Kāpēc tev ļoti, ļoti gribas bērnu?

Viņuprāt, daudzas sievietes izlemj nākamo bērnu laist pasaulē emocionāli neveselīgu iemeslu dēļ, tādējādi kaitējot kā sev, tā mazulim. Neatkarīgi no tā, vai ir runa par piekto mazuli, vai otro, par Ameriku vai Latviju, ikvienai sievietei ir vērts sev pajautāt – kāpēc es gribu vēl vienu bērniņu?

Un tātad – iespējamās atbildes...
Kā uzskata psihologi, daudzām sievietēm grūtniecība ļauj justies kā megazvaigznēm. Ķermenī ieplūst labsajūtas hormoni, apkārtējie lutina, svešinieki apjūsmo... Tas ir kaut kas cits nekā ierastā dzīve! Turklāt bēbīšu kultu pastiprina atsevišķu slavenību dzīvesveida popularizēšana. Zvaigznes cita pēc citas pēdējos grūtniecības mēnešos kailas pozē žurnālu vākiem, un kļūst jau sarežģīti atcerēties, cik īsti bērnu ir Heidijai Klūmai vai Andželinai Džolijai. Savu artavu mazuļu kultā ielikusi arī Nadja Sulemana – astoņnīšu mamma, kura viena audzina četrpadsmit mākslīgi ieņemtus mazuļus un izskatā cenšas līdzināties Džolijai. Lielākā daļa par viņu šausminās, bet, iespējams, kādai viņas dzīve, mazu bērneļu ieskautai, šķiet valdzinoša. Vismaz – atšķirīga.
Teiksi – kas gan tur slikts? Lūk, kas!

Kā uzskata psihologi, daudzām sievietēm grūtniecība ļauj justies kā megazvaigznēm. Ķermenī ieplūst labsajūtas hormoni, apkārtējie lutina, svešinieki apjūsmo...

Bērns – glābējs
Alkas pēc grūtniecības ir citāda atkarība nekā alkohols un narkotikas, tomēr zinātnieki ir skarbi – viņuprāt, bērnuholiķes izjūt neatvairāmu tieksmi palikt stāvoklī to pašu iemeslu dēļ, kāpēc alkoholiķis tiecas pēc pudeles. „Sievietes, kuras apmātas ar palikšanu stāvoklī, aizpilda tukšumu sevī,” uzskata Beverlihilzas psihiatre Karola Lībermane. Ikviens no mums kaut kādā dzīves periodā sastopas ar šo tukšumu, domā terapeiti. Gribas savai dzīvei atrast jēgu, nodomu, mērķi, lai justos mazāk vientuļa. It kā cilvēciski saprotami, bet tajā pašā laikā – egoistiski.
Lai nu kas, bet zīdainis sievietes iekšējo vakuumu aizpilda vienkārši perfekti! Pirmkārt, viņš ir pilnībā atkarīgs no mammas, un viņai vairs nav sev jājautā, kāda ir mana sūtība. Lūk, kur – čuč man uz rokām! Otrkārt, mazulis sabiedrībā pilda tādu kā... bufera lomu. Lai kur ietu ar zīdaini – uz ballīti vai spēļu laukumu – sieviete, kura ir kautrīga, var aiz savas atvases pilnībā paslēpties. Zūd nepieciešamība būt jaukai, šarmēt vai plēst asprātīgus jokus, lai atstātu par sevi labu iespaidu, – pietiek paņemt rokās zīdaini. Un sabiedrība jau pati viņai uzsmaida!

Alternatīva karjerai
Bostonas psihiatrs un Fox News konsultants Keits Ablovs saka – dažas sievietes dzemdēšanu uztver kā alternatīvu problēmu risināšanai. Kaut kas nav kārtībā vai šķiet nedroši – piemēram, biedē atgriešanās darbā, un sieviete paliek stāvoklī, problēmas pārceļot uz tālāku nākotni. „Iznēsāt vēl vienu bērnu – tas atrisina jautājumu par karjeru, laulību, kas īsti nefunkcionē, kā arī atceļ jautājumus par to, kas gan es esmu un ko esmu vērta,” uzskata Ablovs.

Lai nu kas, bet zīdainis sievietes iekšējo vakuumu aizpilda vienkārši perfekti! Pirmkārt, viņš ir pilnībā atkarīgs no mammas, un viņai vairs nav sev jājautā, kāda ir mana sūtība. Lūk, kur – čuč man uz rokām!

Grūtniecības kaifs
Mazuļa iznēsāšana un dzemdēšana ir fizioloģisks process, kas piepilda mūsu pirmatnējās alkas. Kā uzskata Helēna Fišere, antropoloģijas profesore Rutgera universitātē, ir trīs smadzeņu shēmas, kas mudina dzemdēt bērnus, – dzimumtieksme, romantiskas mīlestības trūkums un alkas pēc emocionāli drošas pieķeršanās. Māte daba bīda mūs vēlamajā virzienā, ļaujot seksa laikā un pēc tā justies kā septītajās debesīs. Un – piedāvājot šīs īpašās sajūtas dabūt arī citā laikā. Oksitocīns, labsajūtas hormons, kas veicina emocionālas saiknes rašanos, pa ķermeni izplūst kā dzimumakta, tā arī grūtniecības, dzemdību un zīdīšanas laikā. Grūtniecība ir kā mīlestības narkotika – saka zinātnieki. Bērnu mīlestības narkotika.
Interesanti, ka oksitocīns izdalās ne tikai topošās mammas ķermenī, kad viņa pieskaras savam vēderam, – arī apkārtējie, pieskaroties viņas puncim, saņem hormonu plūsmu. Mēs esam sociālas būtnes, un veiksmīga sociālā saskarsme ļauj mums justies īpaši labi. Pieskāriens atraisa oksitocīna plūsmu, savukārt tas – dopamīnu – laimes hormonu, kas izdalās, piemēram, iemīloties.

Uzmanība, kuras citkārt trūkst
Esot stāvoklī, sievieti var pārņemt sajūta, ka viņa ir īpaša. Oksitocīna vai vienkāršu rūpju vārdā apkārtējie izturas uzmanīgi, pat dievinoši. Pasniedz zupu brokastīs un vakarā skrien uz aptieku, lai nopirktu kumelīšu tēju, kas mazina kuņģa dedzināšanu... Ja vēl kāds atzinīgi izsakās par lielisko izskatu, var pārņemt sajūta, ka atrasta atslēdziņa uz laimes zemi. Pat tās sievietes, kas apstājušās pie viena vai diviem bērniem, ar ilgām atceras īpaši augsto pašapziņu grūtniecības laikā. Turklāt, jo apaļāks kļūst vēders, jo tiešā un pārnestā nozīmē sieviete aizņem arvien lielāku daļu pasaules, tādējādi – viņu pamana arvien vairāk cilvēku. Daudzām sievietēm gozēšanās uzmanības lokā liek justies īpaši apmierinātām ar savu ķermeni (iespējams, vairāk nekā jelkad iepriekš), tā uzlabojas arī viņu seksuālā dzīve.
Tas viss ir skaisti. Ar vienu nosacījumu – ja grūtniecība nav vienīgais veids, kā justies mierā ar savu augumu un saņemt uzmanību no partnera.

Turklāt, jo apaļāks kļūst vēders, jo tiešā un pārnestā nozīmē sieviete aizņem arvien lielāku daļu pasaules, tādējādi – viņu pamana arvien vairāk cilvēku.

Bērns par spīti visam
Bērni prasa ieguldījumus – kā naudu, tā milzum daudz laika un enerģijas, un lielākā daļa pāru apstājas pie tāda bērnu skaita, cik var atļauties. Tomēr ir sievietes, kas izvēlas dzemdēt vēl vienu mazuli arī tad, ja to neatļauj ne viņu materiālais, ne emocionālais stāvoklis. Atšķirība starp sievieti, kura sapratusi – lai arī būs grūti, esmu gatava bērna vārdā samazināt tēriņus, un sievieti – bērnuholiķi, slēpjas emocionālajā stāvoklī. Bērnuholiķi vada izmisums un nepārvarama tieksme palikt stāvoklī. Arī tad, ja radinieki un draugi viņas lēmumu neatbalsta, viņa dara visu, lai to īstenotu.
Nadja Sulemana, astoņnīšu mamma, kādā intervijā teikusi: „Patiesībā tikai tiecos pieķerties kādam. Man tā patiesi trūka!” Tomēr psihologi uzskata – bērns nav aizvietotājs labām attiecībām ar līdzcilvēkiem. Sievietes, kas visu savu uzmanību velta bērniem un kurām bērni kalpo par iemeslu, lai atteiktos no visa pārējā, neizbēgami izjutīs milzīgu zaudējumu, kad bērni paaugsies un kļūs neatkarīgāki, – brīdina speciālisti. Jau tajā mirklī, kad zīdainis sāk rāpot, jaunajā māmiņā var mosties iekšējais tukšums. Instinktīvā reakcija – ātri atkal palikt stāvoklī un ļaut, lai nākamais zīdainis vada viņas dzīvi. Prātīgākā pieeja – padomāt, kas gan ar mani notiek. „Investē sevī,” iesaka Anna Plešete- Mērfija, autore grāmatai „Bērnu audzināšanas septiņas pakāpes: Kā mīlēt savu dzīvi, nezaudējot prātu”. „Kaut rūpes par sevi, iespējams, neradīs tik spēcīgas emocijas kā rūpes par bērniem, sievietei ir svarīgi justies lepnai par kaut ko citu, nevis tikai bērnu audzināšanu. Neuztvert sevi kā mammu vien.”

Jau tajā mirklī, kad zīdainis sāk rāpot, jaunajā māmiņā var mosties iekšējais tukšums. Instinktīvā reakcija – ātri atkal palikt stāvoklī un ļaut, lai nākamais zīdainis vada viņas dzīvi.

Ieteikums investēt sevī var ietvert lielas lietas – kā atgriešanos darbā vai sava biznesa uzsākšanu no mājām – vai arī mazus soļus, kas bagātina dzīvi, – kā pusdienas divatā ar vīru, sportošana vai jauka klačiņa ar draudzenēm pie kafijas tases. Tikai tad, ja sievietes dzīve ir sabalansēta, harmoniska un mīlestības pilna, viņa var būt pārliecināta, ka, alkstot pēc vēl viena mazuļa, netiecas kompensēt trūkstošo.

Megaģimenes – jaunais statusa simbols
Vairākas mājas vai luksusa auto tagad nomainījis bērnu skaits.
„Divi bērni vairs neskaitās,” The Daily Telegraph lielās slavenību ģimenes komentē žurnāliste Džudita Vudsa. „Ikvienai alfa sievietei tagad vajag vismaz sešus.” Bērni arvien biežāk kļūst par trofejām. Sieva, kas nestrādā, un pieci bērni ir simbols ģimenes briedumam un naudas maka biezumam. Vēsturiski raugoties, liela ģimene vienmēr bijusi panākumu un statusa zīme. Tagad tas atkal kļuvis izteikti.
Protams, ne jau visi, kam ir liela ģimene, kompensē trūkstošo – iespējams, viņi īsto laimi saskata troksnī un mazu kājiņu dipoņā. Kādu tāds dzīvesveids nogurdina, bet kādam – tieši pretēji – rada enerģiju un dzīvesprieku. Tomēr, ja ilgojies pēc trim vai četriem bērniem, bez bažām par finansiālo stabilitāti tev būtu jāpadomā arī par to, vai spēsi atbildēt uz visu savu mazuļu emocionālajām vajadzībām.

Sagatavojusi Viktorija Ābola, žurnāls „Stella”,  www.kasjauns.lv