Bērnu aizsardzības centrs: Ja atkārtoti tiek atņemtas vecāku tiesības, ģimene nav bijusi pietiekami sagatavota bērna atgriešanai
FOTO: Shutterstock.com
Situācijas, kurās vecākam atkārtoti tiek pārtrauktas tā paša bērna aizgādības tiesības, rada bažas, vai risku novērtēšana un bērna labāko interešu svēršana praksē tiek īstenota pietiekami kritiski.
Centrā uzsver, ka būtiski izvērtēt, cik efektīvi vecākiem tiek nodrošināts atbalsts problēmu pārvarēšanai un palīdzība bērnam uzreiz pēc šķiršanas no ģimenes, lai veicinātu iespēju bērnam atgriezties vecāku aizgādībā. Tāpat jāvērtē, vai un kādi pakalpojumi ģimenei pieejami pēc aizgādības tiesību atjaunošanas, lai tā spētu stabili funkcionēt ilgtermiņā.
Situācijas, kurās vecākam atkārtoti tiek pārtrauktas tā paša bērna aizgādības tiesības, rada bažas, vai risku novērtēšana un bērna labāko interešu svēršana praksē tiek īstenota pietiekami kritiski un ar ilgtermiņa skatījumu, uzsver BAC.
"Šeit un tagad" pieeja
Centra rīcībā esošo bāriņtiesu lēmumu pamatojumos neesot gūstama pārliecība, ka katrā gadījumā, kad tiek lemts par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu, būtu pēc būtības izvērtēta vecāka spēja ilgtermiņā risināt atkarības jautājumus, nodrošināt pilnvērtīgu bērna aprūpi un audzināšanu, kā arī bērnam nelabvēlīgas situācijas neatkārtošanos.
BAC norāda, ka atkārtotu aizgādības tiesību pārtraukšanas gadījumi atklāj situācijas, kad aizgādības tiesību atjaunošana balstīta uz īslaicīgu vecāku iesaisti sociālā dienesta piedāvātajos pakalpojumos.
Sociālo dienestu vērtējumos nereti dominējot "šeit un tagad" pieeja – tiek akcentēts, ka vecāks sācis sadarbību ar speciālistiem vai sācis izmantot piedāvātos pakalpojumus, īpaši brīdī, kad bērns jau ir šķirts no ģimenes. Tomēr šāda ārējā motivācija ne vienmēr pārtop stabilās un noturīgās pārmaiņās.
Pārskatā iekļauti arī anonimizēti praktiski piemēri, kas, BAC ieskatā, izgaismo problēmas institūciju sadarbībā. Atsevišķos gadījumos sociālais dienests pirms aizgādības tiesību atjaunošanas sniedzis pozitīvu atzinumu par vecāka sadarbību un motivāciju, taču vēlāk konstatēts, ka vecāks nav ievērojis speciālistu rekomendācijas vai faktiski nav izmantojis piešķirtos pakalpojumus.
Dažos gadījumos informācija par vecāku sadarbības pārtraukšanu bāriņtiesai nav sniegta savlaicīgi.
Pērn – 48 lēmumi par aizgādības tiesību atkārtotu pārtraukšanu
Kā liecina BAC apkopotie dati, 2025. gadā bāriņtiesas pieņēmušas 48 lēmumus par aizgādības tiesību atkārtotu pārtraukšanu, ar kuriem atkārtoti pārtrauktas 85 bērnu aizgādības tiesības. Tas ir mazākais rādītājs pēdējo trīs gadu periodā.
Pērn 80% gadījumu aizgādības tiesības vecākiem atkārtoti pārtrauktas otro reizi, 14 bērniem jau trešo reizi, bet trīs bērniem aizgādības tiesības pārtrauktas pat ceturto reizi un vairāk.
BAC dati liecina, ka visbiežāk no vecākiem atkārtoti tiek šķirti bērni no četriem līdz 12 gadiem.
Tostarp 79% gadījumu lēmumi pieņemti vienpersoniski, kas nozīmē, ka konstatēta akūta situācija, apdraudot bērna veselību vai dzīvību. BAC ieskatā augstais vienpersonisko lēmumu īpatsvars atkārtotu gadījumu kontekstā var liecināt par nepietiekamu ilgtermiņa uzraudzību un savlaicīgu risku novērtējumu pēc aizgādības tiesību atjaunošanas.
Visbiežākais atkārtotas šķiršanas iemesls bijusi vecāku atkarību izraisošu vielu lietošana - 65% gadījumu tā saistīta ar alkohola vai citu apreibinošu vielu lietošanu, nereti kopā ar bērna pamešanu novārtā vai vardarbību.
Periodi starp bāriņtiesas pieņemto lēmumu par bērna aizgādības tiesību atjaunošanu vecākam un bērna aizgādības tiesību atkārtotu pārtraukšanu ir ļoti dažādi.
Īsie intervāli - līdz vienam gadam - var liecināt, ka ģimene nav bijusi pietiekami sagatavota bērna atgriešanai un sākotnējie riski pēc būtības nav tikuši novērsti, tāpēc problēmas ātri atjaunojas, secina BAC.
Savukārt gadījumos, kad atkārtota pārtraukšana notiek viena līdz trīs gadu laikā, BAC novēro, ka sociālais darbs ar ģimeni ir sniedzis īslaicīgu stabilitāti, taču nav nodrošināta ilgtermiņa atbalsta un pēcuzraudzības sistēma, kā rezultātā ģimene nespēj noturēt pozitīvas pārmaiņas.
Savukārt trīs līdz piecu gadu vai pat ilgāki periodi liecina, ka sākotnējā situācija uzlabojas, taču ilgtermiņa uzraudzības trūkums, krīzes situācijas vai izmaiņas ģimenes dzīves apstākļos arī pēc vairākiem gadiem var rezultēties ar nepieciešamību šķirt bērnu no ģimenes.
Jāizvērtē atbalsta sistēma problēmu pārvarēšanai
Līdz ar to BAC norāda, ka būtu padziļinātāk vērtējams gan tas, cik efektīva ir atbalsta sistēma vecākiem problēmu pārvarēšanai un atbalsta sniegšanas pasākumi bērnam uzreiz pēc bērna šķiršanas no ģimenes, ar mērķi veicināt iespēju bērnam atgriezties vecāku aizgādībā, gan tas, vai un kādi ir ģimenei pieejamie pakalpojumi pēc bērna aizgādības tiesību atjaunošanas, lai tā spētu stabili funkcionēt ilgtermiņā.
Analizējot sociālo dienestu sniegto informāciju par piedāvātajiem pakalpojumiem ģimenēm, kurās vecākiem atkārtoti tiek pārtrauktas tā paša bērna aizgādības tiesības, BAC secina, ka sociālie dienesti vairumā gadījumu ir identificējuši galvenos riska faktorus un piedāvājuši vecākiem dažādus sociālos pakalpojumus un motivējuši vecākus izmantot veselības aprūpes pakalpojumus.
Tomēr atkārtotu aizgādības tiesību pārtraukšanas gadījumi atspoguļo nepieciešamību stiprināt institūciju sadarbības nepārtrauktību, nodrošināt pilnīgu un pārbaudāmu informācijas apriti, kā arī plānot sociālo darbu ar ģimeni kā ilgtermiņa procesu, lai lēmumi balstītos bērna labāko interešu ilgtspējīgā izvērtējumā.