18.novembrī Nacionālajā teātrī – Atvērto durvju diena un svētku koncerts

18.novembra īpašā Svētku koncertā muzicēs Nacionālā teātra aktieri Ditas Lūriņa, Mārcis Maņjakovs, Mārtiņš Egliens, Latvijas Kultūras akadēmijas students Juris Jope, soprāns Ieva Parša, Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Atvars Lakstīgala, kuru izpildījumā skanēs latviešu mūzikas zelta fonds: Marģera Zariņa kino mūzika, mūzika no teātra izrādes „Didriķa Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi”, kā arī Imanta Kalniņa Ceturtā simfonija.

„Aicinām valsts svētkos būt teātrī, kurā 1918.gadā tika dibināta mūsu valsts, klausoties latviešu klasiķu darbos! Pirmo reizi pēc iestudējuma Didriķa Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi pēdējās izrādes pagājušā gadsimta 80.gadu vidū atkal skanēs Marģera Zariņa asprātīgā mūzika nu jau ar pilntiesīgu simfoniskā orķestra pavadījumu Liepājas Simfoniskā orķestra un mūsu aktieru izpildījumā. M.Zariņa mūzikas dzīvesprieks, asprātīgais melodisms, gaišais humors izskanēs mūsu labāko dziedošo spēku Ditas Lūriņas, Mārča Maņjakova, Mārtiņa Egliena un Jura Jopes interpretācijā,” stāsta Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis.

Marģera Zariņa Didriķis Taizels ir radies 20. gs. 80. gados, ar mērķi, lai latviešiem arī būtu savs komiskais varonis – tautas gudrības un vitalitātes simbols, līdzīgi kā flāmiem Tils Pūcesspieģelis, vai turpat pāri jūrai brāļiem igauņiem brašais kapteinis Kihnu Jenns. Tā kā tik daudz latviešu literatūras tēlu apdzīvojuši Vidzemi, tad Didriķim tika piešķirtas pa daļai lībiešu asinis un viņa mājvieta atrasta Kurzemes jūrmalā, kur krastā viņu gaidīja uzticīgā un dzīvesgudrā Ona. Kad toreizējā Drāmas teātrī šī izrāde bija iestudēta Alfreda Jaunušana režijā (1982), tad radās ideja par brīvdabas versiju Kurzemei, un Didriķis kopā ar visu savu saimi nonāca Dundagā. Galvenajās lomās toreiz iejutās Velta Līne, Astrīda Kairša, Imants Adermanis, Uldis Dumpis u.c.  Pirmās Marģera Zariņa dziesmas par Taizela tēmu tapušas vēl pirms 20 gadiem, izmēģinot roku naivisma manierē un meklējot izteiksmi, kā mūzikā runāt varonim iz vienkāršās tautas.

Koncertā skanēs arī slavenā, par latviešu kulta simfoniju dēvētā Imanta Kalniņa Ceturtā simfonija oriģinālā versija ar soprāna partiju simfonijas finālā. 18.novembra koncertā Nacionālajā teātrī piedalīsies Ieva Parša, kas 2009.gadā par solo I.Kalniņa Ceturtās simfonijas atskaņojumā tika nominēta Lielajai Mūzikas balvai. Muzikoloģe Ināra Jakubone, raksturojot I.Paršas sniegumu, teica "Tikai šopavasar man atvērās vārti uz šo Imanta Kalniņa mīlestības pasauli. Ieva Parša kā dramatiska aktrise piebūra no galvas zināmo simfoniju ar īsto saturu. Viņa burtiski uzspridzināja šo opusu."

Koncerta apmeklētājiem starpbrīdī tiks piedāvāta vīna glāze par brīvu. Biļešu cena: Ls 4 – 20.