Visām mammām un tētiem: esiet Latvija saviem bērniem!

Redaktore Ginta:

Savā ģimenē esmu tāda kā svētku pavarda turētāja. Šķiet nav nevienu svētku, kad manā ēdamistabā nepulcētos bariņš draugu vai radu. Un arī Valsts svētki nav nekāds izņēmums – cepam cepeti, klājam galdu un gaidam viesus.

Reizēm gan no tā visa uznāk tāds kā sagurums. Liekas – nu kāpēc es to visu daru? Bet tikpat ātri rodas arī atbilde. Manai meita tas ir svarīgi. Viņa no sirds izbauda svētkus un to gatavošanas burvību. Un mums aug īstena patriote. Meita ir pilnīgi pārliecināta, ka dzīvo labākajā valstī pasaulē un viņas pilsēta Ikšķile ir pati skaistākā vieta uz zemes. Šogad mēs ar tēti no savas piecgadnieces tikām pie visai nopietna aizrādījuma. Proti, neesam vēl paguvuši pagalmā uzlikt karoga mastu. Vajagot tādu lielu, lai karogs skaisti plīvotu. Un viņai ir taisnība – būs mums liels karoga masts un karogs plīvos skaisti!

Šogad Valsts svētku nedēļa bija īpaša arī ar to, ka meita ar savu vokālā ansambļa grupiņu piedalījās pirmajā konkursā. Satraukums gan bērniem, gan vecākiem. Tikām arī pie godalgotām vietām. Bet tas nebūt nebija galvenais. Svarīgākais bija redzēt, cik daudz talantīgu bērnu ir mūsu mazajā Latvijā. Cik daudz rūpīgu vecāku un savu darbu no visas sirds darošu pedagogu…  Līdz aizkustinājumam skaisti! Mēs visi varam ar sevi lepoties un esam pelnījuši svinēt svētkus!

Redaktore Lauma: 

Runāt un mācīt par patriotismu ģimenē, kurā aug mazi bērni, ir diezgan izaicinoši. Ne tikai tādēļ, ka mazuļi vārdus un abstrakcijas nesaprot. Un ne jau tādēļ, ka pirmsskolas vecumā ir jāatrod īstie vārdi un pieeja, lai nodotu vērtības tiem saprotamā veidā, galvenais – ar savu piemēru. 

Foto no personīgā arhīva.

Galvenokārt jau tādēļ, ka starp ikdienas klapatām, slimošanām, darbiem un nedarbiem šo sajūtu reizēm grūti noķert arī pieaugušajam, bet valsts svētki, tāpat kā jebkuri citi, paši mājās neienāks. 

Mans pirmais bērns piedzima pirms pieciem gadiem oktobra beigās un viss pirmais mēnesis, kas patrāpījās tieši novembrī, paskrēja garām bez datumiem, vien miedziņos un nomodos, un barošanās, naktī lasot portālā mammāmuntētiem.lv par to, “vai tas ir normāli”, ko mans jaundzimušais dara – visā tajā, par ko mēs rakstam portālā diendienā. Pirms pāris gadiem piedzimstot otrajam bērnam, viss atkal tas pats – tikai nu jau vismaz ar mazo meitu klēpī varēja skaidrot vecākajai, ka šodien ir lieli un svarīgi svētki, un cik labi (un atvieglojoši!), ka jūs dārziņā tos pienācīgi svinat un tik daudz par tiem varat uzzināt. 

Uz šo periodu atskatoties, kam reiz gāju cauri gan es, gan iet teju visi jaunie vecāki, es domāju:

Kas tad atliek cits, kā pašam būt par Latviju saviem bērniem – būt stipram, būt izturīgam, būt laipnam un iejūtīgam, būt bērna mājām un robežām. 

Mīļie vecāki: ienesiet mājās vismaz mazu karodziņu, ko ielikt veikalā fiksi nopirktā kūciņā, bet, galvenais, esiet Latvija paši saviem bērniem!

Mammāmuntētiem.lv autore un ilggadējā redaktore Sigita Āboltiņa: 

Katru gadu mūsu mīļās Latvijas dzimšanas dienā mēs klājam skaistu galdu, sapucējamies, dziedam Latvijas himnu un esam kopā kā ģimene. 

Jo Latvija nav tikai kontūra pasaules kartē, šo valsti veidojam mēs. 

Kā man mīļā dziesmā teikts: "To pašu svētāko Tu neaizmirsti [..] - Tu esi Latvija!" 

Foto no personīgā arhīva.

Foto no personīgā arhīva.