Cilvēki Latvijā praktiski neizmanto iespēju pārsūdzēt bāriņtiesas lēmumus

Kā ziņots, tiesībsardze Karina Palkova intervijā aģentūrai LETA paudusi, ka bāriņtiesu institūts Latvijā ir novecojis un vislabāk būtu, ja lēmumi par bērnu nākotni tiktu pieņemti tiesu sistēmā.

Ziemele intervijā radio sacīja, ka pašreizējā situācija neliecina, ka būtu īstais laiks tik nopietnām reformām, bet bāriņtiesas ir gatavas diskusijām par iespējamiem darba uzlabojumiem. "Mēs vienmēr saprotam, ka varam uzlabot savu darbu, ka ir, kur tiekties," norādīja Ziemele.

Atcelto lēmumu skaits neliecina par problēmām

Viņa uzsvēra, ka cilvēkiem, kuri nav apmierināti ar bāriņtiesu darbu, ir iespēja to pieņemtos lēmumus apstrīdēt, taču pārsūdzēto un atcelto lēmumu skaits nebūt neliecina par būtiskām problēmām. Pagājušajā gadā Latvijas bāriņtiesas kopumā pieņēma ap 12 000 lēmumu, no kuriem mazāk nekā 1% tika pārsūdzēti, bet tikai pieci lēmumi tika atcelti. "Tas patiešām liecina par kvalitāti, un šāda tendence pēdējo gadu laikā ir novērojama visu laiku," sacīja asociācijas vadītāja.

Ziemele atzinīgi novērtēja ieceri bāriņtiesas atbrīvot no notariālās funkcijas un apliecināja, ka pašas bāriņtiesas to ar nepacietību gaida, jo tad vairāk resursu varēs novirzīt bērnu tiesību aizsardzībai. Labklājības ministrija kopā ar LBDA strādā pie bāriņtiesu darbinieku kvalitatīvu mācību nodrošināšanas. Tāpat tiek strādāts pie vienotas bāriņtiesu darbinieku novērtēšanas sistēmas, ieskicēja asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Konkrēta tikšanās ar tiesībsardzi pagaidām nav ieplānota

Pēc viņas teiktā, LM ir atzinusi, ka sadarbība ar bāriņtiesām ir profesionāla un ka nav nekādu indikāciju tik vērienīgām pārmaiņām kā bāriņtiesu likvidēšana un to funkciju nodošana tiesu sistēmai.

Ziemele pauda gatavību tikties ar tiesībsardzi, uzklausīt viņas kritiku un sadarboties, lai uzlabotu bāriņtiesu darba kvalitāti. Ar tiesībsardzi varētu pārrunāt arī veiktās bāriņtiesu darbinieku aptaujas rezultātus. Pagaidām gan nekādi konkrēti tikšanās laiki neesot ieplānoti.