Suns sakoda bērnu... Kurš vainīgs, un kurš atbildēs?

Jēkabpils novada Salas pagastā lauku sētā ciemos ieradās ģimene ar septiņgadīgu dēlu. Ciemiņus gaidot, saimnieks abus savus rotveilerus drošības labad bija ieslēdzis kūtī, taču bērna tēvs palūdza tos izlaist pagalmā. Suņi sakoda bērnu un viņa tēvu. Protams, atbildība ir jāuzņemas suņu saimniekam. Kādu sodu paredz likums, un vai tēvam arī jāatbild par sava bērna drošību?

FOTO: Shutterstock.com

Par notikušo vēstīja TV3 raidījums "Bez Tabu". Rotveileru saimnieks stāsta, ka parasti, kad atbrauc ciemiņi, suņus ārā nelaiž, taču šoreiz noticis citādi.

 

Bijis kopā ar kinologiem...

Bērna tēvs teicis: “Tak izlaid ārā, es armijā ar kinologiem kopā biju, ko tu viņus moki iekšā.” “Izlaidām ārā, suņi pieskrēja pie abiem diviem, paglaudīja, palaizīja, un viss. Bet tas puika sāka bļaustīties. Suņiem bērni nepatīk. Kad atbrauc mazbērni, mēs suņus iespundējam kūtī, kā tagad bija iespundēti. Sākumā suns bērnam viegli pieķērās pie kājām, viņš sāka ar rokām vicināties. Pirmā bija kuce, pēc tam suns,” notikušo atceras suņu saimnieks.

 

Bērna māte Kristīne rāda slimnīcas slēdzienu. Dēlam ir labā apakšdelma abu kaulu lūzums ar kaulu nobīdi, daudzas kostas brūces labajā apakšdelmā un plaukstā. Vīram no rokas izrauts audu gabals, slimnīcā brūce ir sašūta. Roka ir sapampusi, zila. Kamēr šuves nav noņemtas, vīrs nedrīkst strādāt.

“Par puiku man ir bailes,” uztraucas Kristīne. “Rotveilera augums ir apmēram tāds pats kā puikam, ko puika var izdarīt? Viņš muka no suņa,” atceras māte. Vīrs, dēlu aizstāvot, priekšā pielika savu roku.

 

Bara instinkts un teritorija

Kinologs, Jēkabpils kinologu kluba Lūšu ķepas vadītājs Aleksandrs Marjonovs uzskata, ka šajā gadījumā nav vainīga suņu šķirne.

 

“Šeit ir nepareiza audzināšana, nepareiza pieeja. Lai cik labi suns ir skolots, nekad nedrīkst paļauties uz pārliecību, ka mans suns nekodīs,” atzīst kinologs.

“Suņi bija divi, viņiem izpaudies bara instinkts un savas teritorijas aizstāvēšana. Bērns, kurš bija augumā mazākais, suņa acīs bija līdzvērtīgs pretinieks, tāpēc uzklupa tieši viņam,” secina Marjonovs.

“Viens no suņiem bija vadošais, un otrs atbalstīja pirmā suņa uzvedību. Kad tētis mēģināja palīdzēt bērnam, sākās cīņa – bars pret baru. Tie ir sargsuņi, viņi aizsargā savu teritoriju. Ja cilvēki no svešā bara sāk uzvesties nepareizi, tā, kā nav pieņemts šajā ģimenē, tad suns viņus pāraudzina. Dabā, mežā tas ir normāli, bet attiecībā pret cilvēkiem tas, protams, nav normāli,” skaidro kinologs.

 

Ar naudu var nepietikt

Saimnieks izteicies, ka Artūrs – sakostais vīrietis – policijā rakstīs iesniegumu, ka viņam nav nekādu pretenziju. “Es esmu apmaksājis slimnīcu, aizvedu viņus uz Daugavpili un atvedu atpakaļ, iedevu naudu, uzdāvināju jaku, jo suns bija noplēsis piedurkni.”

Sieva gan īsti mierā nav: “Tāpat vien iedota nauda neskaitās, ir jāiet likumīgs ceļš. Negribas jau strīdēties ar cilvēku, ne cilvēks vainīgs, bet vīram nav darbaspēju, un bērnam uz skolu jāiet.”

Policija par notikušo ir sākusi kriminālprocesu, cietušie un likumsargi var pieprasīt Pārtikas un veterinārajam dienestam izvērtēt dzīvnieku uzvedību. Ja suņus atzīs par bīstamiem, būs jāievieš korekcijas suņu turēšanā. Jebkuram sunim obligāti ir jābūt vakcinētam pret trakumsērgu.

 

Kad suni var atzīt par bīstamu

Ministru kabineta noteikumi Nr. 428 Kārtība, kādā suni atzīst par bīstamu, un prasības bīstama suņa turēšanai paredz, ka iesniegumu Pārtikas un veterinārajam dienestam ar prasību izvērtēt dzīvnieka uzvedību iesniedz valsts vai pašvaldības policijas darbinieks, kura lietvedībā ir lieta par suņa uzbrukumu cilvēkam vai dzīvniekam. Iesniegumu var iesniegt arī pats cietušais vai viņa pārstāvis, ja pirms tam kompetentai iestādei ir ziņots par suņa uzbrukumu.

 

Šo noteikumu 5. punktā rakstīts, ka suni var atzīt par bīstamu, ja tas uzbrucis un nodarījis vieglu, vidēji smagu vai smagu miesas bojājumu cilvēkam vai izraisījis viņa nāvi; uzbrucis citam dzīvniekam (mugurkaulniekam) un to ievainojis vai izraisījis tā nāvi; ir agresīvs un rada draudus cilvēkam vai citam dzīvniekam (mugurkaulniekam).

Skaidrojošai atkāpei – mugurkaulnieki ir zīdītāji, putni, rāpuļi, abinieki un zivis. Var šķist savādi, bet teorētiski suns var sakost ne tikai kaķi, bet arī kaimiņu bruņurupuci. Zivju akvārija izārdīšana gan šķiet mazticama.

 

Suni pārbauda komisija

Pēc iesnieguma saņemšanas Pārtikas un veterinārā dienesta komisija, kuras sastāvā ir divi kinologi un veterinārārsts, apskata suni uz vietas, izvērtē tā uzvedību un uzņem video. Komisija pārbauda suņa socializāciju un paklausību īpašniekam vai suņa turētājam.

Speciālisti vērtē, kā suns reaģē uz nepazīstama cilvēka tuvošanos; uz straujām garāmgājēja kustībām; pēkšņi radītu troksni; svešām smaržām, ko rada dzīvā vai nedzīvā daba; uz dažādiem kustīgiem un nekustīgiem priekšmetiem un uz nepazīstamu suni.

 

Savā atzinumā komisija suni vai nu atzīst par bīstamu, vai ne. Ja suns ir atzīts par bīstamu, Pārtikas un veterinārais dienests var pieņemt lēmumu par suņa sterilizāciju vai eitanāziju, ja tā uzbrukuma dēļ cilvēkam ir nodarīts smags miesas bojājums vai cietušais pat miris.

 

Zaglis būs pats vainīgs

Vai suni var atzīt par bīstamu, ja tas sakodis zagli, kurš ielavījies īpašumā vai iekampis dzērājam, kurš dzīvnieku tīši kaitinājis?

Noteikumos ir paredzēti gadījumi, kad Pārtikas un veterinārais dienests var neatzīt suni par bīstamu: ja cietušais patvaļīgi iekļuvis norobežotā teritorijā, kura ir suņa īpašnieka vai turētāja īpašumā un pie kuras izvietota brīdinājuma zīme par suņa esamību; cietušais ar savu izturēšanos ir provocējis, kaitinājis, mocījis vai citādi cietsirdīgi izturējies pret suni, uzbrucis tam; cietušais ar savām darbībām apdraudējis sunim tiešā tuvumā esoša cilvēka dzīvību, veselību, īpašumu vai cita dzīvnieka (mugurkaulnieka) veselību vai dzīvību; ja suns pildījis darba uzdevumu.

 

Prasības, ja suns ir bīstams

Sunim, kurš atzīts par bīstamu, ir stingrākas turēšanas prasības. Bīstamu suni nav atļauts izmantot pēcnācēju ieguvei, sportā un darbā, demonstrēt izstādēs un atrakcijās. Saimnieks nodrošina, lai suns neizkļūtu no teritorijas. Pastaigās šādu suni izved vienu, obligāti pie pavadas un uzpurnī. Ārpus teritorijas sunim jānēsā sarkana atstarojoša materiāla kakla siksna, lai suni var viegli pamanīt. Ja nepieciešams, sunim jāapgūst paklausības apmācība.

 

Ja saimnieks neievēro Ministru kabineta noteikumos paredzētās bīstamo suņu turēšanas prasības, suni ievieto patversmē līdz turpmāka lēmuma pieņemšanai, un saimnieks apmaksā uzturēšanos patversmē.

Ja par bīstamu atzīts suns atkārtoti nodarījis miesas bojājumus cilvēkam vai dzīvniekam un par to ir iesniegti pietiekami pierādījumi, Pārtikas un veterinārais dienests pieņem lēmumu suni eitanazēt bez atkārtotas uzvedības izvērtēšanas.

 

Naudassods un pat cietums

Ja suņa uzbrukumā cilvēks guvis miesas bojājumus, ir jāiesniedz pieteikums Valsts policijai, izklāstot visus notikuma apstākļus un norādot saimnieku, ja tas zināms, un viņa kontaktus, arī lieciniekus un viņu kontaktinformāciju. Policijā var vērsties arī vēlāk, nākamajā dienā, pēc ārsta vai slimnīcas apmeklējuma. Policija sāks kriminālprocesu.

Krimināllikuma 230.1 pants paredz, ka par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudassodu.

 

Ja cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšana izraisījusi cilvēka nāvi, soda ar nebrīvi līdz trim gadiem, piespiedu darbu vai naudassodu.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. pants nosaka īpašnieka pienākumu rūpēties par dzīvnieka veselību un labturību; rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku un nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.

Par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem fiziskajai personai piemēro naudassodu no 110 līdz 1750 eiro.

Reklāma
Reklāma

Par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ar ko citam dzīvniekam nodarīts fizisks kaitējums vai cilvēkam fizisks vai materiāls kaitējums, fiziskai personai ir paredzēts naudassods no 70 līdz 1875 eiro, juridiskai – no 110 eiro līdz 3000 eiro.

 

Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku fiziskai personai paredzēts no 100 līdz 2000 eiro liels sods, juridiskai – no 200 līdz 3500 eiro liels naudassods, nosakot dzīvnieku turēšanas tiesību aizliegumu uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.

Ja suns sakodis cilvēku, saimniekam sodu nosaka policija. Ja suns sakodis citu dzīvnieku – Pārtikas un veterinārais dienests.

 

No sakosta kaķa ņem siekalu paraugu

Ir dzirdēts par cilvēkiem draudzīgiem medību šķirņu suņiem, kuri nepieskatīti skraida ārpus savas teritorijas un medī kaimiņu kaķus, vistas un citus mājdzīvniekus. Suņa saimnieks labākajā gadījumā nokostā dzīvnieka īpašniekam kaut ko samaksā. Tomēr atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 428 piektajam punktam suni, kurš ir uzbrucis citam dzīvniekam, arī var atzīt par bīstamu ar visām no tā izrietošām sekām.

Kā rīkoties? Pārtikas un veterinārais dienests skaidro, ka cietušā dzīvnieka īpašniekam jāvēršas Pārtikas un veterinārajā dienestā un policijā. Nepietiks ar saimnieka stāstīto, kā pierādījumi būs vajadzīgas arī citu liecinieku liecības vai videoieraksti.

 

Uz notikuma vietu atbrauks Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieks, kurš izvērtēs situāciju. Ideāli, ja no sakostā vai pat nogalētā dzīvnieka brūces ir iespējams paņemt suņa siekalu paraugu, lai pēc DNS atpazītu vainīgo – ja ir aizdomās turētais. Tāpēc svarīgi ir nokosto kaķi vai citu dzīvnieku tūdaļ neapglabāt. Ja tas būs bijis ierakts zemē, tad nekādus suņa DNS paraugus paņemt nevarēs. Nokostais dzīvnieks jānoliek vēsā vietā vai vismaz ēnā.

Ja sakostais kaķis vai suns aizvests pie veterinārārsta un viņš rūpīgi dezinficējis brūci, arī tad siekalu paraugu būs grūti paņemt. Tiesa gan, šajā gadījumā ir grūti un pat nepieļaujami kavēties ar palīdzību dzīvniekam.

 

Vecāku atbildība

Vai atbildība ir jāuzņemas arī bērna tēvam, kurš arī veicināja apdraudējumu, lūdzot saimnieku izlaist iesprostotos rotveilerus?

Civillikumā ir ierakstīts vecāku pienākums rūpēties par bērnu. Bērnu tiesību aizsardzības likumā teikts, ka vecākiem jārūpējas par bērnu drošību. Bērnus līdz septiņu gadu vecumam nedrīkst atstāt bez pieskatīšanas.

 

Protams, gan tēvs, gan suņa saimnieks gribēja tikai to labāko, taču nepadomāja par sekām. Jebkurš dzīvnieks var būt bīstams, arī govs var iekost, zirgs var iespert, auns var nobadīt, gailis ieknābt. Pat kāmītis var iekost, un brūce var būt bīstama, jo mazais grauzējs zobus nav tīrījis un nekādas potes nav saņēmis.

Nesen Krievijā Jekaterinburgas kontaktzoodārzā čūska piecgadīgai meitenei iekoda vaigā. Pēc mātes iniciatīvas meitenei čūsku aplika ap kaklu, un viņa to filmēja. Video redzams, ka meitenei tas prieku nesagādā, viņai bail, taču māte prasīja, lai bērns pieskaras čūskai. Un tad čūska iekoda.

Pirms tam meitene bija aiztikusi cālēnus, čūska sajuta šo pazīstamo smaržu un, iespējams, meiteni uztvēra kā barību. Kodiens bija dziļš, vaigs stipri asiņoja. Iepriekš ar čūsku bija filmējusies vecākā meita, kurai tā neuzbruka. Laimīgā kārtā šī suga nebija indīga, taču bērns nobijās un guva psiholoģisku traumu. Ir tikai viens jautājums – ko domāja zoodārza darbinieki un māte, kad tina čūsku meitai ap kaklu?

Uzziņa. Pārtikas un veterinārā dienesta tālruņi ir 67039702; 67095230, e-pasta adrese: pasts@pvd.gov.lv, mājaslapa www.pvd.gov.lv. Dzīvnieku uzraudzību veic Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departaments

 

Neapmācīti suņi un bezatbildīgi saimnieki

Suņkopības mācību un sporta instruktors Jānis Pavlovskis. (Foto: Aigars Hibneris)

 

“Saimnieks suni bez pavadas un uzpurņa svešu cilvēku klātbūtnē drīkst atstāt tikai tad, ja suns ir pilnībā apguvis paklausību un saimnieks viņu nekavējoties var apturēt ar komandām Stāt!, Sēdi!, Blakus!,” skaidro suņkopības mācību un sporta instruktors Jānis Pavlovskis. “Salas pagastā saimnieks pats atzina, ka viņa suņiem nepatīk bērni. Tātad šie suņi ir agresīvi!”

Medicīnas iestādei par suņu sakostajiem cilvēkiem ir nekavējoties jāziņo policijai, uzskata Pavlovskis. Ja saņemts iesniegums par suņa uzbrukumu, policijai ir jāveic vietas apskate un jāuzraksta apskates protokols.

Pēdas, apmatojuma kušķi, asins pleķi un citi pierādījumi daudz ko pastāstīs par notikušo. No cietušā drēbēm jāpaņem suņa siekalu paraugs. Tas būs pierādījums, ka koda tieši šis suns, nevis kāds cits, nezināms, kurš skrēja garām.

Pavlovskis secina, ka tagad suņu apmācība nav pietiekamā līmenī. Ja suņa senči divās paaudzēs ir apmācīti, trešajā paaudzē kucēni jau ļoti viegli apgūst apmācību, kā saimnieki saka – ir gudri. Taču, ja suņus neapmāca, šis uzkrātais potenciāls zūd. Agrāk, ja suns bija uzbrucis cilvēkam, sunim bija obligāti jāiziet paklausības apmācība un jānoliek eksāmens. Arī vaislai nevarēja izmantot suņus, kuri nebija apguvuši apmācību (dekoratīvie sunīši – elementāru paklausības apmācību).

 

Bērnu ne uz brīdi nedrīkst atstāt vienatnē ar suni, kur nu vēl ar svešu. Glaudot suni, bērni mēdz ieķerties vilnā, sunim sāp, un viņš var iekost. Suns var reaģēt uz dažādām smaržām, trokšņiem. Ja cilvēks kliedz un aizstāvoties vicina rokas, suns to uztver kā agresiju un pats metas uzbrukumā.

 

Nosit suni, kurš izglāba bērnu

Šis traģiskais notikums risinājās pirms vairākiem gadiem. Jūrmalā ūdenī ar seju uz leju iekrita mazs bērns, kuru vecāki bija atstājuši bez uzmanības. Pludmalē atradās labradora jauktenis. Suns, glābēja instinkta vadīts, saķēra svešo bērnu aiz drēbēm un izvilka no ūdens.

Taču bērna tēvs neredzēja notikumu sākumu, viņš sāka kliegt un lamāties, ka suns uzbrucis viņa bērnam. Saniknotais vīrietis neklausījās apkārtējo cilvēku stāstījumā, bet dusmās sita ar radioaparātu glābējam pa galvu, pārlauza galvaskausu, un suns nomira... Šis suns bija ļoti draudzīgs pret visiem, saimniekam viņa nāve bija liela traģēdija.

“Saimniekam vajadzēja vērsties policijā un pieprasīt sākt kriminālprocesu par suņa nogalināšanu,” komentē suņkopības mācību un sporta instruktors Jānis Pavlovskis. Policijas darbiniekiem vajadzēja veikt notikuma vietas apskati, bija nepieciešams veikt arī bērna ekspertīzi, kas, visdrīzāk, parādītu, ka suns bērnu nav sakodis.

 

Kas ir smagi miesas bojājumi?

Kritēriji, pēc kuriem noteikt miesas bojājumu smagumu, ir doti likuma Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību Trešajā pielikumā. Miesas bojājumu smaguma pakāpi un to cēloņsakarību nosaka tiesu eksperts.

Smagi miesas bojājumi ir tādi, kas bijuši par iemeslu:

1) dzīvības apdraudējumam (dzīvībai bīstami miesas bojājumi);

2) orgāna vai tā funkciju zaudējumam;

 

3) paliekošam veselības traucējumam (tiesu medicīnas ekspertīzē noteikts paliekošs veselības traucējums vairāk nekā 30% apmērā);

4) grūtniecības pārtraukumam;

5) nelabojamam sejas izķēmojumam;

6) psihiskam traucējumam ar hronisku gaitu vai psihiskai traumai ar paliekošām sekām, kas būtiski ietekmē personas sociālo adaptāciju.

 

Vidēja smaguma miesas bojājumi ir dažādi lūzumi (seko garš uzskaitījums); ilgstošs veselības traucējums, kas pārsniedz 21 dienu; paliekošs veselības traucējums 10–30% apmērā; psihisks traucējums vai psihiska trauma, kas ilgstoši ietekmē personas sociālo adaptāciju.

Viegli miesas bojājumi ir tādi, kas izraisījuši īslaicīgu veselības traucējumu no 7 dienām līdz 21 dienai, vai tiesu medicīnas ekspertīzē noteikts paliekošs veselības traucējums mazāk nekā 10% apmērā. Kā redzam, par viegliem miesas bojājumiem likums atzīst arī samērā nopietnas traumas, ne tikai zilumus un nobrāzumus.