Tēva pieredze: "Dzemdībās svarīgākais ir elpošana"

Stāstīšu, kā es to redzēju. Es Robis jaunais tētis! Šādu stāstiņu es uzrakstīju skaipā sievas Ievas draudzenei, kura ļoti ieinteresējās par visiem sīkumiem, kā mums gājis dzemdībās.

FOTO: Shutterstock.com

Pirms 17.00 ierodamies dzemdību namā. Kontrakcijas jau ir sākušās. Kamēr es krāmējos ar auto un mantām, Ieva jau pārģērbta, uztaisītas analīzes un viņa uzlikta uz ratiem,  tik nepadomājiet, ka es esmu bremze!:-) Dodamies uz dzemdību nodaļu, kur Ievu ieliek palātā. Gan kontrakciju laikā, gan ejot dušā elpojam, kā mācīja Klaudija Hēla elpošanas nodarbībā. Respektīvi, velkam gaisu iekšā un dobjā „UUUUUUUUUUU” pūšam ārā. Jāsaka gan, ka visas dušu telpas savā starpā ir savienotas ar ventilācijas lūkām – diez ko pārējās jaunās un topošās māmiņas padomāja!?!?! :-) Personāls arī ir manāmi pārsteigts par tādu elpošanu, bet neiebilst.

Gan kontrakciju laikā, gan ejot dušā elpojam, kā mācīja Klaudija Hēla elpošanas nodarbībā. Respektīvi, velkam gaisu iekšā un dobjā „UUUUUUUUUUU” pūšam ārā.

Gaidām, kad noies ūdeņi. Pirms dušas Ievu aizved apskatīties, kāds ir atvērums 5cm. Kontrakcijas pastiprinās un intervāls starp tam arī samazinās. Pēc dušas, kura ilgst 45min, tiek nolemts noliet ūdeņus. Darīts, bet ūdeņi ir tumši zaļi ar melnu piešprici. Īsāk sakot slikti. Nedaudz parādās stresiņš par to. Cerība, ka viss būs labi, nepamet.

Par to, ka es varētu pārgriezt nabassaiti, neviens jau pat vairs neieminas.

Ieva tiek ievesta dzemdību zālē un nolikta uz galda. Piedalos dzemdībās. Palīdzu elpot un ik pa brīdim iedodu padzerties. Elpojām tāpat kā pirmīt. Nedzemdētājam tā elpojot notiek hiperventilācija plaušās, bet iemācos to apiet. Sanāk Personāls un jāsāk stumt ārā. Turu labo kāju, māsiņa tur otru. Elpojam, stumjam, elpojam, padzeram ūdeni. Kad bērns jau pietuvojies dzemdes atverei, tiek izdarīts neliels iegriezums, jo galviņa netiek cauri. Kad galva izlīdusi personāls satraucas - nabassaite aptinusies 2x ap kaklu. Par to, ka es varētu pārgriezt nabassaiti, neviens jau pat vairs neieminas. Sākumā bija tā jocīgi, ka nepaprasīja, bet tad saprotu un ļaunu prātu neturu.

Bērnu pirmo reizi saģērbju pats. Uz īsu brīdi mūsu pirmdzimto iedodu jaunajai māmiņai, kura no laimes apraudas.

Pulkstenis rāda 19:40. Viss notiek operatīvi un mazais brīnums jau pēc dažām sekundēm ir uz atsevišķa galda. Mazulim tiek veikta plaušu tīrīšana un ventilācija. Pulss ir, bet sākumā vajag arī piepalīdzēt ar elpošanu. Tikmēr vēl jāpiedzimst placentai. Turpinām elpot kā iepriekš. Vienreiz stumjot, Ieva pēkšņi sāk ar kājām haotiski mētāties un pēc tam kad no viņas atskan teksts - ko jūs ar mani darāt? Saprotu, ka noģībusi, bet pēc pāris stūmieniem arī placenta piedzimst! Iegriezums tiek sašūts. Bērnu pirmo reizi saģērbju pats. Uz īsu brīdi mūsu pirmdzimto iedodu jaunajai māmiņai, kura no laimes apraudas. Pēc tam Ieva tiek sakopta un visi dodamies uz palātu.

 

Reklāma
Reklāma

Jāpiebilst, ka viss personāls mūs slavēja, ka esam labi sagatavojušies dzemdībām. Vienu dakterīti pat pamācīju elpošanā! :)


Ieteikums topošajiem vecākiem – aizejiet uz Klaudijas Hēlas elpošanas nodarbībām. Tas krietni vien atvieglo dzemdības. Varbūt arī paātrina. Mums process no ierašanās dzemdību namā līdz brīdim, kad piedzima placenta, ilga aptuveni trīs stundas. Manuprāt, tas ir to vērts.


Arī nākamajās dzemdībās es noteikti piedalīšos. Un citiem jaunajiem papučiem to iesaku.

 

Foto ir no Jaunā Gada sagaidīšanas svinībām, kur mūsu mazulītei Kristīnītei ir drusku vairāk kā pusotrs mēnesītis, jo tas viss notika 12.novembrī Rīgas dzemdību namā.

 

Tēva dzemdību pieredzi iesūtījis Roberts Zdanovskis, stāstu konkursa Tētis dzemdībās dalībnieks.