Kāpēc jānodarbojas ar jogu? 5 zinātnē balstīti iemesli

Zinātniskie pētījumi par jogas priekšrocībām joprojām ir nedaudz provizoriski, taču liela daļa līdz šim iegūto pierādījumu apstiprina to, ko praktizētāji jau tūkstošiem gadu atpakaļ zināja, ka joga ir neticami labvēlīga mūsu vispārējai labsajūtai.

Daudzas prakses ietilpst jogas kategorijā, un lielākā daļa no tām nav saistītas ar fiziskām aktivitātēm, tā vietā tajās koncentrējas uz meditācijas paņēmieniem un neprasa teju nekādu fizisku piepūli. Tāpēc joga ir prakse, ko ikviens var veikt katru dienu.

Joga uzlabo spēku, līdzsvaru un lokanību

Lēnas kustības un dziļa elpošana palielina asins plūsmu un sasilda muskuļus, savukārt pozas turēšana var palielināt spēku.

2016. gadā divas no vadošajām jogas organizācijas "Yoga Journal" un "Yoga Alliance" veica vispasaules aptauju, kurā aplūkoja dažādus statistikas datus par jogu, mēģinot noteikt tās vērtību tās arvien pieaugošās popularitātes apstākļos.

Visbiežāk minētais iemesls, kāpēc cilvēki izvēlējās nodarboties ar jogu, bija “lokanības palielināšana”.

Lokanība ir svarīga fiziskās veselības sastāvdaļa. Joga piedāvā dažādus stilus, no kuriem izvēlēties dažādu intensitāti, sākot vieglas līdz smagai. Ir konstatēts, ka pat zemākās intensitātes jogas veidi palielina lokanību. 

Šķiet, ka joga ir īpaši noderīga, lai uzlabotu lokanību pieaugušajiem vecumā no 65 gadiem.

Stīvums jeb samazināta lokanība ir dabiska novecošanās sastāvdaļa, un 2019. gada pētījumā atklājās, ka joga gan palēninājašos novecošanas procesus, kā arī uzlaboja lokanību gados vecākiem cilvēkiem.

Joga atslābina un palīdz labāk gulēt

Pētījumi liecina, ka konsekventa jogas rutīna pirms gulētiešanas var palīdzēt jums iegūt pareizo domāšanas veidu un sagatavot ķermeni iemigšanai un aizmigšanai.

Viens no visbiežāk minētajiem iemesliem, kāpēc cilvēki nodarbojas ar jogu, bija stresa mazināšana. Par laimi, zinātne apstiprina, ka joga lieliski mazina stresu.

Bet atcerieties - fiziskā prakse ir tikai viens no jogas aspektiem. Ir pierādīts, ka meditācija, elpas darbs un dzirdes rituāli, arī ievērojami mazina spriedzi un mazina stresu.

Joga uzlabo garastāvokli un enerģijas līmeni

Jūs varat izjust palielinātu garīgo un fizisko enerģiju, modrības un entuziasma pieaugumu, kā arī mazāk negatīvu sajūtu, kad sākat nodarboties ar jogu.

Ir pierādīts, ka gan uz kustību balstītas jogas terapijas, gan uz elpošanu balstītas prakses ievērojami mazina depresijas simptomus. 

Kā arī piedalīšanās jogas nodarbībās var atvieglot vientulības sajūtu un nodrošināt atbalstošu un iekļaujošu vidi. 

Saskaņā ar ASV Nacionālo veselības institūtu datiem, zinātniskie pierādījumi liecina, ka joga palīdz stresa pārvaldībā, attīsta garīgo veselību, koncentrēšanās spējas, uzlabo uztura paradumus, kā arī nodrošina svara zudumu.

Joga uzlabo imūnsistēmu

Hronisks stress negatīvi ietekmē cilvēku imūnsistēmu. Ja jūsu imunitāte ir novājināta, jūs esat uzņēmīgāks pret slimībām. Tomēr, kā minēts iepriekš, joga tiek uzskatīta par zinātniski pamatotu alternatīvu stresa mazināšanai. 

Dažos pētījumos atklāta skaidra saikne starp jogas praktizēšanu (īpaši konsekventu jogas praktizēšanu ilgtermiņā) un labāku imūnsistēmas darbību.

Tas daļēji ir saistīts ar jogas spēju cīnīties ar iekaisumu un daļēji ar šūnu mediētas imunitātes uzlabošanos.

Joga var veicināt labāku stāju un sava ķermeņa apzināšanos

Tā kā mūsdienu sabiedrība ir teju atkarīga no tehnoloģijām, šķiet, ka mēs arvien vairāk laika pavadām sēžot vai saliekušies pie ierīcēm.

Taču vienā nesenā 34 pētījumu pārskatā tika atklāts, kas jauns - joga uzlaboja smadzeņu darbību centros, kas atbild par interocepciju (ķermeņa sajūtu atpazīšanu) un stāju.

Turklāt jogas koncentrēšanās uz mobilitāti un lokanību var veicināt labāku stāju, atbrīvojot muskuļus, kas bieži ir saspringti, piemēram, paceles (ceļu aizmugures) cīpslas, kā arī joga uzlabo mugurkaula kustīgumu.