Kāpēc tieši sievietes tik ļoti alkst precēties?

Fakts, ka tieši sievietēm kāzu tēma kādā brīdī kļūst ļoti aktuāla un nozīmīga, liecina arī neskaitāmie jautājumi forumos. Kāda sieviete jautā, „kāpēc vīrieši baidās no kāzām? Saka, ka mīl, par precībām it kā runā, grib bērnu, bet nebildina, lai gan kopā esam jau divus gadus”.
Lūk, vēl dažas situācijas:
„Ko darīt, ja vīrietis netiecās pēc ģimeniskām lietām? It kā bērnu gribētu, bet ne tagad, (liekas, ka pietiktu tikai ar surogātmāti), precēties — tas neesot priekš viņa (viņu nevarot piesiet), kopīgu māju iekārtot īpaši neredz vajadzību, jo viņam tā pat ir labi, to darītu tikai piespiedu kārtā. Ja es saku, ka mums vajag nopirkt krēslus, atbilde — es varu iztikt. Saku, ka gribētu aizbraukt ceļojumā, atbilde — man īpaši nepatīk ceļot, gulēt un sūkt kokteili varot arī mājas. Neizvirza prasības un mērķus, ko vēlētos sasniegt attiecībās.  Nav tā, ka es to visu gribu tagad un uzreiz, jo arī es dažām lietām neesmu šobrīd gatava, bet atšķirība ir tāda, ka es zinu, ka šīs lietas es gribēšu savā nākotnē un jau šobrīd gribu kopīgi iet uz kādu abu mērķi. No viņa es neko tādu nejūtu, lai gan visādi citādi attiecībās netrūkst ne iekāres, ne mīļuma un kopā mums ir ļoti labi. Domāju, vai tas ar laiku nāks, vai tomēr veltīgi man ir kaut ko gaidīt? Vai tomēr jāņem pa vienkāršo? Šīs lietas man kā sievietei ir svarīgas…”

„Tikko pasaulē nāca mans mazais eņģelītis. Ar draugu salaulājušies neesam, visu laiku kaut kā atliekas. Tagad, kad pie mūsu gultas ir mazā gultiņa, ir kaut kāda nepabeigta sajūta. Ir brīži, kad ļoti gribas to zīmodziņu pasē, bet tad parādās sajūta, vai tik to nevēlos tikai bērna un sabiedrības dēļ. Gribas īstu ģimeni ar nokārtotām formalitātēm.”

Kad pienāks mana skaistā diena? Es arī gribu par to vien domāt, visu plānot, taisīt ielūgumus, skraidīt pa veikaliem.... Gribas to domu virpuli, pārdzīvojumu, laimes sajūtu, ka beidzot tas notiks...

„Esam kopā jau sešus gadus. Esam kredītā paņēmuši dzīvokli. Ir pieteicies mazulis. Gribētu līdz bērniņa piedzimšanai vismaz sareģistrēties, arī mana mamma mūs uz to mudina, bet draugs visu laiku atrunājas, ka šis nav piemērots brīdis, jo kāzām vajadzīga nauda. Patiesībā, man nevajag nekādu lielo tusiņu — galvenais būtu gredzens pirkstā…”

„Pēdējā laikā esmu palikusi dikti kašķīga un neiecietīga pret apkārtējiem. Anonīmi varu atzīties, ka iemesls pavisam banāls — draugs mani negrib bildināt, lai cik neskaitāmus mājienus esmu devusi. Man bail, ka pēc kāda laika viņš mani pametīs, bet es būšu tik daudz laika šajās attiecībās ieguldījusi…”

Pēdējā laikā esmu palikusi dikti kašķīga un neiecietīga pret apkārtējiem. Anonīmi varu atzīties, ka iemesls pavisam banāls — draugs mani negrib bildināt, lai cik neskaitāmus mājienus esmu devusi.

„Kad pienāks mana skaistā diena? Es arī gribu par to vien domāt, visu plānot, taisīt ielūgumus, skraidīt pa veikaliem.... Gribas to domu virpuli, pārdzīvojumu, laimes sajūtu, ka beidzot tas notiks...
Bet mans Mīļotais kā nebildina, tā nebildina… It kā grib, bet visu laiku atrunājas, ka nav vēl pietiekami daudz naudas, nav samaksāts kredīts par dzīvokli, bet man jau liekas, ja mēs ieplānosim noteiktu datumu, tad tieksimies pie tā, lai viss izdotos... Negribas viņam prasīt, "kad Tu mani bildināsi?", "kad mēs izlemsim datumu?" Gribās tā pa smuko, lai viņš pats izdomā, lai bildina... Ko lai daru? Kopā esam jau 5 gadus.”

Psihoterapeites Ainas Poišas komentārs:
Psihoterapeite uzsver, ka katra situācija jāvērtē atsevišķi, tomēr pamatlietas ir nemainīgas. „Sievietei jau no laika gala vīrietis ir bijis drošības garants. Tas ir sens pieņēmums, ka sieviete bez vīrieša nevar iztikt, jo vīrietis ir spēcīgāks putns — ar lielākiem spārniem un knābi, kas spēj aizstāvēt viņas ligzdu, kurā dzimst bērni, par kuriem viņai savukārt ir jārūpējas,” teic psihoterapeite. Aina Poiša skaidro, lai gan mēs dzīvojam 21. gadsimtā, tas nemaina sievietes vajadzību legalizēt attiecības, lai vienkārši justos stabilāk un drošāk. „Iekšēji viņa pati var ar visu tikt galā, emancipācijas rezultātā viņa ir uzaudzējusi knābi un muskuļus, tomēr katram mums pirmsākumos ir ielikta kāda dzinuma loma, kas kaut kādā ziņā dzīvi padara vienkāršāku. Un dažkārt arī vīrietim ir vieglāk, ja viņam tiek dots konkrēts uzdevums, piemēram, aizstāvēt, aizsargāt, pelnīt naudu.” Sievietei ir svarīga apziņa, ka šis konkrētais vīrietis ir viņu apprecējis, ka viņas bērni dzimst bērni legalizētā vidē, jo šo kārtību diktē sabiedrība. Un sieviete ir tā, kura šo spiedienu izjūt īpaši asi. Kādā brīdī sieviete pēkšņi saprot, ka nevēlas vairs teikt — mans vīrietis, mans draugs, mans mīļotais, bet gan — mans vīrs. Savukārt analizējot dziļāk, šķiet, ka tieši šī sievietes vajadzība ir tā, ko vīrieši nereti nespēj pieņemt. Tā vietā, lai saprastu, viņi jūt, ka nav gatavi atsaukties laulību aicinājumam. Kur ir problēma? Dažkārt sievietes mājienus par laulību izsaka tādā formā, kas vīrieti nobiedē, un viņš dara visu, lai neuzņemtos atbildību. Turklāt vīriešiem nepatīk, sajūta, ka kaut kas tik svarīgs tiek izdomāts viņa vietā. Jā, dažkārt vīrietis atsaucas precību aicinājumam, bet pēc tam izvairās, cik vien spēj.

Kādā brīdī sieviete pēkšņi saprot, ka nevēlas vairs teikt — mans vīrietis, mans draugs, mans mīļotais, bet gan — mans vīrs.

Nav gluži tā, ka vīrietis nemaz nevēlas precēt sievieti — tomēr viņš seko savām jūtām, viņš ir gatavs pilnībā uzticēties savai sievietei, ir gatavs uztvert šo sievieti kā topošā bērna māti. Šīs lietas viņam šķiet pat ļoti būtiskas, tomēr kāzas vīrietim šķiet pārāk pompozas un ārišķīgas. Sievietes runas par kāzām ir nedaudz viņu nobaidījušas, viņam liekas, ka 100 cilvēki ir ļoti daudz, tie ir lieki izdevumi. Viņš nesaprot, kam tas viss — mums taču tāpat ir labi. „Tas ir gluži kā seriālā „Sekss un lielpilsēta”, kur Kerijai ar mīļoto vīrieti attiecības pajūk tikai tāpēc, ka katram bija sava izpratne par kāzām. Turklāt pēc tam Kerija domā, ka varbūt nemaz nebija vajadzīga greznā ceremonija un meitenes sapņa par balto kleitu piepildījums. Un te nu tas ir, — ja sieviete uzspiež par daudz, vīrietis sāk bēguļot,” stāsta psihoterapeite.
Tā ir sava veida tuvredzība, ja viņa atņem vīrietim iespēju pašam izlemt un izdarīt izvēli. Ja tiek izdarīta izvēle viņa vietā, tā kļūst par bumbu ar laika degli. Un vēlāk vīrietis sievietei sāks pārmest, ka viņa viņu apprecēja, nevis viņš viņu.

Tas ir sens pieņēmums, ka sieviete bez vīrieša nevar iztikt, jo vīrietis ir spēcīgāks putns — ar lielākiem spārniem un knābi, kas spēj aizstāvēt viņas ligzdu, kurā dzimst bērni, par kuriem viņai savukārt ir jārūpējas.

Vīrieši bieži vien pārmet sievietēm viņu aktivitāti. Jā, tā tas ir, mēs esam dominējošās, mēs jūtamies atbildīgas par daudz un līdz ar to nejūtam, kad jūs tiekat piespiesti pie sienas. Kur tu biji, kāpēc Tu uzreiz neienāci šajā ringā un nepieteici savu pozīciju. Es negribu arī pazaudēt savu sievišķību, es tomēr gribu just, ka tu esi lemt spējīgs vīrietis…
Tomēr nevar visu un visus vērtēt pēc vienas formulas, jo cilvēki ir tik dažādi. Piemēram, ar vienu meiteni dzīvojot kopā, puisis dzer, ar citu — ne. Līdz ar to varētu spriest, ka meitenē ir vaina. Bet tā nav, pie vainas ir abu cilvēku veiksmīgā vai neveiksmīgā mijiedarbība. Galu galā neviens nav vainīgs, viņam bija iespēja augt tajā pašā tempā, lai veidotos līdzvērtība, kur abi viens otru ciena, nevis cīnās, kurš kuru vinnēs.”

IZLASI ARĪ: Neprecēts vīrietis: kāzas ir uzpūsts balagāns