Bijušā vīra parādu dēļ sieviete paliek bez īpašuma. Ko lemj tiesa?

Pēc pušu laulības šķiršanas vīrietis pārstāja pildīt no aizdevuma izrietošās saistības, tādēļ aizdevējs atkāpās no aizdevuma līguma, bet ieķīlātais sievietes nekustamais īpašums tika pārdots vīrieša parādsaistību segšanai.

Sieviete, uzskatot, ka bijušais vīrs apzināti nav pildījis saistības, kaut arī viņam bija iespējams to darīt, cēla prasību tiesā, lai panāktu, ka viņš atlīdzina viņai nodarītos zaudējumus.

Negodprātīgs pret bijušo sievu

Rīgas rajona tiesa prasību noraidīja, savukārt Rīgas apgabaltiesa - apmierināja.

Apgabaltiesa atzina, ka vīrieša rīcība, nepildot tiesiski noslēgtu aizdevuma līgumu, atzīstama ne tikai par prettiesisku attiecībā pret aizdevēju, bet arī par negodprātīgu attiecībā pret bijušo sievu.

Tiesa norādīja, ka, tā kā zaudējumu nodarīšanā vainojams tieši vīrietis, kurš pieļāva prettiesisku bezdarbību, ir pierādīts cēloniskais sakars starp atbildētāja prettiesisku rīcību un prasītājas zaudējumiem.

Kā norādīja AT, Civillikums nesniedz tiešu atbildi uz jautājumu, vai ieķīlātājs, ar kura piederošo lietu nodrošināta citas personas saistība, iegūst tiesību celt regresa prasību pret galveno parādnieku, ja ieķīlātā lieta tiek pārdota.

Pēc analoģijas piemērojot tiesisko regulējumu, kas regulē galvinieka regresa tiesību, AT atzina, ka galvinieks un svešu parādu nodrošinājis ieķīlātājs atrodas salīdzināmos apstākļos, turklāt ieķīlātājs pat ir neizdevīgākā situācijā, jo viņam nav tiesību pieprasīt, lai kreditors vispirms vērstos pret galveno parādnieku.

AT skaidroja, ka tādēļ, atkāpjoties no agrāk izteiktajām judikatūras atziņām, AT spriedumā atzīts, ka arī ieķīlātājam ir tiesības celt regresa prasību pret galveno parādnieku tādā apmērā, kādā apmierināts prasījums.

AT arī norādīja, ka līdzās minētajai regresa tiesībai ieķīlātājam var būt arī regresa tiesība prasīt radušos izdevumu atlīdzināšanu no galvenā parādnieka, pamatojoties uz ieķīlātāja un galvenā parādnieka savstarpējo tiesisko attiecību, kas ir bijusi par pamatu ķīlas došanai, piemēram, neuzdotas lietvedības vai pilnvarojuma.

Ieķīlātāja kā pilnvarnieka vai lietveža izdevumus šādā gadījumā veido viņa mantas samazinājums, kreditoram izlietojot ķīlas tiesību uz ieķīlāto lietu, tostarp tos veido arī ieķīlātās lietas vērtība un izdevumi, kas saistīti ar tās pārdošanu un kas tiek segti no ieķīlātāja mantas.

Līdz ar to, lai arī apgabaltiesa nav pienācīgi izvērtējusi, kādās tiesiskajās attiecībās ietvaros atbildētājs rīkojās prettiesiski, tomēr tas nav ietekmējis lietas iznākuma pareizību, tādēļ pārsūdzētais apgabaltiesas spriedums ir atstājams negrozīts.