Pēc seksa ar vīru jūtos izvarota

Raksta saturs nav piemērots auditorijai, kas jaunāka par 18 gadu vecumu. 

Ak, cik bieži sievietes portālam mammam.lv/tetiem.lv uztic savu lielo bēdu — es neprotu sasniegt orgasmu, es neiekāroju savu vīru, man seksu nevajag! Un atkal divi sāpīgi stāsti — kādai sievai visu 11 gadu garo laulības dzīvi sekss ir kā šausmas, bet cita mamma orgasmu vel nekad nav sasniegusi... Kāpēc seksā dažkārt ir tik grūti gūt baudu, skaidrojam kopā ar personīgo attiecību treneri Arturu Šulcu.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Kāpēc seksā dažkārt ir tik grūti gūt baudu..?

PIEREDZE: Jūtos izvarota
„Laulībā esmu nodzīvojusi jau 11gadus. Sekss man ir kā pienākums, vīrs iesaka man apmeklēt kādu speciālistu.
Katra reize, kad vakarā jāiet gulēt, man jau uzdzen drebuļus, jo zinu, ka atkal būs jādara „tas”. Jūtos, it kā mani katru reizi izvarotu. Esmu izmēģinājusi visādus ieteikumus, bet nekas nepalīdz. Ko darīt?” vaicā mūsu portāla lasītāja.


Problēmas sakne — bērnībā
Šajā gadījumā patiesi ir tikai viens risinājums — jāmeklē speciālista (seksologa, psihoterapeita, attiecību trenera) palīdzība. Ja sieviete katru reizi mīlējoties piedzīvo aprakstītās emocijas, ar laiku tas viņu novedīs ja ne pie onkoloģiskām saslimšanām, tad pie neirotiskām slimībām pilnīgi noteikti!
Kādi var būt iemesli, kāpēc sievietei ir tik izteikta nepatika pret seksuālām attiecībām? Viens iemesls varētu būt bērnībā piedzīvota seksuāla vardarbība. Par tā upuriem visbiežāk kļūst pašu mājās neievēroti, nemīlēti bērni. Jo, ja bērns aug kopā ar mīlošiem vecākiem, kas par viņu rūpējas, novērtē, viņa pašapziņa būs augsta un to varēs redzēt kā viņa stājā, tā žestos, kustībās un valodā. Potenciālie varmākas intuitīvi šādus bērnus par upuriem neizvēlas, jo jūt: ja darīs viņiem pāri, no bērnu vecākiem saņems atpakaļ pēc pilnas programmas! Tas ir kā teicienā: „vārnas metas uz vāju sivēnu”. Tāpat arī notiek ar bērniem, „labie onkuļi” uzmeklē vecāku atraidītos bērnus — lai cik nežēlīgi tas neizklausītos, bet šādi sabiedrība pašregulējas.

Viens iemesls varētu būt bērnībā piedzīvota seksuāla vardarbība. Par tā upuriem visbiežāk kļūst pašu mājās neievēroti, nemīlēti bērni.

Nepatiku pret seksu var izraisīt arī emocionāla vardarbība. Nereti pietiek tikai ar skatienu, kas meitenei rada sajūtu, ka viņa vairs nav noteicēja par savu ķermeni un jūtas izmantota. Piemēram, maza meitene mazgājas pirtī vai savā istabā pārģērbjas, kad ienāk tēvs vai kāds cits vīrietis un neadekvāti raugās uz viņu nevis kā bērnu, bet sievieti. Astoņus, deviņus gadus vecs bērns notiekošo nenosauks vārdā, taču intuitīvi jutīsies slikti. Tas, ka bērnam vēl nav izstāstīts par seksuālām attiecībām, nenozīmē, ka viņš neatšķirs, kad vecāki uz viņu raugās mīlošām acīm vai garāmejot mīlestību paužot, noglāsta un kad kāds uz viņu raugās ar gluži citām domām. Bērni nav muļķi, viņi visu sajūt! Dažkārt pietiek piedzīvot vienu epizodi, kad meitene piedzīvojusi sajūtu, ka viņas ķermenis vairs nepieder viņai, lai nepatīkamas izjūtas „nosēstos” atmiņā uz palikšanu.
Seksuālas dabas problēmas var rasties arī no pirmās seksuālās pieredzes. Ja tā bijusi negatīva, brutāla, sekas var būt uz visu atlikušo dzīvi. Diemžēl iepriekšējā paaudze dzīvoja ar domu, ka par seksu neklājas runāt, attiecīgi arī bērni tika atstāti bez zināšanām kā sagatavoties, gūstot pirmo seksuālo pieredzi.

Mīlēt statusu, ne vīrieti
Ir iespējams arī cits iemesls — varbūt sieviete gluži vienkārši savu vīru nemīl! Novērots, ka ir sievietes, kas apprecas nevis mīlestības jūtu vadītas, bet noteiktu atribūtu dēļ, vērā ņemot pragmatiskus apsvērumus. Piemēram, vīrietis ir sabiedrībā pazīstams, turīgs. Cilvēks, kurš pats nejūtas gana vērtīgs, meklē šos ārējos atribūtus, lai panāktu sajūtu: arī es esmu nozīmīgs, ja reiz esmu kopā ar šādu cilvēku! Sievietei var šķist, ja viņa apprecēs sabiedrībā zināmo cilvēku, viņa iegūs viņa labo slavu, materiālo nodrošinājumu, viņu cienīs tāpat kā viņas vīru. Taču sieviete neņem vērā, ka ārēji spožais vīrietis, pārnākot mājās būs noguris, ka viņam tāpat būs sadzīviskas problēmas. Ļoti drīz iluzorā dzīve izgaist. Un kā nu ne, ja sieviete ir spēlējusi ar iezīmētām kārtīm, ar mērķi iegūt nevis vīrieti, bet bankomātu. Bet, ja reiz nav vēlme pēc konkrētā vīrieša, tad kādēļ, lai viņa gribētu seksu? Sieviete nemīl pati sevi, attiecīgi viņa nespēj mīlēt arī otru. Tā tiek radīta ģimene, kurā aug kopīgi bērni, ir kopīga saimniecība, katrs ir pielicis kādas pūles, taču attiecībās nav saskaņas. Un tas tikai tāpēc, ka attiecības nav veidotas uz stabila pamata – nav mīlestības un kaisles, ir tikai aprēķins.

Varbūt sieviete gluži vienkārši savu vīru nemīl! Novērots, ka ir sievietes, kas apprecas nevis mīlestības jūtu vadītas, bet noteiktu atribūtu dēļ, vērā ņemot pragmatiskus apsvērumus.

Reklāma
Reklāma


Baudu seksā gūt dažkārt traucē arī pārmērīga vēlme kontrolēt partneri. Šāds scenārijs nāk no bērnības — vecāku konfliktējošām attiecībām, kad meita redz: māte pastāvīgi karo ar tēvu, vīrietis no ģimenes tiek izstumts. Liedzot vīrietim seksu, sieviete panāk to, ka viņš vai nu aiziet (attiecīgi viņu var vainot, ka viņš pametis ģimeni), vai sāk dzert (sievietei ir nozīmīgs iemesls, lai aizietu no viņa pašai), vai sāk „iet pa kreisi” (atkal sieviete var vīrietim pārmest un viņu pamest). Parasti sievietei jau sākotnēji ir slēpta vēlme iegūt vīrieša resursus, tai skaitā dabūt bērnus, bet pats vīrietis viņai nav vajadzīgs. Vīrietis ir kā spermas donors, kurš savu darbu padarījis, tiek raidīts prom. Tam ir vēsturiski iemesli — vīri pazuda karā, izsūtījumā un sievietes bija spiestas tikt galā vienas. Pašlaik jau sen vairs Latvijā nav kara, taču joprojām, veidojot attiecības, ir sievietes, kas ir lojālas iepriekšējo paaudžu attiecību scenārijam. Tā ir dzīvojusi vecmāmiņa, māmiņa un sieviete nav spējīga izveidot citu attiecību modeli.
Atgriežoties pie jautājuma, sievietei noteikti vajadzētu apmeklēt speciālistu, vislabāk kopā ar vīru. Tas tādēļ, ka vīrs attiecībās , iespējams, demonstrē seksuālās kultūras trūkumu, par, kuru, savukārt sieviete, zobus sakodusi, klusē kā partizāns.

PIEREDZE: Kauns mīļotajam atzīties, ka nesasniedzu orgasmu
„Esmu 27 gadus jauna trīs bērnu mamma, dzīvi sāku visai skarbi līdz beidzot satiku savu dzīves mīlestību, bet runa nav par to, bet gan par orgasma sasniegšanu. Jāsaka godīgies vēl ne reizi neesmu sasniegusi orgasmu, nezinu, kā to izdarīt. Arī mīļotajam atzīties ir kauns, viņš jau nemācēs pareizi saprast, bet gan nosodīs mani un apsmies. Citi uzsver, ka mīlējoties nedrīkst ne par ko citu domāt, kā tikai par savu partneri, citi atkal saka: jāsāk ar priekšspēli, bet es to visu esmu izmēģinājusi, taču rezultāta nav. Kādreiz pat masturbācijas ceļā mēģināju sasniegt orgasmu. Jutu, ka tuvojas kulminācija, bet tomēr atkal kaut kas pietrūka. Es ļoti gribētu uzzināt kādu ieteikumu, ko man darīt, man tik ļoti gribētos piedzīvot brīdi, kad varēšu atzīties mīļotajam:  BEIDZOT MAN BIJA ORSASMS,URRĀ!”

Vīram — muļķa apliecība
Jāatceras, ka sekss nenotiek starp vienu, bet diviem cilvēkiem. Nevar mīlēties ar cilvēku, kuram neuzticies, tad labāk nemīlēties vispār! Ja vēlies pilnvērtīgas seksuālās attiecības, ir jāiemācās runāt, otram pateikt, kas viņam sanācis labi, cik daudz ir izdevies un kādas sajūtas vēl gribētos piedzīvot. Grūti par to runāt parasti ir tad, ja no vecākiem saņemts mantojums, ka vēlēties seksu ir kaut kas slikts un apkaunojošs, ka vīrieši neko citu negrib kā vien to, lai sieviete gulētu platām kājām un viņi varētu uzrāpties viņai virsū. Šādas negatīvas nostādnes zemapziņā iekodē domu, ka baudu gūt ir slikti.
Ja sieviete tur noslēpumā faktu, ka viņa seksā orgasmu negūst, tas no viņas prasa lielu enerģiju — viņai taču nepieciešams nemitīgi tēlot. Acīmredzot sievietei mācīts, ka vienmēr jābūt labai meitenei un viņa nedrīkst atzīties, ja kaut kas nenotiek tā, kā no viņas gaida. Taču baudas gūšana vistiešākajā veidā saistīta ar spēju ļauties procesam. Ja sieviete baidās būt atklāta, kāda gan tur ļaušanās?

Grūti par seksu runāt parasti ir tad, ja no vecākiem saņemts mantojums, ka vēlēties seksu ir kaut kas slikts un apkaunojošs, ka vīrieši neko citu negrib kā vien to, lai sieviete gulētu platām kājām un viņi varētu uzrāpties viņai virsū.

Sieviete min, ka viņas vīram neko teikt nav vērts, jo viņš „nosodīs un apsmies”. Šādi sieviete lēmumu pieņem otra cilvēka vietā. Faktiski viņa vīram izraksta muļķa apliecību — otrs ir stulbenis, ar kuru runāt nav vērts. Sieviete faktiski neciena savu partneri, viņu uzskata par brutālu primitīvistu. Vēl vairāk — sieviete arī pati sev ir uzlikusi ierobežojumus, jo aprakstītajā situācijā top skaidrs, ka viņas vajadzība pēc orgasma nav legāla. Taču nerunāšana noved strupceļā.
Ja patiesi ir tā, ka vīrs apsmej sievas seksualitāti, rodas jautājums, kāpēc viņa ir kopā ar šādu cilvēku? Jo vīrs taču izņirgā sievietes vajadzības!  Mums visiem vienmēr ir izvēle, jo apkārt ir pietiekoši daudz cilvēku, kas spēs pieņemt savu un otra seksualitāti. Ja sieviete apzinās, ka izvēle pastāv, bet paliek kopā ar cilvēku, kas par viņu ņirgājas, viņa apzināti sevpiesprauž plāksnīti ar uzrakstu „cietēja”.
Tomēr, ja gribas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi visās tās izpausmēs, ir jāstrādā ar sevi. Vissvarīgāk ir atbrīvoties no pagātnes mantojuma, kas bieži nāk mums līdzi no bērnības un nereti traucē arī pieaugušā vecumā. Terapijas laikā cilvēks izdara inventarizāciju, ko tālākajā dzīvē līdzi ņemt un ko nē. Nav vienas brīnummetodes, ar kuras palīdzību uzreiz atrisināt visas dzīves nebūšanas, taču solīti pa solītim negatīvo pagātnes mantojumu var dzēst.

Latvijā seksam nav valodas
Liela problēma arī ir tā, ka Latvijā, runājot par seksu, nav runāšanas kultūras, tradīciju, faktiski nav vārdu, ar kuru palīdzību saprasties. No vienas puses ir terminoloģija, kas apzīmē fizioloģiskās norises un medicīnisko pusi, no otras — banalizētā, brutālā un rupjā valodas forma, kādā mēdz runāt par seksu. No legālās dzīves aprites seksa verbalizēšana ir izstumta. Taču jebkura joma var attīstīties tikai tad, ja tai ir skaidra terminoloģija, tai skaitā arī tā, ko lieto arī vienkāršā tauta ikdienā. Diemžēl šai jomā kultūras lauks nav iezīmēts un vidējā latviešu ģimenē par seksu nerunā. Taču, ja nav vārdu, valodas, lai seksā saprastos, ir visai grūti panākt, lai cilvēki spētu realizēt savas vēlmes.