikto Facebook ierakstu, kurā tika pausts viedoklis, ka bērni jāiedala 3 grupās, kā rezultātā Latvijā vienmēr pastāvēšot bērnunami.  

Video vēstulē viņi atklāti dalās savās sajūtās par to, cik ļoti viņiem trūkst atbalsts, lai varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi šajā valstī un nodrošināt vienlīdzīgas iespējas gan sev, gan saviem bērniem. Kā vēsta video: “Mēs esam pārņemti ar bezcerības sajūtu, jo vēlamies būt vecāki saviem bērniem, rūpēties par tiem  un audzināt tos ģimeniskā vidē!”

Ģimenes vērš sabiedrības uzmanību uz faktu, ka bērnunami nav risinājums, turpretim jēgpilns un konstruktīvs atbalst gan tāds būtu. Statistika vēsta, ka bērnunamos un aprūpes centros bērni ar īpašām vajadzībām visbiežāk nonāk līdz 12 gadu vecumam, jo viņu vecāki ir fiziski, morāli un finansiāli izdeguši, nesaņemot pietiekamu valsts atbalstu, kas liek pieņemt emocionāli grūtāko lēmumu viņu mūžā – nodot bērnu aprūpē valsts iestādē.

Statistika vēsta, ka bērnunamos un aprūpes centros bērni ar īpašām vajadzībām visbiežāk nonāk līdz 12 gadu vecumam, jo viņu vecāki ir fiziski, morāli un finansiāli izdeguši, nesaņemot pietiekamu valsts atbalstu

Tiek norādīts arī uz to, ka jēgpilna atbalsta trūkums liedz īpašo ģimeņu vecākiem pilnvērtīgi strādāt, lai nopelnītu pienācīgu iztiku, kā arī piedalītos valsts ekonomiskajā izaugsmē – viņi ir strupceļā, jo katastrofālā situācijā ir asistentu un aprūpētāju jautājums Latvijā – to skaits ir nepietiekams, jo netiek nodrošinātas nedz tāda veida apmācības, nedz garantēts cilvēka cienīgs atalgojums un šo profesiju neesamību nodrošina paši bērnu vecāki vai ģimenēm tuvu stāvošas personas, paši kļūstot par aprūpētājiem, kas ir 24 stundu un 7 darba dienu pienākums. Ģimenes atgādina, ka cilvēkresursi nav bezgalīgi un jebkuram vecākam, kura ģimenē aug bērns ar īpašām vajadzībām, atbalsts ir nepieciešams, lai neizdegtu un spētu ilgtermiņā rūpēties par sevi un savu ģimeni tā, kā to vēlas jebkurš cilvēks, kurš dzīvo mūsdienu sabiedrībā.

Asistents palīdz īstenot iekļaujošo izglītību, atbalstot bērnu izglītības iestādē, palīdz viņam iekļauties sabiedrībā. Asistents vai aprūpētājs ir milzīgs un reāls atbalsts, ko nevar aizvietot 100 eiro pie pabalsta.

Ja šāda atbalsta nav, tad klāt pie cīņām par vides pieejamību, izglītības un rehabilitācijas kvalitāti un pieejamību pievienojas cīņa par savu dzīvi un cīņa par bērna iespēju dzīvot savā ģimenē. Un, lai kā Tu mīlētu savu bērnu, Tu esi cilvēks, kuram ir tik resursu, cik ir – vecāki izdeg. Nereti tas ir viens vecāks, visbiežāk māte, kura gadiem ilgi, pavada 24 stundas diennaktī, rūpējoties par savu īpašo bērnu. Tas daudzas ģimenes noved pie finansiālās krīzes, jo ja nav asistenta vai aprūpētāja, nav iespēju atgriezties darbā. Nav darba, nav ko samaksāt asistentam vai aprūpētājam. Tas ir, kā apburtais loks - tu dzīvo sava bērna dzīvi un esi nemitīgā spriedzē, cīnoties par viņa dzīves kvalitāti.

Ar saukli #MēsNegribamIzdegt un šo video vēlamies pievērst uzmanību tam, ka mums ir nepieciešams atbalsts. Mēs nelūdzam pabalstus, bet gan atbalstu, sapratni, cieņu un pieņemšanu.