Simfīzes sāpes grūtniecībā nav vienkārši neērtība, bet ietekmē pat dzemdību norisi!

Pētījumā norāda, ka par šīm sāpēm pirmajā trimestrī ziņoja 12% sievietes, otrajā trimestrī — 34% un trešajā trimestrī — 52%. Nozīmīgi simptomi pacientiem: simfīzes sāpes ejot, pagriežoties gultā, kāpjot pa kāpnēm, stāvot uz vienas kājas (4).

Kas rada simfīzes sāpes?

Biežāk tiek norādīts, ka grūtniecības hormona relaksīna dēļ iegurņa locītavas un saites kļūst elastīgas, kas var iespaidot sāpju veidošanos.

Iegurņa kaulu disfunkcijas iespējamā etioloģija jeb kas vēl var novest pie simfīzes sāpēm:

1. Iegurņa nestabilitāte – iegurņa asimetrija, palielināta lordoze, palielināta slodze
2. Fermentatīvas izmaiņas – palielināta hialuronidāze, samazināta kalogēnu sintēze
3. Hormonālas izmaiņas – paaugstināts estrogēnu, progesterona, relaksīna līmenis
4. Metaboliski cēloņi – samazināts kalcija un D vitamīna daudzums
5. Trauma – dzemdības, kritieni
6. Iekaisums – simfizīts, sakroileīts
7. Deģeneratīvas izmaiņas – simfīzes kaula artrīts u.c. (2).

Riska faktori, kas var veicināt sāpju rašanos

1. Iepriekš dzīvē bijušas jostas daļas, iegurņa zonas sāpes vai traumas;
2. Slikta muskuļu funkcionalitāte muguras un iegurņa zonā pirms grūtniecības;
3. Iepriekšējā grūtniecībā bijušas šīs sāpes;
4. Slikta ergonomika; 
5. Palielināts ķermeņa masas indekss pirms grūtniecības un grūtniecības laikā; 
6. Locītavu hipermobilitāte.

Šie riska faktori ir pretrunīgi, bet var tikt iekļauti:

1. Nav pirmā grūtniecība un dzemdības;
2. Iepriekšējas iegurņa traumas;
3. Sarežģītas dzemdības;
4. Kritieni grūtniecības laikā;
5. Spēcīga un pārmērīga augšstilbu abdukcija dzemdību laikā (augšstilbu attālināšana viens no otra) (2).

Kādi vēl faktori var būt vainojami

Proti, diferenciāldiagnoze – kad noteikti vajadzētu arī pārliecināties, vai kaut kas vēl cits nav pie vainas:

1. Urīnceļu ieskaisums vai cits iekaisums
2. Jostas daļas problēmas
3. Brakston treniņkontrakcijas vai kontrakcijas, priekšlaicīgas dzemdības u.c. (5).

Simptomi pie simfīzes sāpēm

1. Grūtības iet;
2. Sāpes, stāvot uz vienas kājas, kāpjot pa kāpnēm un citām saistītām aktivitātēm;
3. Grūtības virzīt kājas, mainot pozīciju (piemēram, izkāpt no mašīnas, vannas, apgriezties gultā);
4. Klikšķoša vai berzējoša sajūta simfīzes zonā;
5. Ierobežotas kustības vai sāpes gūžas rajonā (1);
6. Ierobežota vai limitēta gūžas abdukcija (augšstilba kustība prom no viduslīnijas);
7. Grūtības gulēt kādā no pozīcijām – uz muguras, sāniem;
8. Ierobežotas ikdienas aktivitātes;
9. Sāpes un ierobežojuma sajūtas dzimumattiecību laikā;

Kā atvieglot ikdienu ar simfīzes sāpēm

1. Maksimāli izvairīties no aktivitātēm, kas izraisa vai pastiprina sūdzības, tomēr palikt aktīvai līdz robežai, kurā sākas sāpes;
2. Ikdienas aktivitāšu modificēšana (lasīt tālāk);
3. Stājas normas ievērošana. Piemēram, nesēdēt ar sakrustotām kājām, sagāzties, sēdēt uz viena sāna u.c.;
4. Guļot izmantot spilvenu starp kājām;
5. Piecelties un apgulties caur sānu. Vairāk izmantot rokas balstam, mainot pozu;
6. Vēsuma kompreses, kuras novieto ap simfīzi – notur vismaz 8-10 minūtes;
7. Lietot atbalsta jostu simfīzes zonā (1);
8. Kinezioloģiskā teipošana;
9. Vingrošana un vingrojumi baseinā; 
10. Fizioterapija un dažādas fizioterapijas tehnikas;
11. Bowen terapija (6).

Ko tas nozīmē – aktivitāšu modificēšana?

1. Biežāka atpūta – atpūsties pozās, kas mazina sāpes, ikdienas mājas darbu modificēšana, piem., gludināt sēdus; 
2. Stāvēšana uz vienas kājas. Ne gluži tiešā nozīmē – proti, mēs ikdienā bieži balstamies uz vienas kājas, bet to pat nepamanām. Apģērbšanās – ja sāpes pastiprina stāvēšana uz vienas kājas, ģērbties sēdus. Ejot pa kāpnēm – ja ir grūtības alternēt ar kājām jeb kāpt ar abām kājām pārmaiņus, kustību veikt ar vienu. Iekāpt, izkāpt ar abām kājām vienlaikus (no gultas, automašīnas u.tml.);
3. Novietot abas rokas zem vēdera un maigi piepacelt uz pāris sekundēm.

Rīcības plāns dzemdībās 

Ja sāpes saglabājas, noteikti jāizrunā ar ginekologu un/vai vecmāti par pozām, kas atvieglo sāpes. Šādos gadījumos izmanto alternatīvās pozīcijas kā četrrāpus, uz sānu u.c.

Noteikti jāizmēra bezsāpju brīvais atvērums (abdukcijas) starp ceļiem, kuru nevajadzētu veikt platāku. Ar atsāpināšanu un citiem paņēmieniem var nejust, ka kājas tiek virzītas tālāk par abdukcijas atvērumu, un ar varu nevajadzētu tās pavērt plašāk, lai neveidotu turpmākus bojājumus. Simfīzes kaula disfunkcijas gadījumā tas var radīt neizturamas sāpes un grūtības sadarboties dzemdību laikā. 

Arī tad, ja dzemdībās tiek lietota epidurālā anestēzija, kusties lēni un apdomīgi – anestēzija var mazināt arī iegurņa sāpes. Ir labi zināt iepriekš, cik liela kustību amplitūda būs saudzīga pret iegurni (1;2;3).

 Līdz sāpju drošais abdukcijas attālums. Attēls izveidots ar AI palīdzību.

Parasti iegurņa sāpes izzūd 3–6 mēnešu laikā pēc dzemdībām, tomēr uzreiz pēc tām iegurņa jutīgums var būt vēl gana izteikts (3).

Izmantotā literatūra:

1. NHS. Royal Berkshire. Pregnancy related symphysis pubis dysfunction – a part of pelvic girdle pain. 2025.
2. Pregnancy related Pelvic gridle pain. Guidance for Health Professionals. POGP. 2018.
3. L.Vītuma. Simfīzes sāpes. Kā sev palīdzēt? https://www.mammamuntetiem.lv/zurnali/zidainis/12-2020/50801/simfizes-sapes-ka-sev-palidzet
4. R.E.Leadbetter et al. The development of a scoring system for symphysis pubis dysfunction. 2006.
5. Howell ER. Pregnancy-related symphysis pubis dysfunction management and postpartum rehabilitation: two case reports. J Can Chiropr Assoc. 2012 Jun;56(2):102-11. PMID: 22675223; PMCID: PMC3364059.
6. C.Harrison. In deepBowen Therapy&midwifery. 2011.