Kāpēc mūsdienu vecvecāki retāk spēj izveidot ciešu saikni ar mazbērniem

Kādi tad ir biežākie iemesli, kāpēc mūsdienu vecākiem neizveidojas ciešākas attiecības ar mazbērniem?

• Hronisks laika trūkums. Mūsdienās ļoti izplatīta situācija. Tiek sagaidīts pirmais mazbērns, bet līdz pensijai vēl tālu. Dažiem aktīvas darba gaitas ir izdzīvošanas jautājums, bet citiem darbs tik svarīgs, ka nekam citam tik daudz enerģijas veltīt gluži vienkārši vairs nav ne laika, ne spēka.
• Beidzot brīvībā. Šī vecvecāku kategorija nereti ir veltījuši visus savus finasiālos un emocionālos resursus, lai uzaudzinātu savus bērnus. Tad, kad tie beidzot palaisti dzīvē, iestājies atslābums. Un sajūta, ka beidzot ir laiks un iespējas parūpēties pašam par sevi. Un ne par vienu citu.
• Bailes novecot. Šis iemesls biežāk ir attiecināms uz jaunajām omītēm. Liekas, ka dzīve pašā plaukumā, bet te pēkšņi – vecmāmiņa. Protams, ja sievietei būs gana augsta pašapziņa, viņa par tādiem niekiem neraizēsies. Bet diemžēl daudzām Latvijas sievietēm, īpaši pusmūžā, tādas nav.
• Bailes kaut ko neizdarīt vecākiem pa prātam. Jaunajiem vecākiem, īpaši, ja piedzimis pirmais mazulis, nereti ir visai augstas prasības. Pret visu. Tikai ekoloģiski dārzeņi, nekādas plastmasas rotaļlietas, diendusas precīzi minūti minūtē. Ja jaunie vecāki visus šos noteikumus uzspiež ievērot arī vecvecākiem, tas tik tiešām var radīt lieku trauksmi.
• Nevēlēšanās izgāzties. Ir cilvēki, kuriem bail uzsākt jaunu darbu, pārcelties uz dzīvi citā valstī vai apgūt profesiju, jo… Ja nu nesanāk? Tieši tāpat var gadīties ar vecvecāku būšanu… Jaunie vecvecāki, gluži tāpat kā jaunie vecāki, mēdz baidīties, ka nezinās, ko iesākt ar bērnu un vai vispār no bērna puses tiks atzīti.

Lai kā tur arī nebūtu ar tiem mūsdienu vecvecākiem, ir vērts mēģināt viņus izprast. Ļaut pierast pie jaunā titula. Nepieciešamības gadījumā iedrošināt un atbalstīt. Jo galu gala bērnam attiecības ar saviem vecvecākiem ir svarīgas.