Soli pa solim: kā izveidot košu ēriku dobi?

Kur vislabāk stādīt

Pateicoties agrajai ziedēšanai, ērikas ir īsts atradums akmeņdārzu, rokāriju un zemo dobju veidotājiem, kas to izmanto kā zemsedzes augu. Pēdējā laikā tās ir arī ļoti iecienītas kapu apstādījumos. 

Ērikas lieliski izskatās gan monokompozīcijās, gan grupu stādījumos. Tās var stādīt kopā ar graudzālēm, bārbelēm, Japānas spirejām.
 

Ērikas ir tuvas rododendru radinieces un dārza dizainā visbiežāk tiek izmantotas apmaļu stādījumos, krāsainu dobju veidošanai, Alpu jeb akmeņdārzos un japāņu stila dārzos. 
 

Tāpat kā rododendri, ērikas labprātāk aug vieglā noēnojumā, bet ne ēnā, tām vajadzīga skāba augsne un regulāra laistīšana (tas ir īpaši svarīgi jaunajiem, tikko iestādītajiem augiem).

Pavasarī ērikas ir lieliski medusaugi, bet pēc noziedēšanas zariņi var kļūt par sauso pušķu elementu.

Augsni gatavo no melnzemes, lapu trūdzemes, smiltīm un skābās kūdras (1:1:1:4). Mulčē ar priežu mizu, skujām un lapām. Tā kā dabā ērikas aug nabadzīgā augsnē, piebarot tās vajag minimāli. 

Atceries!

Svarīga ir augu sagatavošana ziemai – pirms sala zeme labi jāsamitrina, atklātās vietās augi jāapklāj ar egļu zariem vai agrotīklu.

Kas var kaitēt ērikām?

• Pārāk liela ēna vai sveloša saule. Stādīšanai izvēlies labi apgaismotu vietu, kas tomēr ir pasargāta no tiešiem saules stariem. Pilnīga ēna augam nenāks par labu – ziedēšana nebūs bagātīga, ziedu krāsa nebūs spilgta.
• Caurvējš. Ērikas pret to ir jutīgas, tāpēc parūpējies, lai tām būtu mājīgi augt. To var panākt ar vēja pusē ierīkotu dzīvžogu no kadiķiem, mahonijām, bārbelēm, spirejām vai zemajiem skujaugiem.
• Sausums vai pārlieks mitrums. Stādīšanas bedres apakšā ber drenāžas slāni no keramzīta, ķieģeļu lauskām un smiltīm, jo stāvošs ūdens augam ir kaitīgs. Ērikas stādi pavasarī pirms ziedēšanas sākuma vai uzreiz pēc tās 40–50 cm attālumā citu no citas.  

Vēl citus 99 padomus meklē jaunākajā žurnālā “100 Labi padomi”, kas nopērkams lielākajās preses tirdzniecības vietās un www.zurnali.lv.