Pēc bērna piedzimšanas man zudusi saikne ar savu sievieti! Vīrieša stāsts

Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu.

Es mīlu savu jaunpiedzimušo bērniņu, bet man pavisam zudusi saikne ar savu mīļoto. Šobrīd dzīvojam tikai kā dzīvokļa biedri, bet es ik pa laikam tomēr gribu sajusties kā vīrietis. Esmu apjucis - iet prom, vai turpināt šo visu, portālam mammamuntetiem.lv raksta kāds 23 gadus vecs vīrietis.

FOTO: Marika Eglīte

Tā kā draudzene gaidīja bērniņu, viņa kļuva aizvien īgnāka un neciešamāka, sāka līdzināties savai mātei pēc rakstura...

​"Lieta tāda, ka man vairs nav interese par savu draudzeni. Man ir 23, viņai 22 gadi, tātad jauna ģimene esam. Viss bija normāli 2 gadus - kopā atpūtāmies, braucām ciemos, nestrīdējāmies praktiski nekad, jo mums viss bija kārtībā. Man ir samērā labs darbs, tāpēc draudzene varēja nestrādāt, īrējām savu dzīvokli, sakrāju arī priekš sava auto. Viss bija labi arī seksuālajā dzīvē, nebija rutīnas līdz brīdim, kamēr viņa nepalika stāvoklī. Saprotu, ka tad ir apstākļi, kas neļauj nodarboties ar To, kad gribi utt, un kaut kā sākām atsvešināties. Tā kā draudzene gaidīja bērniņu, viņa kļuva aizvien īgnāka un neciešamāka, sāka līdzināties savai mātei pēc rakstura, bet man ar pacietību viss ir ok, tāpēc sapratu un atbalstīju viņu. Tā kā man seksuālās dzīves vairs praktiski nebija, man sāka interesēt sievietes man apkārt, lai agrāk biju bijis uzticīgs, man ir ļoti viegli iepazīties, jo ikdienā satiekos ar daudz cilvēkiem, darbs tāds. Biju pat ar pāris meitenēm samainījies numuriem, protams, otru šim iegādājos, bet tālāk par sarunām negribēju iet, jutu, ka arī emocionāli atsvešinos no savas agrāk dievinātās draudzenes, jo mēs praktiski nesarunājāmies.

Visu paciešu tikai bērna dēļ, mīlu savu bērnu, cik vien laiks ļauj, auklēju viņu. Nav tā, ka draudzene visu laiku ir noslogota ar bērnu, bet tāpat es vairs nejūtos, ka man būtu draudzene, bet gan tikai dzīvokļa biedrene.

Kad piedzima bērns, likās, ka viss ies uz labo pusi, bet tad sākās kronis visam - mani draudzene vairs neievēroja gandrīz vispār, pats izvēlējos gulēt viesistabā, lai ļautu mātei ar bērnu aprast, un tad pamazām, lai radina pie gultiņas. Bet mazā gultiņā ir pavadījusi labi ja stundu, jo draudzene negrib krāmēties radināt mazo gulēt gultiņā, trūkst pacietības viņai. Tā nu tā (gultiņa, kuru pirku par 200ls) stāv jauna jau 2 mēnešus, un tā nu 2 mēnešus es guļu atsevišķi, domāju, ka viss būs labi, atkal satuvināsimies, bet nekā, pat nezinu ko darīt.

Reklāma
Reklāma

Visu paciešu tikai bērna dēļ, mīlu savu bērnu, cik vien laiks ļauj, auklēju viņu. Nav tā, ka draudzene visu laiku ir noslogota ar bērnu, bet tāpat es vairs nejūtos, ka man būtu draudzene, bet gan tikai dzīvokļa biedrene. Viss mums ir nodzisis, esam par to runājuši, bet viss ir veltīgi, viņa mani nesaprot, un laikam es viņu arī, nezinu, vai man turpināt šo visu, vai tomēr iet prom no viņas.

Protams, bērnu nekad nepametīšu, un par dzīvokli domāju turpināt maksāt un dot naudu dzīvošanai, bet es gribu sajusties arī kā vīrietis laiku pa laikam, gribu lai man blakus ir cilvēks, ar kuru varu arī runāt, un plānot visu kopīgi. Esmu apjucis, tāpēc gaidu kādu padomu no pašu pieredzes. Jau iepriekš paldies."