Zinātnieki atklāj iespējamo iemeslu aizmāršībai jeb tā dēvētajām “mommy brain”

Grūtnieces un jaunās māmiņas mēdz nolikt sadzīves priekšmetus neierastās vietās vai ieiet kādā telpā, bet pēc tam vairs neatcerēties, kāpēc tur ieradušās. Tagad pētnieki ir atklājuši šīs parādības bioloģisko mehānismu.

Tas saistīts ar konkrētu nervu ceļu smadzenēs, kura darbība mainās ilgstoši paaugstināta estrogēna līmeņa ietekmē, tieši tāda estrogēna līmeņa, kāds raksturīgs grūtniecības laikā.

Veicot eksperimentus ar laboratorijas pelēm, kurām tika radīti apstākļi, kas imitē ilgstošu estrogēna līmeņa paaugstināšanos, zinātnieki novēroja īslaicīgus atmiņas traucējumus, taču bez jebkādām vienlaicīgām garastāvokļa izmaiņām.

Šie traucējumi tika saistīti ar nervu ķēdi, kas savieno hipotalāmu – smadzeņu daļu, kas regulē svarīgus organisma procesus – ar hipokampu, smadzeņu reģionu, kam ir būtiska nozīme atmiņu veidošanā. Paaugstināts estrogēna līmenis stimulēja hipotalāma neironus, kas pēc tam nomāca hipokampa aktivitāti un traucēja atmiņas darbību.

Visizteiktāk šī “migla” ir jūtama grūtniecības vēlīnā posmā, un tā var saglabāties arī pēc dzemdībām, pirms pakāpeniski izzūd. Tā ietekmē gan īstermiņa, gan ilgtermiņa informācijas saglabāšanu atmiņā, tostarp telpisko, sociālo un verbālo atmiņu — piemēram, spēju atcerēties vārdus, cilvēku vārdus vai iepriekš zināmu informāciju.

“Tas nav nekas nopietns un nerada medicīniskus traucējumus, lai gan tas ietekmē ikdienas funkcionēšanu un pašpārliecību,” sacīja Dr. Zheng Sun, Beilora Medicīnas koledžas medicīnas profesors, kurš specializējas endokrinoloģijā un molekulārajā bioloģijā un ir viens no pētījuma, kas publicēts žurnālā Science Bulletin, vadītājiem.

“Tipiski piemēri ir aizmirst, kāpēc iegāji istabā, nolikt kādu priekšmetu un pēc tam neatcerēties, kur tas atrodas, pazaudēt sarunas pavedienu vai arī būt atkarīgai no atgādinājumiem par tikšanās reizēm. Tā ir ļoti izplatīta parādība. Aptuveni 80% grūtnieču pamana šādas izmaiņas, taču šis skaitlis lielā mērā atspoguļo pašu sieviešu ziņoto pieredzi un subjektīvos novērojumus, nevis objektīvu testēšanu,” sacīja pētnieks.

“Svarīgi ir tas, ka augstāks estrogēna līmenis asinīs bija saistīts ar sliktākiem rezultātiem vairākos ar atmiņu saistītos rādītājos, pat ņemot vērā citus iespējamos ietekmējošos faktorus,” secinājis pētnieks.

Ar visu pētījuma saturu var iepazīties žurnālā “Science Bulletin”.