Bērnības sapnis - garš puisis vārdā Jānis

Ne velti saka, ka mīlestība atnāk tad, kad Tu to vismazāk gaidi... Mūsu stāsts sākās pirms vairāk kā trim gadiem ap kādiem diviem naktī... Tobrīd mācījos Rīgā, bet nedēļas nogalēs braucu pie vecākiem uz laukiem.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Bija jau vēla svētdienas nakts, kad nolēmu, ka jāiet gulēt... Ieritinājos gultā, bet miegs kā nenāca, tā nenāca. Paķēru savu Samsung un ielīdu draugos.lv. Protams, ka nakts vidū nekādas dižās aktivitātes nebija. Iegāju kursa biedrenes profilā, kura vienīgā bija online. Skatījos, kas viņai draugos... Un tad pamanīju vēl kādu, kas divos naktī negulēja... Ielīdu viņa profilā, paskatījos bildes, izlasīju profila informāciju un nosūtīju vēstuli. Un tā mēs sākām sarakstīties! No draugiem.lv neizgāju visu nakti, piecos jau bija jāceļas un jābrauc atpakaļ uz Rīgu... Arī ceļā uz Rīgu nepārtraukti mainījāmies ar vēstulēm, skolā rokā biežāk bija nevis zīmuļi un otas, bet mobilais telefons... Kad pēc skolas devos uz darbu, izrādījās, ka mēs strādājam gandrīz blakus! Sarunājām pēc darba tikties... Pirmo reizi dodoties uz randiņu, pilnībā neuztraucos, turklāt tas taču bija praktiski aklais randiņš... Sarunājām tikties uz Brīvības un Lāčplēša ielas stūra... Es, kārtīga sieviete būdama, protams, kavēju... Un jā – tad es viņu ieraudzīju! Pirmais pārsteigums bija par to, cik viņš garš!!! Es pati 1,78m, bet viņš galvas tiesu pārāks! Smaidīgs, draudzīgs un vareni aktīvs čalis! Izvadāja mani pa visu Vecrīgu, izstaigājām visas mazās ieliņas – vienkārši staigājām un runājām... Gājām uz autobusu, lai brauktu uz mājām... Pie Katedrāles, skatoties uz viesnīcas Reval Hotel izgaismotajiem stāviem, teicu, ka no augšas varētu būt varen jauks skats uz Rīgu! Viņam divas reizes nebija jāsaka – braucām ar liftu uz augšējiem stāviem. Visu mūžu dzīvoju laukos – man šis skats uz Rīgu likās neaizmirstams! Tad braucām mājās. Manas kopmītnes atradās 15minūšu gājienā no viņa mājām... Runājām pie kopmītnēm, līdz tās slēdza ciet... Tā mūsu pirmā iepazīšanās diena pagāja – mierīgu pastaigu un sarunu vadīta... Pēc pus gada sākām dzīvot kopā, par kāzām un bērniem vēl nedomājam, bet zinām, ka būs – gan kāzas, gan mazie ķipari! Mans bērnības sapnis – iepazīties ar garu puisi vārdā Jānis ­– bija piepildījies! Kas zina, nebūtu draugiem.lv, varbūt arī mēs nebūtu atraduši viens otru!

 

Iesūtījusi Līga 

Reklāma
Reklāma