Līgošana pilsētā: kur drīkst grilēt, kā nesastrīdēties ar kaimiņiem un neiekulties nepatikšanās

Lai gan Jāņi tradicionāli asociējas ar lauku sētām, plašām ziedu pļavām un dziesmām līdz pat saullēktam, arvien vairāk iedzīvotāju gada īsāko nakti pavada pilsētā. Vieni svin uz savas terases, citi pulcējas dzīvojamo kvartālu pagalmos, bet vēl kāds dodas uz publiskajām piknika vietām. Lai svētku prieku neaizēnotu nelaimes gadījumi un konflikti ar kaimiņiem, eksperti apkopojuši būtiskākos ieteikumus drošai un patīkamai līgošanai pilsētvidē.
Līgo svētki pilsētā

FOTO: Shutterstock.com

Līgo svētki pilsētā

Kaimiņus labāk informēt laikus

Līdz ar svētku noskaņu pilsētvidē aktualizējas jautājums par to, kā no sirds izbaudīt gada īsāko nakti, netraucējot līdzcilvēkus. Rīgas pašvaldības policija norāda, ka viens no biežākajiem iedzīvotāju sūdzību iemesliem līgošanas laikā ir pārmērīgs troksnis: skaļa mūzika, ieilgušas svinības un negaidīti pasākumi koplietošanas teritorijās nereti kļūst par konfliktu cēloni. Tāpēc policija aicina par plānotajām svinībām kaimiņus informēt jau iepriekš, piemēram, personīgi uzrunājot vai atstājot ziņu mājas kopējā saziņas platformā.

Kā norāda nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša, svinības pilsētvidē var kļūt par lielisku iemeslu iepazīt kaimiņus, kurus ikdienas steigā nereti paspējam vien pasveicināt garāmejot.

“Piederības sajūta savai kopienai būtiski ietekmē to, cik labi jūtamies savā dzīvesvietā. Jāņi ir lieliska iespēja stiprināt kaimiņattiecības, satikt cilvēkus, kuri dzīvo mums līdzās, un veidot draudzīgāku, saliedētāku kopienu. Un, kas zina, iespējams, kopīgas svinības kļūs par jauku tradīciju arī turpmākajos gados,” saka Kaspars Ekša.

 

Kur pilsētā drīkst grilēt?

Svinēšana pilsētā nenozīmē atteikšanos no Jāņu tradīcijām, tomēr pirms ugunskura kurināšanas vai grila iekuršanas svarīgi pārliecināties, ka izvēlētā vieta ir piemērota un droša. Rīgas pašvaldības policija atgādina, ka par ugunsdrošību jebkurā teritorijā primāri atbild tās īpašnieks – savā īpašumā to drīkst darīt, ievērojot ugunsdrošības prasības un nebojājot augsni, savukārt uz citai personai vai pašvaldībai piederošas zemes nepieciešama īpašnieka piekrišana.

“Sekojot Skandināvijas valstu piemēram, arī Latvijā arvien vairāk jauno dzīvojamo māju projektu tiek veidoti ar piknika vietām un lapenēm, kas iedzīvotājiem sniedz iespēju satikties, pavadīt svētkus kopā un droši izmantot grilu. Ja šādas vietas piemājas teritorijā nav, ir vērts ielūkoties pašvaldību publiski pieejamo atpūtas zonu sarakstā,” stāsta Kaspars Ekša.

Rīgā iedzīvotāji aicināti izmantot speciāli ierīkotas publiskās atpūtas vietas. Viena no populārākajām ir Lucavsala, kur pieejamas piknika vietas un publiski grili. Svinībām piemērots ir arī Bābelītes ezers Juglas apkaimē, savukārt Ķengaraga promenādē noteiktās vietās pie Daugavas atļauts izmantot savus grilus, ievērojot ugunsdrošības prasības.

 

Ugunskurs un grils – svētku tradīcijas, kas prasa piesardzību

Neatkarīgi no tā, vai svētki tiek svinēti privātā pagalmā, dzīvojamā kvartāla koplietošanas zonā vai publiskā atpūtas vietā, ugunsdrošības prasības paliek nemainīgas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) atgādina, ka ugunij jāatrodas drošā attālumā no ēkām, kokiem un citiem objektiem, kas var aizdegties.

Reklāma
Reklāma

"Grils jānovieto uz stabilas virsmas un jāiekurina tikai ar tam paredzētu degšķidrumu. Tāpat jāatceras, ka grila izmantošana uz balkona ir aizliegta, jo pat neliela neuzmanība ēkas tiešā tuvumā var radīt nopietnas sekas," norāda VUGD.

Savukārt ugunskura vietu ieteicams norobežot ar akmeņiem vai zemi un tuvumā turēt ūdeni. Īpaša piesardzība jāievēro arī tiem, kuri plāno lēkt pāri ugunskuram – to nekādā gadījumā nevajadzētu darīt alkohola reibumā un plandošā vai sintētiskā apģērbā.

 

Saglabā modrību!

Lai gan VUGD neapkopo statistiku par ugunsdrošības pārkāpumiem, kas saistīti ar grilu izmantošanu vasaras sezonā, dienestā norāda uz kādu regulāri novērotu risku – nepietiekami atdzesētām oglēm un pelniem. Arī šķietami nodzisušas ogles vēl vairākas stundas var saglabāt karstumu un kļūt par ugunsgrēka cēloni. 

Dienestā atgādina arī par citiem drošības priekšnoteikumiem: jāzina precīza svinību vietas adrese un īpaša uzmanība jāpievērš bērnu uzraudzībai uguns un ūdenstilpju tuvumā.

 

Izdevušos svētku pamatā – cieņa un komunikācija.

Plānojot svinības ārpus privātas teritorijas, der atcerēties, ka dažādās pašvaldībās var būt atšķirīgi noteikumi attiecībā uz ugunskuru kurināšanu, grilu izmantošanu, ziedu plūkšanu, peldvietu un publisko atpūtas vietu lietošanu. Tāpēc pirms svētkiem ieteicams pārliecināties par konkrētajā pašvaldībā spēkā esošajām prasībām un rekomendācijām, lai svētku noskaņu neaizēnotu nepatīkami pārpratumi vai noteikumu pārkāpumi.

Rīgas pašvaldības policijā savukārt atgādina, ka domstarpības un konfliktsituācijas vislabāk risināt sarunu ceļā, ievērojot savstarpēju cieņu un sapratni. Tāda attieksme ļauj gada īsāko nakti aizvadīt patiesi svinīgā un draudzīgā noskaņā.

Saistītie raksti