Māte atgriežas Latvijā, tēvs paliek ārzemēs: kā piedzīt uzturlīdzekļus?

"Mazmeita atgriezās no Lielbritānijas, drīz pasaulē laidīs bērnu. Tēvs palika Lielbritānijā, bet viņi nav precējušies. Vai viņa var ierakstīt dzimšanas apliecībā tēvu? Vai vajadzīga viņa piekrišana? Ja nepiekrīt, ko tad? Un kā pieprasīt uzturlīdzekļus no bērna tēva, kurš dzīvo citā valstī?" Jautā žurnāla "Likums un Taisnība" lasītāja Ilga.

FOTO: Shutterstock.com

Atbild Lana Mauliņa, Tieslietu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītāja.

Dzimšanas fakta reģistrāciju Latvijā regulē Civillikums, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums un Ministru kabineta 2013. gada noteikumi Nr. 761 Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem.

 

Paternitātei kopīgs iesniegums

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 5. panta pirmā daļa nosaka, ka dzimšanas faktu reģistrē, veicot attiecīgu ierakstu dzimšanas reģistrā. Par bērna piedzimšanu saskaņā ar likuma 24. panta pirmo daļu paziņo dzimtsarakstu iestādei mēneša laikā pēc bērna piedzimšanas. Ja paziņojuma sniegšana par bērna piedzimšanu nokavēta ilgāk par mēnesi, bērna dzimšanas fakts tiks reģistrēts pēc nokavējuma apstākļu noskaidrošanas.

Civillikuma 146. pants noteic, ka par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums).

Savukārt Civillikuma 154. pants noteic, ja bērna izcelšanās no tēva nav konstatējama atbilstoši šā likuma 146. panta noteikumiem vai tiesa atzinusi, ka bērns nav cēlies no viņa mātes vīra, bērna izcelšanās no tēva pamatojas uz paternitātes brīvprātīgu atzīšanu vai tās noteikšanu tiesas ceļā.

 

Ievērojot Civillikuma 155. pantu un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 35. pantu, paternitātes atzīšana notiek, ja bērna tēvs un māte personiski iesniedz kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu iestādei.

 

Ja tēvs ir ārzemēs

Ņemot vērā, ka bērna māte atrodas Latvijā, bet tēvs, kurš vēlas atzīt paternitāti, ārvalstī, paternitātes atzīšanas iesniegumu aizpildīt un parakstīt abām personām vienlaikus nav iespējams. Šajā situācijā tēvam ir iespēja šo iesniegumu iesūtīt pa pastu dzimtsarakstu nodaļai Latvijā, ja viņa paraksta īstums uz iesnieguma tiek notariāli apliecināts, nosūtīt elektroniski, ja iesniegums parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, vai iesniegt Latvijas pārstāvniecībā ārvalstī pārsūtīšanai dzimtsarakstu nodaļai Latvijā.

Iesniegumu paternitātes atzīšanai var iesniegt, reģistrējot bērna dzimšanu, kā arī pēc tam, kad bērna dzimšana jau reģistrēta, vai jau pirms bērna dzimšanas. Vēršam uzmanību, ka bērna māte kopīgu iesniegumu paternitātes atzīšanai var iesniegt arī pēc bērna tēva atgriešanās no ārvalsts.

 

Šādā gadījumā ziņas par bērna māti tiks ierakstītas, pamatojoties uz ārstniecības iestādes vai ārstniecības personas izsniegtu medicīnas apliecību, savukārt vēlāk dzimšanas reģistrs tiks papildināts ar ziņām par bērna tēvu.

Reklāma
Reklāma

 

Jāvienojas par uzvārdu

Vienlaikus ar paternitātes atzīšanu bērnam saskaņā ar Civillikuma 151. pantu tiek piešķirts uzvārds. To nosaka pēc vecāku uzvārda. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar vecāku vienošanos dod tēva vai mātes uzvārdu. Bērna uzvārdu nevar veidot no abu vecāku uzvārdiem un ja tāds uzvārds nav nevienam no vecākiem. Ja vecāki nevar vienoties par bērna uzvārdu, to nosaka pēc bāriņtiesas lēmuma.

Papildu noteikumi paredz, ka bērnam maina tautības ierakstu, ja bērna dzimšanas reģistrs papildināts ar ziņām par vienu no vecākiem. Tātad normatīvais regulējums paredz iespēju vienlaikus ar paternitātes atzīšanu bērnam mainīt arī tautību uz otra vecāka tautību, ja vecāki to vēlas.

Pēc papildinājumu izdarīšanas (paternitātes atzīšanas bērnam) dzimtsarakstu iestāde izsniegs jauna satura dzimšanas apliecību ar ziņām par abiem vecākiem, bērna jauno uzvārdu un tautības ierakstu.

 

Tiesa kā pēdējā instance

Ja dzimtsarakstu nodaļai netiek iesniegts kopīgs iesniegums par paternitātes atzīšanu vai pastāv Civillikuma 155. pantā norādītie šķēršļi paternitātes ieraksta izdarīšanai, paternitāti nosaka tiesa. Izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, tiesa ņem vērā jebkurus pierādījumus, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas.

Prasību paternitātes noteikšanai tiesā var iesniegt bērna māte vai bērna aizbildnis, bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu. Ja paternitāte noteikta tiesas ceļā, bērna dzimšanas reģistrs tiek papildināts ar ziņām par bērna tēvu. Bērna uzvārdu nosaka tiesa, ņemot vērā bērna intereses.

 

Attālums un robežas nav šķērslis

Ceļot prasību tiesā par paternitātes noteikšanu, bērna māte vienlaikus var lūgt arī piedzīt uzturlīdzekļus. Pēc tam kad tiesas spriedums stāsies spēkā un dzimšanas reģistrā būs norādītas ziņas par bērna tēvu, prasītāja var vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā ar iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu, ja bērna mātes un bērna deklarētā dzīvesvietas adrese ir Latvijā.

Bērna māte var lūgt arī Latvijas tiesas spriedumu par uzturlīdzekļu piedziņu nodot izpildei Lielbritānijā saskaņā ar 2007. gada Hāgas konvenciju, tādējādi palielinot iespēju saņemt uzturlīdzekļus ne tikai valsts garantētajā, bet spriedumā noteiktajā apmērā.

 

Tāpat bērna māte var arī uzreiz nevis celt prasību Latvijas tiesā, bet iesniegt Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā pieteikumu saskaņā ar Hāgas konvenciju, lai spriedums par bērna paternitāti un uzturlīdzekļu piedziņu tiktu pieņemts Lielbritānijā, tomēr jāņem vērā, ka neatkarīgi no tiesas valsts tiks piemērots mātes dzīvesvietas valsts (Latvijas) likums.

Pēc tam kad būs Lielbritānijas tiesas spriedums, un ja bērna tēvs to labprātīgi nepildīs, uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiks izmaksāti atbilstoši tam uzturlīdzekļu apmēram, kas izmaksājami no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.