Pusaudzim salauzta sirds... Vai vecāki var palīdzēt to sadziedēt?

Mamma apraksta situāciju: “Manam 15 gadus vecajam dēlam bija pirmā nopietnā draudzene... viņš bija pārlaimīgs, un viņi visu savu laiku pavadīja kopā dienu un nakti trīs mēnešus. Es zinu, ka tie ir tikai trīs mēneši, bet, kopš viņa izšķīrās ar viņu pirms pāris nedēļām, viņš ir kļuvis par pavisam citu bērnu. Pirms viņš viņu satika (un arī viņas laikā), viņš vienmēr dziedāja, smējās, bija aizņemts ar draugiem utt. Tagad viņš gandrīz neko neēd, viņš ir tik skumjš. Viņš ir īpaši jūtīgs cilvēks, nešķiet, ka viņš vēlas ar kādu vispār runāt, un tas mani vienkārši dzen izmisumā.”

Kādus ieteikumus viņa saņēma? 

• Tev vajadzētu viņam pateikt, ka ikviens to piedzīvo, pirmā šķiršanās vienmēr ir īpaši skumja, un tajā ir kaut kas tik smeldzīgs… Bet tā ir universāla cilvēciska pieredze, kas ar laiku pāries. Es domāju, ka tas viņam palīdzēs saprast, ka tā nav pasaules gals un ka tas neturpinās mūžīgi. Iesakiet būt īpaši laipnam pret sevi, izrunāties ar draugiem un censties nodarbināt sevi kādās aktivitātēs. Ja nepieciešams, atrodiet psihologu, ar ko viņam aprunāties par saviem pārdzīvojumiem. Sarunas par to ļoti palīdz.
• “Hei, draudziņ, es redzu, cik ļoti tu šobrīd esi skumjš un dusmīgs.. Zini, tas ir enerģijas veids. Tu vari izmantot šo enerģiju, lai paveiktu kaut ko radošu, vai arī tu vari izmantot šo enerģiju, lai paveiktu kaut ko fizisku, vai arī tu vari ļaut šai enerģijai palikt tevī un laika gaitā lēnām izzust. Bet manā pieredzē enerģijas izmantošana kaut kā darīšanai palīdz ātrāk atbrīvoties no tā un liek justies labāk. Kā būtu, ja mēs šovakar pasūtītu picu un noskatītos kopā kādu filmu?”
• "Zaudēt "savu dzīves mīlestību" tādā vecumā ir sasodīti traumatiski. Tiešām. Es pats to piedzīvoju. Pārliecinies, ka viņš nedomā par paškaitējumu. Man pēc vairākām šķiršanās reizēm šajā vecumā bija dziļas pašnāvnieciskas domas. Es necenšos tevi satraukt, tikai brīdināt, lai esi vērīga."
• "Kaut es būtu varējusi atklāti runāt ar vecākiem par visu, kas saistīts ar attiecībām! Jau tas vien ir lieliski, ka tu esi viņam blakus. Es saprotu, cik sāpīgi ir viņu tā redzēt, bet jau tas vien, ka tu esi viņam pieejama, pats par sevi ir ļoti mierinoši. Dot viņam telpu sarunai, ja viņš to vēlas, respektējot viņa robežas – gan viņš to novērtēs."
• Tā ir skumja, bet neizbēgama pieredze, viņam pieaugot. Tava bērna pirmās sirdssāpes. Diemžēl viņam nav tādas dzīves pieredzes, lai zinātu, ka galu galā viss tiešām kļūs labāk un ka viņam būs vēl citas attiecības un diemžēl varbūt pat vēl vairāk sirdssāpju nākotnē. Viņš pat varētu pats salauzt sirdi kādai. Jebkurā gadījumā, ja viņš ir atvērts klausīties, jūs varat viņam pateikt, ka neviens nav vainīgs, ka šīs attiecības beidzās. Viņš visu izdarīja pareizi, bet dažas attiecības vienkārši nav lemtas.

Avots: reddit.com