Šodien – Ģertrūdes diena – no miega mostas bites, skudras un čūskas

Ģertrūdes dienu senie latvieši svinēja kā atmodas dienu, kad visi dzīvnieki mostas no ziemas miega. Tāpēc arī Ģertrūdes dienu uzskata par kukaiņu vai arī kustoņu dienu. Šinī dienā piemin un daudzina kukaiņus un kustoņus. Tautas dziesma mums saka:

Kur tu lieni, kukainīti,
Ne tev kāju, ne tev roku.
Tev pieder purvi, meži,
Man tie lauki, tīrumiņi.

Sāk kustēties visi tie kustoņi, kas gulējuši ziemas miegu, kā mušas, skudras, odi, tārpi, čūskas u.c. Šī ir arī bišu pamošanās diena. Arī lācis paverot vienu aci un pagriežoties uz otriem sāniem.
Ģertrūdes dienu, atkarībā no apvidus, sauc vēl par Ģērdas vai ģērdača dienu, citur par Čūsku dienu. To sauc arī par Kūņu vai Kāpostu dienu, jo, kas Kūņu vai Kāpostu dienā ko sēja vai stādīja, to tārpi vai kukaiņi nopostīja.
Ģertrūdes dienu tautā vispār uzskatīja kā nelaimīgu dienu. Arī visas citas dienas, kādā iekrita Ģertrūde, bija nelaimīgas, un šais dienās nedrīkstēja iesākt svarīgus darbus, sevišķi tas attiecas uz sēšanu, tāpēc sējamā laikā tomēr visi zemkopji raugās uz to dienu, kad lācis griežas uz otriem sāniem un kukaiņi lien klajumā, tais dienās no sēšanas atturas.
Arī vienīgā tautas dziesma par ģertrūdi neko labu neliecina:
Vāri, vāri, līkā Ģēda,
Klāviņam biezputriņu;
Klāvam zobi izbiruši,
Pelu maizi klauvējot.

Kaut gan par Ģertrūdes dienu ēdieniem latviešu tautas tradīcijās nav daudz materiālu, taču, lai vasarā pasargātos no čūskām, Ģertrūdes rītā priekš saulītesvajag ēst gaļu kopā ar kāpostiem:
Cūku kājas Tenīsam
Vastlāvai – vistas lāva.
Svecei pieder linu lauki,
Ģerdai skābi kāpostiņi.

Citos novados ir minēts, ka Kustoņu dienās nedrīkst kāpostus vārīt, jo tad spradži kāpostus noēdot. Līdzīgi kāpostiem arī zirņus šai dienā neēd, jo tad tie izaugot tārpaini.

Ģertrūdes diena stradīcijas
•    Lai pasargātos no nelaimes, nedrīkst pat pieminēt kaitīgo kustoņu vārdus, jo tad viņi nāk mājās. Čūsku sauc par garo putnu, vilku par sila Juri utt.
•    Šai dienā aizliegti visi meža darbi, lai no meža neievestu mājās čūskas un visādus mūdžus.
•    Lai pasargātos no čūskām, tad Ģertrūdes dienā nedrīkst šūt, auklas vīt, dzijas tīt, jo tad čūskas kā dzijas kamoli tīsies ap kājām.
•    Jo Ģertrūdes dienā vilnu vērpj, tad vilki kož aitas.
•    Pirms saules jātīra telpas un mēsli jāsadedzina, pirms kukaiņi pamostās.
•    Agri no rīta jāskrien uz upīti vai aku mazgāties, kamēr lācis guļ, tad miegs paliek pašam lācim.
•    rītā pirms saules lēkšanas ar ledu jāberzē govīm muguras, tad tās vasarā nebizos.
•    jaunas meitas rītā agri pirms saules saslauka istabas un klēts mēslus, aiznes uz tīrumu vai krustcelēm un gaida gaiļa dziedāšanu. No kuras puses skan gaiļa dziesma, no tās puses būs precinieki.
•    Šai dienā nedrīkst neko stādīt un sēt, jo tad druvu noēd kukaiņi.
•    Šai dienā vēro Ģertŗudes vējus. Auksti vēji vēstīja aukstus laikus. Kāpostus, zirņus un pupas nesēj tai vējā, kas pūš Ģertrūdēs.

Īpaša diena Kukaiņu dienā ir biteniekiem, jo šo dienu uzskata par pirmo bišu izlidojuma dienu, tāpēc bišu drava ir īpaši sargājama, lai kāds svešs neatņemtu tai svētību. Biškopji šo dienu ievēro un nelaiž nevienu svešu bišu dārzā, lai laime nepārietu svešinieka rokās. Nedrīkst dot no mājām projām bites nedz arī kādu darba rīku, kas biteniekam derīgs. Parasti tic, ja Ģertrūdes dienā bites pārceļ no vienas vietas uz otru, tad pārcelto bišu vietā nākot garais putns jeb čūska. Turpretī bišu ieguvējs saņem visu bišu laimi un devējam pašam bites vairs nevairojas.
Katoļi Ģertrūdes dienu svin par godu svētajai Ģertrūdei – ceļotāju aizstāvei un sargātājai.

Avots: Izglītības Attīstības Centrs