Kā pagatavot izcilu karstvīnu?

Kādreiz skarbajās ziemās ziemeļnieku ledainajos piļu mūros karsta vīna malks bija teju vai izdzīvošanas minimums un galvenais antidepresants. 

Karstvīnam pievieno veselas, nesasmalcinātas garšvielas. Foto: Rojs Maizītis

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Karstvīnam pievieno veselas, nesasmalcinātas garšvielas. Foto: Rojs Maizītis

Kā pagatavot karstvīnu?

Par to liecina līdz mūsdienām labi saglabājušos piļu vaļējo kamīnu sānu nišas – tajās turēja māla krūkas ar vīnu, lai karsts uzmundrinājuma malks allaž būtu pie rokas... Taču ideja vīnam pievienot medu un dažādas aromātiskas garšvielas pieder grieķiem, kuri dzīves baudīšanas nolūkos jau tā labo mēdza uzlabot līdz vēl labākam. Laika gaitā franči un vācieši abus principus apvienoja un vēlīnajos viduslaikos karstvīnu pasludināja teju par „nacionālo dzērienu”. Dienas norma tiem, kam vīns bija pieejams, vismaz litrs...

Savulaik par namatēva turību vēstīja nevis vīns, bet pievienoto garšvielu daudzums.

Taču ne tikai dzīves baudīšanas vārdā vīnu mēdza uzlabot ar garšvielām, – toreiz vīnam nebija tik līdzsvarota garša un elegants aromāts kā mūsdienās, turklāt eksotiskās piedevas varēja atļauties tikai bagātie. Proti, par namatēva turību vēstīja nevis vīns, bet pievienoto garšvielu daudzums. Vienkāršajiem ļaudīm nācās izlīdzēties ar salviju, piparmētrām un kaltētām ogām, bagātie dzērienu aizdarīja ar krustnagliņām, kanēli, zvaigžņu anīsu, citronu. Gadsimtu gaitā šis klāsts ir „apaudzis” ar kardamonu, ingveru, muskatriekstu un pat čili pipariem. 

 

Krustnagliņas: vislabākās ievāc Indonēzijā, kur tās ar rokām plūc no desmitu metru augstiem simtgadīgiem kokiem. Krustnagliņas ir ziedpumpuri, kam bez spēcīgā aromāta un garšas piemīt izteikti antiseptiskas īpašības un spēja regulēt vēdera darbību tā, lai arī pēc Ziemassvētku maltītes cilvēks justos viegli un labi. Diemžēl mūsu veikalos krustnagliņas reti nonāk tik aromātiskas. Tāpēc vairākumā recepšu krustnagliņu skaits ir „jāuzlabo uz augšu”. Kvalitatīvai krustnagliņai, pārlaužot kātiņu, iztek spēcīgi smaržojoša eļļa. Tieši šādas krustnagliņas ir īstās, ko Ziemassvētku laikā saspraust apelsīnā vai citronā, pirms to iegremdē karstvīnā.

 

Kanēlis: visaromātiskāko kanēli joprojām iegūst Šrilankā – kokus regulāri apgriež (citādi tie izaugtu milzīgi), zarus nomizo un ar īpašiem nazīšiem atdala iekšējo miziņu. Karstvīnam nekad neizmanto maltu kanēli, tikai kanēļa miziņu (standziņu) – uz pudeli vīna rēķina divas kanēļa standziņas. Citstarp, kanēlis mazina alkohola izraisītu nelabumu, taču tikai tādā gadījumā, ja tas ir pievienots dzērienam vai ēdienam saprātīgā daudzumā.

 

Zvaigžņu anīss: mazās zvaigznītes tāpat vien varētu kalpot par dekoratīvu piedevu. Svaigas zvaigznītes izceļas ar izteiktu spēcīgu aromātu; ēteriskās eļļas aromāts spēj uzlabot garastāvokli un salikt visu savās vietās arī pēc pārlieku ēšanas un iedzeršanas. Vienai pudelei vīna pietiek ar 1–2 svaigām (!) zvaigznītēm. Savukārt tiem, kas ciena ķīniešu virtuvi, der zināt, ka zvaigžņu anīss ir viena no svarīgākajām tās garšvielām un nosaka arī slavenā ķīniešu piecu garšvielu maisījuma aromātu.

Reklāma
Reklāma

 

Kardamons: visbiežāk kardamons uz Latviju atceļo no Indijas. Lai gan šī garšviela pārsvarā nopērkama malta, labāk meklē kardamona pogaļas, kurās slēpjas sēkliņas. Visintensīvākais aromāts ir, ja sēkliņas saberž piestā. Karstvīnam pievieno rupji saberztu kardamonu, savukārt piparkūkām un Ziemassvētku cepumiem – smalki saberztas sēkliņas. 

 

Der zināt

* Karstvīnam pievieno veselas, pulverī nesasmalcinātas garšvielas, jo maltās padara dzērienu blāvu un duļķainu.

* Skandināvi karstvīnam pievieno sakapātas mandeles, rozīnes, arī mellenes un zilenes.

* Nekvalitatīva vīna garšu nevajag mēģināt kompensēt ar palielinātu cukura vai garšvielu devu. Ja karstvīns nav sniedzis gaidīto, garastāvokļa uzlabošanai der pakošļāt kanēļa standziņu un kādu krustnagliņu. 

 

IZLASI ARĪ pavāra Mārtiņa Sirmā padomus Karstvīna gatavošana no sarkanā un baltā vīna

 

Avots: žurnāls 100 labi padomi 2010/12

Foto: Rojs Maizītis