Dārza darbu saraksts, kas jāpaspēj paveikt maijā

Maijā sēj un stāda lielāko daļu no dārzeņiem, garšaugiem, kas nav pārāk jutīgi pret pavasara salnām. Populārākie ir salāti, skābenes, redīsi, burkāni, bietes, kāļi, pākšaugi (zirņi, pupiņas, cūku pupas), norāda Solvita Zeipiņa.


Jāsāk ar galveno resursu – augsni 
Pareizi sagatavota, auglīga, ar pietiekamu mitrumu nodrošināta augsne dos vislabākos rezultātus. Ja dārziņš iepriekš ir bijis labi iekopts un rudenī augsne ir bijusi apstrādāta, tad pavasarī visbiežāk pietiek ar frēzēšanu vai kultivēšanu. Mazākās teritorijās augsni apvērš ar lāpstas vai dakšas palīdzību. Eksperte tomēr norāda, ka, lai visprecīzāk plānotu augu barošanu un nodrošinātu augus ar nepieciešamajām barības vielām, noderētu augsnes agroķīmiskās analīzes. Jāņem vērā arī tas, ka katrai augu sugai ir atšķirīgas prasības pēc barības vielu nodrošinājuma. Mēslojuma izvēli šobrīd atvieglo daudzveidīgais piedāvājums - granulētā vai šķidrā veidā, universāls vai konkrētai augu grupai paredzēts. Turklāt katrs pēc saviem ieskatiem var izvēlēties, vai izmantot ķīmiskos augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļus vai bioloģiskos augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļus. Neaizmirstot par Latvijas klimatu, eksperte atgādina padomāt par rezerves pirkumiem, kā, piemēram, agrotīklu, lai nepieciešamības gadījumā augus var apsegt. Tāpat veiksmīgai un ērtai saimniekošanai jāatceras par pašu nepieciešamāko darba instrumentu sagādi.


Pirmie sējas darbi maijā
Pavasarī, pēc garās ziemas, cilvēka organismam dabiski nepieciešams vairāk zaļumu, tāpēc maijā, piemēram, var nodoties dažādu augu sējai. Skābenes var sēt ilgu laika periodu, tomēr tās, kuras tiek iesētas agrāk, rezultēsies ar labāku lapu kvalitāti. Jāatceras, ka skābenes ir daudzgadīgs augs, un tām jāierāda vieta, kas netraucēs augsnes apstrādei. Runājot par salātu ražu, lai to nodrošinātu ilgākam laika periodam, to sēju var atkārtot ik pēc pāris nedēļām, turklāt tā nav tikai mazdārziņu saimnieku privilēģija. Salātus var sēt arī balkona kastēs. 

Domājot par burkānu sēju, eksperte norāda, ka šiem dārzeņiem patīk dziļi sastrādāta augsne. Tā kā burkānu šķirņu klāsts ir ļoti plašs, pirms tiek iegādātas sēklas, jāsaprot, kādam mērķim tie tiks audzēti - agrai ražai, svaigam patēriņam vasaras otrā pusē, rudenī, pārstrādei vai uzglabāšanai. 

Eksperte atzīst, ka izturīgākie pret salnām būs zirņi un cūku pupas, bet nedrīkst aizmirst par pietiekamu augsnes mitrumu dīgšanas un pākšu veidošanās laikā. Savukārt siltumprasīgākas sugas ir jāsēj maija otrajā pusē, kad laikapstākļi uzrāda dārza darbiem draudzīgāku temperatūru. Piemēram, ķirbjaugi patērē daudz barības vielas, tādēļ tiem vispiemērotākās ir ar trūdvielām bagātas augsnes. Vēlamas no vējiem pasargātas vietas. Turklāt ķirbjaugi dīgst, kad augsnes temperatūra ir virs 15 oC. 

Pirmie stādīšanas darbi maijā
Maijā var stādīt gan agros, gan vēlos kāpostus, to stādīšanas laiku nosaka audzēšanas mērķis un ražas ieguves laiks. Mēneša sākumā stāda agros un pakāpeniski līdz mēneša beigām - vēlīnos kāpostus. Puravu dēstus stāda dziļāk, nekā pirms tam tie auguši substrātā, bet - neaizberot augšanas pumpuru.  Eksperte, atgādina, ka maija sākums ir pēdējais brīdis vasaras ķiploku stādīšanai. Ķiploku stādmateriālam izmanto veselīgas daiviņas, ko sadala pirms stādīšanas, lai tās nesažūst. Lai izvairītos no infekcijām, pirms stādīšanas var mērcēt vājā kālija permanganāta (zilo graudiņu) šķīdumā. Maija sākums ir arī piemērots laiks rabarberu ceru dalīšanai un pārstādīšanai. Tāpat šajā laikā pavairo mārrutkus ar viengadīgiem sakņu dzimumiem, bet dēstiem izmanto saknes, kas sasniedz diametrā 1 cm. Maijā, kad temperatūra ir pietiekami silta un nav gaidāmas salnas, stāda arī dažādus garšaugus - bazilikus, majorānu, rozmarīnu, timiānu, raudeni, piparmētras un citus. 

Tikmēr neapkurināmās siltumnīcās stāda tomātus, papriku, gurķus. Tie, kam tuvas eksotiskākas lietas, stāda arī melones un arbūzus. Stādīšanu veic, kad augsnes temperatūra ir pakāpusies virs 15 oC.
 

Sadarbībā ar internetveikalus 220.lv