Privātās un pašvaldības pirmsskolas nav konkurenti – ir jāsadarbojas, saka dārziņa vadītāja Daina Kājiņa

Šie skaitļi ir skaidrs signāls, ka nekavējoties jāmaina attieksme un jānodrošina spēcīgs atbalsts jaunajām ģimenēm, lai tiktu pieņemti lēmumi par labu bērna dzimšanai – tā saka Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, pirmsskolas “CreaKids” vadītāja Daina Kājiņa. 

Viens no atbalsta mehānismiem ir pirmsskolu pieejamība tajā brīdī, kad ģimenei tas ir nepieciešams. Lai gan Izglītības likums nosaka, ka bērniem jānodrošina bērnudārzs no 1,5 gadiem līdz skolas vecumam, pēdējo 25 gadu laikā mūsu valstī ir neskaitāmas ģimenes, kuras, bērnam sasniedzot noteikto vecumu, nav saņēmušas šo pakalpojumu. Saistībā ar pirmskolu pieejamību daudz un plaši ir diskutēts arī par rindām, un, lai gan atsevišķos bērnudārzos, rindas patiešām pastāv, gan pašvaldību, gan privātās pirmsskolas jau būtiski izjūt dzimstības kritumu un ir daudz brīvu vietu. 

Mērķis par vienlīdzīgu sistēmu nav sasniegts 

Pēdējos 15 gadus pašvaldības ir sadarbojušās ar privāto sektoru, jo pašu spēkiem nespēja nodrošināt nepieciešamo vietu skaitu. Sākotnēji sadarbības modelis katrā pašvaldībā bija ļoti atšķirīgs, radot nevienlīdzību un neskaidrības ģimenēm, īpaši situācijās, kad ģimenes mainīja dzīvesvietu. Pirms 10 gadiem tika izstrādāta metodika, pēc kuras tiek aprēķināts līdzfinansējums ģimenēm, kad ģimene izvēlas privāto pirmsskolu. Mērķis bija padarīt sistēmu vienlīdzīgu un saprotamu, tomēr tas realizējās daļēji. Metodikas pamatā ir starppašvaldību norēķini, tajos netika iekļautas vairākas izmaksu pozīcijas, ar ko saskaras privātās pirmsskolas, kas rezultātā rada papildus finansiālo slogu vecākiem un ietekmē izvēles brīvību. 

Neskaitāmas ģimenes izjūt nevienlīdzību 

Lai gan publiskajā telpā daudz un bieži tiek uzsvērts, cik svarīgs ir atbalsts jaunajām ģimenēm, daudzās pašvaldībās politiskā attieksme aizvien liecina par izpratnes trūkumu un nevēlēšanos iedziļināties. Tā visticamāk nav apzināta ļaunprātība, bet ciparos aizvien pastāv nevienlīdzība un neskaitāmas ģimenes Latvijā to izjūt ikdienā. Kopš pirmsskolas izglītības pakalpojumu sāka sniegt arī privātais sektors, ir pierādījies, ka to iespējams nodrošināt ar zemākām izmaksām. Viena vieta privātajā pirmsskolā izmaksā lētāk, nekā viena vieta pašvaldības pirmsskolā. 

ES fondu līdzekļi nav uzdāvināta nauda 

Neraugoties uz šīm atšķirībām un dzimstības samazinājumu, pašvaldības aizvien investē miljonus eiro jaunu pirmsskolu ēku būvniecībai, atsaucoties uz ES fondu līdzekļu apguvi. Taču svarīgi atcerēties, ka ES fondu līdzekļi nav uzdāvināta nauda – tie ir mērķtiecīgi, nodokļu maksātāju finansēti resursi, kas tiek piešķirti ar konkrētu uzdevumu: radīt sabiedrībai ilgtermiņa ieguvumu. Līdz ar to pret tiem jāizturas tikpat atbildīgi kā pret jebkuru citu publisko finansējumu. Ja finansējums tiek izmantots neprecīzi, neefektīvi vai nepamatoti, tas nav tikai administratīvs pārkāpums, tā ir necieņa pret Eiropas un Latvijas nodokļu maksātājiem, kuri šo naudu ir nopelnījuši. Atšķirība ir ne tikai izmaksās, bet arī elastībā un spējā pielāgoties mainīgajiem apstākļiem – privātās pirmsskolas jau pierādījušas, ka spēj operatīvi pielāgoties un samazināt vai palielināt vietu skaitu, atkarībā no pieprasījuma. 

Lai jaunās ģimenes Latvijā justos gaidītas un novērtētas

Ja vēlamies, lai jaunās ģimenes Latvijā justos gaidītas un novērtētas, svarīgi, lai būtu brīva izvēle attiecībā un pirmsskolu, un lēmumu par labāko bērnudārzu bērnam varētu pieņemt, balstoties bērna vajadzībās, nevis tāpēc, ka pašvaldības mēģina mehāniski piepildīt ēkas, kas uzbūvētas, lai apgūtu fondu līdzekļus. Brīvas izvēles iespējas vecākiem sekmētu arī pakalpojuma kvalitātes izaugsmi. Privātās pirmsskolas ir atvērtas sadarbībai, aktīvi dalās ar pašvaldībām arī ar saviem budžeta rādītājiem, lai uzskatāmi apliecinātu, kā iespējams ietaupīt nodokļu maksātāju līdzekļus. 

Ir pašvaldības, kas patiešām ieklausās uzņēmējos un ir gatavas atbalstīt ikvienu ģimeni, neatkarīgi no tā, kuru pirmsskolu vecāki ir izvēlējušies. Mārupes novada dome ir viens no tiem piemēriem, kas ir gatava meklēt risinājumus, lai mazinātu finansiālo slogu jaunajām ģimenēm, un, kas ir būtiski, gatava strādāt pie šī jautājuma ne tikai pirms vēlēšanām. 
Ja Latvija patiesi vēlas apturēt demogrāfisko lejupslīdi un nodrošināt bērniem kvalitatīvu, viņu vajadzībām atbilstošu pirmo izglītības pieredzi, nepieciešama godīga, datos balstīta pieeja un sadarbība starp valsti, pašvaldībām un privāto sektoru. Lēmumiem jābūt vērstiem nevis uz sistēmas uzturēšanu vai ēku piepildīšanu, bet gan uz bērnu interesēm un ģimeņu vajadzībām. Tikai atzīstot, ka privātās un pašvaldību pirmsskolas nav konkurenti, bet partneri vienotā mērķī, varam izveidot ilgtspējīgu, taisnīgu un efektīvu pirmsskolu sistēmu, kurā katram bērnam tiek nodrošinātas labākās iespējas augt un attīstīties.