Draugs laikam mani nemīl...
Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu.
"Man šķiet, ka draugs mani nemīl! Mums ir kopīgs bērns, ko viņš mīl, bet pret mani izturas dīvaini, jo saviem draugiem stāsta visas mūsu problēmas, kur galvenā vainīgā esmu es, tāpēc, ejot pa ielu ar viņu, jūtos neērti viņa draugu priekšā, jo viņi ir nostādījuši manu draugu par labo cilvēciņu, bet mani par slikto. Es cenšos draugam to pateikt, bet viņš nesaprot! Mājās ir ideālas attiecības, bet, kā izejam uz ielas, tā viņš ir atturīgs vai arī cenšas parādīt citiem, cik viņš ir labs bērna tēvs, tādā veida mani padarot par neko... Es nezinu, ko lai dara, jo šķirties es negribu, bet arī mocīties negribu!" Atbild seksologs Arturs Šulcs.
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Šajā gadījumā ir runa par Tavu pašas izvēli, ko Tu patiesībā
vēlies no šīm attiecībām un kā Tu sevi tajās redzi. Vērsties pie
speciālista ar domu, ka viņš palīdzēs mainīt otru cilvēku, nav
produktīvi. Pārmaiņas sākas ar Tevi pašu. Doma, ka citi cilvēki
Tevi redz kā slikto cilvēciņu, atspoguļo to, ko Tu pati par sevi
domā — mani nemīl, esmu slikta māte. Vienīgais līdzeklis, lai
atrisinātu vai sāktu atrisināt radušos situāciju, ir strādāšana ar
pašvērtējumu — es varu, es protu, es esmu! Otrs solis ir savas
identitātes noskaidrošana — esmu skaista sieviete, lieliska māte,
mīloša un mīlēta sieva. Iesākumā ir vienkārši jāsāk domāt
pozitīvi.
