Bedrē pārsista riepa vai bojāts disks. Kā rīkoties?

Par ceļa seguma tehnisko stāvokli ir atbildīgs konkrētais ceļu uzturētājs, proti, valsts, pašvaldība vai privātais ceļa īpašnieks. LV portāls skaidro, kā rīkoties, ja bedrē pārsista riepa vai sabojāts disks, – gan situācijā, kad transportlīdzeklim ir KASKO apdrošināšana, gan tad, ja tās nav.

Ja ir KASKO
Ja transportlīdzeklis iebrauc bedrē un tā rezultātā rodas bojājumi, un transportlīdzeklim ir KASKO apdrošināšana, lai pretendētu uz atlīdzību, ir jāievēro polisē norādītie noteikumi, kas katram apdrošinātājam var būt atšķirīgi, stāsta Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste I. Kancēna. Līdz ar to šādā situācijā ieteicams vērsties pie konkrētā apdrošinātāja, kas izsniedzis polisi.

Ja transportlīdzeklim ir KASKO apdrošināšanas polise, jāzvana savam KASKO apdrošinātājam un jānofotografē negadījuma vieta un bojājumi

“Ja transportlīdzeklim ir KASKO apdrošināšanas polise, jāzvana savam KASKO apdrošinātājam un jānofotografē negadījuma vieta un bojājumi,” skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) sekretāre Sandija Šaicāne. Savukārt nopietnu bojājumu gadījumā uz notikuma vietu jāizsauc arī Valsts policija (VP), kas fiksēs negadījuma apstākļus un sastādīs protokolu. Kā norāda S. Šaicāne, gan fotogrāfijas, gan atsevišķos gadījumos arī VP protokols nepieciešams tādēļ, lai apdrošinātājs vai auto īpašnieks vēlāk varētu vērsties ar regresa prasību pret konkrētā ceļa uzturētāju vai īpašnieku.
 

KASKO iekļautie riski atšķiras
LAA apstiprina, ka bedru un citu nekvalitatīva seguma radītu bojājumu dēļ zaudējumus segs brīvprātīgi iegādāta KASKO polise. Vienlaikus S. Šaicāne vērš uzmanību, ka katram apdrošinātājam var atšķirties polisē iekļautie riski, kurus tas sedz, kā arī pašrisks katram riskam: “Pašrisks tiek paredzēts naudas summas vai procentuālā apmērā, piemēram, ja pašrisks bojājumiem būs 150 eiro, tad zaudējumus līdz šai summai apdrošinātājs neatmaksās, savukārt, ja zaudējumi būs lielāki, no kopējās izmaksas summas atskaitīs 150 eiro.”

Tāpat LAA pārstāve norāda, ka mēdz būt polises, kurās paredzēts, ka bedru radītus bojājumus riepām vai diskiem sedz bez pašriska (vienu reizi vai vairākas reizes polises darbības laikā), vai arī pašrisks jebkādiem bojājumiem ir 0. Pastāv arī īpašas KASKO “bedru” polises – šajos gadījumos apdrošinātājs segs pilnu zaudējumu summu par bedres radītiem bojājumiem pēc apstiprinātās tāmes. “Pēdējos gados no visām KASKO apdrošināšanā izmaksātajām atlīdzībām aptuveni 1–2% izmaksāti par bojājumiem, kas radušies nekvalitatīva ceļa seguma, bedru dēļ,” stāsta S. Šaicāne.
 

Ja auto nav KASKO apdrošināšanas
Kā skaidro I. Kancēna, ja transportlīdzeklim nav KASKO apdrošināšanas polises un, iebraucot bedrē, radīti bojājumi, lai saņemtu atlīdzību par bojāto transportlīdzekli, tā vadītājam ir tiesības vērsties pie konkrētā ceļa pārvaldītāja vai tiesā. Šādā gadījumā, lai fiksētu visus ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un nodrošinātos ar pierādījumiem, arī nepieciešams izsaukt VP, kas sastādīs ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolu. Savukārt S. Šaicāne atgādina, ka par ceļa seguma tehnisko stāvokli ir atbildīgs konkrēts ceļu uzturētājs (valsts, pašvaldība) vai privātais ceļa īpašnieks.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas zvērināts advokāts Imants Muižnieks skaidro, ka šādos gadījumos ar civiltiesisku prasību jāvēršas pret ceļa īpašnieku vai apsaimniekotāju. Viņš norāda, ka atbildības pamats būs delikts (ārpuslīgumiskā atbildība) – nelikumīga darbība. Atbilstoši Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas terminu datubāzei delikts ir civiltiesību pārkāpums: “Neatbilstīga darbība vai bezdarbība, par kuru cietusī persona civilā procesā var prasīt zaudējumu piedziņu, ja šī neatbilstīgā darbība nav tikai līguma pārkāpums. Civiltiesību pārkāpumu tiesības galvenokārt attiecas uz kompensāciju piešķiršanu par personisku kaitējumu vai zaudējumiem, kas radušies nolaidības rezultātā.”

Kā norāda I. Muižnieks, zaudējumu atlīdzības pienākums iestāsies tad, kad vienlaikus pastāvēs šādi priekšnoteikumi:

• tiesību aizskārēja neattaisnojuma darbība;
• zaudējumu esamība;
• cēlonisks sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.

2018. gada 12. septembrī stājās spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums prasībā pret Rīgas domes Satiksmes departamentu par zaudējumu piedziņu personai, kas ar transportlīdzekli iebraukusi uz ceļa braucamās daļas esošā bedrē, radot riepas un diska bojājumus. 

Pilnu rakstu lasiet šeit