Grilēts vai cepts – kas ir veselīgāk?

Gan grilēšanai, gan cepšanai ir savi plusi un mīnusi. Stāsta Willow Med uztura speciāliste Santa Sibule.

FOTO: Shutterstock.com

Viena no lielākajām grilēšanas priekšrocībām – nav nepieciešamas taukvielas: ne eļļa, ne sviests.

Viena no lielākajām grilēšanas priekšrocībām – nav nepieciešamas taukvielas: ne eļļa, ne sviests. Turklāt, ēdienam gatavojoties uz grila, tauki nopil, tādējādi var teikt, ka grilētai gaļai ir samazināts tauku saturs. Rezultātā var iegūt veselīgāku ēdienu. Ja gaļa tiks cepta uz pannas, turklāt vēl būs kādā panējumā, tā uzsūks daudz vairāk tauku nekā tad, ja tiktu gatavota uz grila vai cepeškrāsnī. Savukārt, ja cepšanai izmanto sviestu, kopā ar gaļu uzņemsim papildu holesterīnu – vairāk nekā tad, ja gaļa būtu cepta augu eļļā.

 

Reklāma
Reklāma

Tomēr arī grilēšanai ir savi mīnusi. Gaļas grilēšanas laikā rodas heterocikliskie amīni (HCA), kas ir kancerogēni savienojumi. Tie rodas ne tikai grilējot, bet arī cepot produktus augstā temperatūrā. Visvairāk to ir pārāk sadedzinātā gaļā. HCA lielākoties tiek saistīti ar resnās zarnas un kuņģa vēža risku. Otra kaitīgo vielu grupa ir policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži, kuros ietilpst bieži pieminētais benzopirēns. Šīs vielas rodas nepilnīgā sadegšanas procesā, piemēram, malkai gruzdot. Šīs kaitīgās vielas ir gāzu sastāvā, kas veidojas, kad, gaļu cepot, tās tauki nopil uz malkas/oglēm. Tādā veidā tās nonāk uz produkta virsmas, un mēs to apēdam.


Labākais risinājums ir mērenība – ja ik pa laikam apēdīsi kādu grilētas gaļas gabaliņu vai karbonādi, tas nekādu ļaunumu nenodarīs.