Tūkstošiem skolotāju mācās, bet bērnu rezultāti būtiski neuzlabojas: kāpēc tā?

“Mēs ieguldām milzīgus resursus skolotāju apmācībās, bet pārāk bieži šīs zināšanas paliek konferenču telpās, nevis nonāk līdz bērnu solam. Skolotājam nepieciešams atbalsts tieši klasē, ne tikai teorētiska informācija,” uzsver pētījuma līdzautors Kārlis Greitāns, Ph.D., LU EZTF SIIC pētnieks.
 

Semināri bez iespējas jauno pieeju praktiski izmēģināt

Pētījuma dati rāda, ka lielākā daļa profesionālās pilnveides programmu Latvijā ir īstermiņa kursi vai semināri. Tie bieži vien koncentrējas uz teoriju, sniedz maz iespēju praktiski izmēģināt jauno pieeju un vēl mazāk – saņemt atgriezenisko saiti. Rezultātā skolotāji apgūst jaunas metodes, taču bieži vien nezina, kā tās efektīvi pielietot savā konkrētajā klasē ar saviem skolēniem. 

“Tāpēc sanāk, ka jaunās zināšanas ir kā instruments, ko skolotājs redz tikai katalogā, bet nekad netur rokās, nekad reāli nepielieto. Bez praktiska treniņa un atgriezeniskās saites, ko sniegusi profesionāla atbalsta persona, pārmaiņas nenotiek. Līdz ar to mēs nevaram gaidīt uzlabojumus bērnu mācību sasniegumos, ja skolotāju profesionālā pilnveide ir atrauta no viņu ikdienas darba,” pētījuma iegūtu secinājumu nozīmību skaidro pētījuma līdzautore Dace Namsone, Dr. Paed., LU EZTF SIIC direktore un vadošā pētniece.

Skolotājs kā pētnieks savā klasē

LU SIIC pētnieki uzsver, ka skolotāju profesionālajai pilnveidei jābūt nepārtrauktam, darbā integrētam procesam. Īpaši efektīvi ir modeļi, kuros skolotājs pats pētī un analizē savu mācību praksi, piemēram, rīcībpētījumi, kolēģu vērošana, kopīgas mācību stundu analīzes. Šādā pieejā skolotājs kļūst par sava darba pētnieku, nevis tikai zināšanu patērētāju. 

“Mums jāmaina domāšana – skolotājs nav tikai tas, kurš stāv klases priekšā un māca. Skolotājs ir arī nepārtraukts mācīšanās un pētniecības dalībnieks. Jo labākie rezultāti rodas tad, ja skolotājs savas jaunās zināšanas uzreiz pārbauda praksē un saņem atbalstu no kolēģiem vai atbalsta personas. Tieši tā var mainīt mācīšanas kvalitāti,” uzsver Kārlis Greitāns.

Bērna mācību sasniegums sākas ar skolotāju 

Pētījumā ieteikts mainīt profesionālās pilnveides finansēšanas un izvērtēšanas principus: pāriet no apgūto stundu skaita uz reālu ietekmes mērījumu, stiprināt skolu kā mācīšanās organizāciju un nodrošināt skolotājam atgriezenisko saiti. Līdz ar to skolotāju izaugsme kļūtu mērķtiecīga, sasaistīta ar konkrētiem mācību rezultātiem un skolēnu vajadzībām. 

“Profesionālā pilnveide nav kursu apmeklēšanas sacensība. Mums jāpārskata visa sistēma, lai vērtētu skolotāju mācīšanās reālu ietekmi uz bērnu mācīšanos,” akcentē Dace Namsone. LU EZTF SIIC cer, ka pētījuma rezultāti būs pamats diskusijai gan izglītības politikas veidotājiem, gan pašām skolām. Jo katrs bērna mācību sasniegums sākas ar skolotāju, kuram ir iespēja un resursi strādāt labāk.

Par LU SIIC pētījumu:

Pētījumu “Kā virzīties uz personalizētu skolotāju profesionālo pilnveidi?” 2025. gadā veica LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, analizējot Latvijas skolotāju pieredzi, pilnveides piedāvājumu un tā ietekmi uz mācību rezultātiem. Pētījums ietver gan kvantitatīvo datu analīzi, gan intervijas ar skolotājiem un skolu vadītājiem visā Latvijā. Pētījums tapis valsts pētījumu programmas projekta Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0010 “Inovatīvi risinājumi kombinētās mācīšanās ieviešanai mācību procesa digitālās transformācijas kontekstā” ietvaros.