Murgi pēc spontānā aborta

Nesen man bija spontānais aborts stresa dēļ. Kopš traģēdijas pagājis jau mēnesis, bet joprojām rādās murgi saistībā ar bērniem. Es gribēju uzzināt, kas man varētu palīdzēt tikt vaļā no tiem? Es vēl joprojām domāju par mazo, jo es ļoti gribēju mazuli..." Padomu jautājām psiholoģei Lailai Kalniņai.

FOTO: Shutterstock.com

Šādā situācijā sākotnēji ir jāparūpējas par sevi, par savu veselību, sadarbojoties ar ārstu. Iespējams, tas jau ir izdarīts. Sievietēm pēc spontānā aborta nereti grūtāk ir sadzīvot ar kādām noteiktām emocijām un pārciestās fiziskās sāpēs vairs nešķiet tik svarīgas.
Grūtniecība līdz ar tās pirmajām dienām, pirmajām nedēļām tiek ļoti emocionāli uztverta, jo gaidīts tiek mazais cilvēks. Ir pieejama plaša informācija un iespējas, lai varētu sekot līdzi mazā attīstībai un pārmaiņām sievietes ķermenī. Pirmā grūtniecība vienmēr ir īpaša un jo emocionāli sāpīgāks ir spontānais aborts, kaut gan jāpiebilst, sievietei šis zaudējums vienmēr ir sāpīgs, arī tad, ja ģimenē jau ir bērni. Piedzīvojot spontāno abortu, topošie vecāki izjūt ļoti lielu triecienu, pārdzīvojumu, kas var radīt psiholoģisko traumu ar tālejošām sekām, jo piedzīvots liels zaudējums. Sieviete (arī vīrietis) var izjust sēras, trauksmi, vainas sajūtu, nomāktu garastāvokli, bailes un nedrošību, arī dusmas un citas emocionālās reakcijas, kas ietekmē ikdienu. Zaudējuma pārdzīvošana atkarīga no vairākiem aspektiem – vai ir iespēja saņemt atbalstu no tuviniekiem, kāda ir bijusi sievietes emocionālā attieksme pret grūtniecību, ar kādām cerībām un izmaiņām dzīvē saistījās bērniņa radīšanas stāsts. Jūs miniet, ka pēc spontānā aborta, piedzīvojot bērniņa zaudējumu, moka nakts murgi, kas varētu liecināt arī par citu emociju klātbūtni – vainas sajūtu, bailēm, skumjām un vilšanos.

Sieviete (arī vīrietis) var izjust sēras, trauksmi, vainas sajūtu, nomāktu garastāvokli, bailes un nedrošību, arī dusmas un citas emocionālās reakcijas, kas ietekmē ikdienu.

Ļaujies sērām
Jebkurš zaudējums prasa laiku, lai to izsērotu un izdzīvotu šīs sāpīgās sajūtas. Katram cilvēkam sērošanas laiks var atšķirties, bet jebkurā gadījumā tas nenotiek ātri un pat nedrīkst notikt ātri. Pēc zaudējuma reizēm var būt sajūta, vēlēšanās visu ātri aizmirst, izdarīt ko tādu, lai bijušo padarītu par nebijušu, jo tad ir maldīga ilūzija, ka sāpēs mazāk. Tomēr tā tiešām ir ilūzija. Tikai izsērojot zaudējumu, ir iespējams to pieņemt savā pieredzē. Savukārt, izstumjot, noliekot malā sāpīgās emocijas, nekad nevar zināt kad un kādā veidā tās parādīsies, tāpēc piedzīvojot zaudējumu ir svarīgi ļauties arī sāpīgajām emocijām, tās atbrīvot, izdzīvot. Protams, tikpat svarīgi ir tas, lai sērošana pārāk neieilgtu, un šeit svarīgs ir līdzcilvēku atbalsts un uzmanība. Jo tuvākas un atklātākas attiecības būs ar saviem mīļajiem, jo vieglāk būs pārciest zaudējumu. Izmantojot interneta domubiedru forumus vai apmeklējot atbalsta grupas, ir iespēja kontaktēties ar sievietēm, kurām bijusi līdzīga pieredze. Nereti tas ir ļoti palīdzoši, tāpat kā vides maiņa, darbošanās ar iemīļotām nodarbēm.

Ja nomoka baiļu sajūta – vai būs bērni, vai atkal nebūs spontānais aborts, vai tika darīts viss iespējamais, vai tas ietekmēs partnera attieksmi, tad ļoti svarīgi ir skaidri noformulēt šīs bailes.

Ja tevī mīt bailes, formulē tās!
Ja sieviete pēc notikušā jūtas vainīga, tad svarīgi būtu noskaidrot zaudējuma cēloņus. Iespējams, bērniņa gaidīšanas laiks tik tiešām bija stresa pilns, tomēr kādi medicīniskie sarežģījumi bija noteicošie, lai notiktu spontānais aborts. Šos cēloņus palīdzēs izprast mediķis, kā arī izskaidros visu par turpmāko grūtniecību iespējām un riskiem, kas līdz šim vienkārši nebija aktuāli jautājumi. Ja, domājot par notikušo un domājot par nākotni, nomoka baiļu sajūta – vai būs bērni, vai atkal nebūs spontānais aborts, vai tika darīts viss iespējamais, vai tas ietekmēs partnera attieksmi, tad ļoti svarīgi ir skaidri noformulēt šīs bailes. Bailes tieši par ko? Un tikai tad ir iespējams tās risināt, vai tie būs pašvērtējuma jautājumi, attiecību jautājumi, varbūt medicīniska rakstura jautājumi.

Reklāma
Reklāma

 

Dusmas? Dusmas!
Baiļu sajūta nereti mijas ar dusmām, par notikušo, par nepiepildītajām cerībām, dusmas uz sevi, dusmas uz partneri, dusmas uz kādiem apstākļiem. Līdzīgi kā ar sērām un skumjām, arī dusmām ir jāļaujas. Jo ir tiesības dusmoties, ir grūti notikušo pieņemt mierīgi, lēnprātīgi. Šeit atkal ļoti svarīgs ir līdzcilvēku atbalsts, ir svarīgi, lai būtu kāds, kuram var stāstīt par savām dusmām un svarīgi, lai šis kāds palīdzētu dusmām neiet plašumā, kad dusmas pārvēršas par klaju agresiju pret sevi vai kādu citu personu. Ja dusmošanās pārkāpj kādu robežu, tad dusmas vairs nepalīdz pārvarēt zaudējumu, bet turpina sagraut ko citu, piemēram, attiecības ar partneri.


Ja sāpīgās emocijas pēc zaudējuma ir ilgstošas vai biedējošas, tad būtu ieteicams apmeklēt psihologu vai psihoterapeitu. Tas palīdzētu nezaudēt cerības, ka dzīvē ir iespējama arī laba un laimīga pieredze.

 

IZLASI ARĪ: PSIHOTERAPEITA PADOMI PĒC SPONTĀNĀ ABORTA