Cik kaitīgs ir zīdaiņu pārtikas iepakojumā atrodamais bisfenols A (BPA)?

Daudzas zīdaiņu pudelītes ir gatavotas no cietās plastmasas, kuras sastāvā ir viela ar nosaukumu bisfenols A. Bisfenolu A lieto arī epoksīdsveķu, plastmasas virtuves piederumu, metāla konserva bundžu iekšpuses izolācijai un kosmētikā kā konservantu.

Publicitātes foto.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Publicitātes foto.

Bisfenols A pirmo reizi tika sintezēts jau 1930. gadā. Šobrīd PBA visā pasaulē tiek ražots milzīgos apjomos. Piemēram, 2002. gadā tika saražots apmēram 2,8 miljoni tonnu šīs vielas.
Bisfenols A ir atrodams plastmasās, no kurām ražo mazuļu barošanas pudeles, ūdens pudeles, pārtikas kārbas, saldētavu sastatnes, mikroviļņu krāsns siltumizturīgos traukus, galda piederumus, briļļu stiklus, medicīnisko aprīkojumu, CD un DVD, mobilos telefonus, elektroniskās ierīces, sporta aprīkojumu un auto detaļas.
 

Kāpēc bisfenols A ir kaitīgs?
Ražojot iepakojumu pārtikai vai dzērieniem, gadās, ka paliek daži neapstrādāti bisfenola A elementi (savienojumi) vai arī saikne, kas bisfenolu savieno ar plastiku, var izrādīties nestabila un tāpēc var pārtrūkt. Tas nozīmē, ka pat mazs bisfenola daudzums var saindēt pārtiku vai dzērienus un iedarboties uz cilvēka organismu. Tā kā BPA pēc savas būtības ir kseno (xeno) estrogēns (ķimikālija, kas spēj atdarināt cilvēka hormona – estrogēna – darbību), tas var nopietni iedarboties uz organismu.

Pat mazs bisfenola daudzums var saindēt pārtiku vai dzērienus un iedarboties uz cilvēka organismu.


Tāpēc Eiropas Savienībā bisfenols A tiek klasificēts kā 3 kategorijas toksikants – viela, ko jāuztver par kaitīgu cilvēkam, īpaši mazuļiem. Šis secinājums tika izdarīts, pamatojoties uz pētījumiem, kas nodrošināja pietiekamu daudzumu pierādījumu par vielas stipro ietekmi uz cilvēka organismu, izraisot pat auglības pavājināšanos. Efekts un bīstamības pakāpe līdzīga kā citiem toksikantiem (indīgām vielām). Izdevumā "Molecular Endocrinology" nesen publicēts pētījums, kas pierāda, ka mūsdienās teju visuresošajai plastmasu sastāvdaļai bisfenolam A grūtniecības laikā nonākot topošās mātes organismā, ilgtermiņā ievērojami palielinās hormonu reakciju biežums un jaunradušos šūnu skaits piena dziedzeros meitām. Tas, savukārt, saistās ar iespējamu palielinātu krūts vēža rašanās risku.

 

Pētījumi parādījuši, ka iespējamie efekti var būt: ietekme uz vīriešu reproducēšanās kanālu un priekšdziedzeri, ietekme uz spermas producēšanu, ietekme uz krūts audiem, kas var izraisīt krūts vēzi, kā arī pie ātrākas sievietes pubertātes, pie spontāniem abortiem un kopumā var ietekmēt sievietes un vīrieša uzvedību. Tāpēc īpaši svarīgi par to domāt jau no mazotnes. Ietekme uz imūnsistēmu vēl tiek pētīta.

Pēdējā laikā daži svarīgi pētījumi tika veikti Japānā, un tie pierādīja, ka bisfenola A lielāka ietekme ir uz sievietēm, īpaši attiecībā uz spontāniem abortiem. Šīs pētījums tika uzsākts, pamatojoties uz agrāk veiktiem pētījumiem ASV, kas paredzēja, ka BPA pelēm izraisa tā saucamo mejotisko aneiploīdiju, kas ir vistipiskākais spontāno abortu izraisītājs.

Reklāma
Reklāma

 

Bisfenola A piesārņojums dabā

BPA piesārņojums ir arī izplatīts apkārtējā vidē, jo īpaši ūdeņu vidē: industriālos un vietējos ūdeņu atkritumos un kanalizācijas notekūdeņos, kā arī atkritumu izgāztuvēs. Rezultātā BPA nonāk upju ūdeņos un rada nogulsnes. Bisfenols A arī piesārņo jūras ūdeni un ir atrasts vairākos jūras dzīvniekos, ko izmanto pārtikā. BPA konstatēts arī bērnu un pieaugušo urīnā, kā arī nabassaites asinīs. Bīstamākais ir tas, ka daži pētījumi rāda, ka šīs vielas koncentrācija daudzos gadījumos var izraisīt kaitējumu veselībai.
„Ir pierādīts, ka bisfenols A, ja tas saskaras ar ēdienu, tajā iesūcas, kā rezultātā šo ķīmisko vielu arī apēdam. Diemžēl šī viela uzkrājas cilvēka organismā un ir veselībai potenciāli kaitīga. Kādēļ ir tik grūti pierādīt vielas kaitīgumu? Jo ir jāveic ļoti daudz eksperimentu un iespējams paies pat 20 gadi, lai teiktu, ka tā ir kaitīga. Bet jau šobrīd ir pierādīts, ka tā var veicināt dažādas saslimšanas. Pētījumi gan veikti uz dzīvniekiem,” skaidro sabiedriskās vides aizsardzības organizācijas "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga.

 
Kā izvaitīties no bisfenola A iedarbības?

Viens no veidiem, kā izvairīties no bisfenola A iedarbības, ir ierobežot konservēto pārtikas produktu daudzumu uzturā, kā arī atteikties no polikarbonēto pudeļu izmantošanas. Lai mazinātu BPA ietekmi uz mazuļiem, polikarbonētas bērnu pudelītes tiks aizstātas ar nepolikarbonētām pudelītēm. Tā kā bisfenols A ir kaitīgs veselībai, daži bērnu pārtikas ražotāji, piemēram, "Semper", bērnu pārtikas iepakošanā izmanto vāciņus, kas nesatur bisfenolu A.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas centrs iesaka pārtikas produktus, īpaši tos, kas paredzēti zīdaiņiem, nekarsēt polikarbonāta jeb cietās plastmasas traukos, jo paaugstinātas temperatūras apstākļos pārtikā var nonākt bisfenols A. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātniskā komiteja jau vairākus gadus pēta bisfenola A izmantošanu polimēru materiālos un priekšmetos, kas nonāk saskarsmē ar pārtiku, īpašu 

uzmanību pievēršot bisfenola A ietekmei uz zīdaiņu veselību un attīstību.
 Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas centra pārtikas nekaitīguma eksperti iesaka pārtiku, īpaši zīdaiņiem paredzētos maisījumus, nesildīt cietās plastmasas traukos (neievietot ļoti karstā ūdenī, mikroviļņu krāsnī), vai arī to darīt temperatūrā, kas nepārsniedz +80°C, tādējādi piesārņojuma risku samazinot līdz minimumam.

Avoti: www.zb-zeme.lv
www.bisphenol-a.org