Draugam atņemtas bērna aprūpes tiesības. Vai viņš drīkst būt tēvs?

"Es gaidu bērnu no sava drauga, mans jautājums, kas notiks tālāk, jo draugam ir noņemtas tēva tiesības. Kā būs tagad? Mēs gribam gaidāmajam bērnam likt tēva uzvārdu dzimšanas apliecībā..." neizpratnē ir kāda topošā māmiņa.

Ja Jums un Jūsu bērna tēvam rodas kādas problēmas jaundzimušā aprūpē, audzināšanā vai nepieciešama cita veida palīdzība, tad aicinām nekavējoties vērsties pēc palīdzības Jūsu dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā vai bāriņtiesā.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Ja Jums un Jūsu bērna tēvam rodas kādas problēmas jaundzimušā aprūpē, audzināšanā vai nepieciešama cita veida palīdzība, tad aicinām nekavējoties vērsties pēc palīdzības Jūsu dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā vai bāriņtiesā.

Lai labprātīgi atzītu paternitāti, saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk- Civillikums) 155.panta pirmajā daļā noteikto, bērna tēvam un mātei personiski ir jāiesniedz kopīgs iesniegums dzimtsarakstu nodaļai. Pamatojoties uz minēto iesniegumu, bērna izcelšanās no tēva tiks ierakstīta dzimšanas reģistrā.
Iesniegumu paternitātes atzīšanai var iesniegt, reģistrējot bērna dzimšanu, kā arī pēc tam, kad bērna dzimšana reģistrēta, vai jau pirms bērna dzimšanas (Civillikuma 155.panta otrā daļa).
Papildus informējam, ka bērna aprūpes tiesības vecākam tiek atņemtas, ja bāriņtiesa atzīst, ka:
1) ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu;
2) bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāku  apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ);
3) vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;
4) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai;
5) konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu (Latvijas Republikas Civillikuma 203.pants).


Savukārt, tiesa var lemt par aizgādības tiesību atņemšanu  vecākam gadījumā, ja:
1) vecāks ar bērnu apietas sevišķi slikti;
2) vecāks nerūpējas par bērnu vai nenodrošina bērna uzraudzību un tas var apdraudēt bērna fizisko, garīgo vai tikumisko attīstību;
3) vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai (Latvijas Republikas Civillikuma 200.pants).
Tātad, ja bērna tēvs spēs pienācīgi gādāt un rūpēties par jaundzimušo un nebūs kādi no augstāk minētajiem faktiskajiem šķēršļiem, tad tikai tas apstāklis, ka viņam jau ir atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības pār bērnu, nevar būt par iemeslu, lai jaundzimušo šķirtu no ģimenes. Tāpat vēlos vērst Jūsu uzmanību uz to, ka atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības ir iespējams arī atjaunot, ja ir atkrituši atņemšanas iemesli un nav radušies jauni apstākļi, kas liecinātu par vecāka nespēju rūpēties par bērnu.

 

Atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības ir iespējams arī atjaunot, ja ir atkrituši atņemšanas iemesli un nav radušies jauni apstākļi, kas liecinātu par vecāka nespēju rūpēties par bērnu.

Reklāma
Reklāma

Vienlaikus vēlamies informēt, ka saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto pašvaldības sociālajā dienesta pienākums ir sniegt personai psihosociālu vai materiālu vai psihosociālu un materiālu palīdzību, lai sekmētu krīzes situācijas pārvarēšanu un veicinātu šīs personas iekļaušanos sabiedrībā.
Savukārt saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 19.panta otrajā daļā noteikto bāriņtiesa izšķir vecāku domstarpības bērna aprūpes un aizgādības jautājumos (izņemot domstarpības par bērna dzīvesvietas noteikšanu) un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu.


Ievērojot augstāk minēto, gadījumā, ja Jums un Jūsu bērna tēvam rodas kādas problēmas jaundzimušā aprūpē, audzināšanā vai nepieciešama cita veida palīdzība, tad aicinām nekavējoties vērsties pēc palīdzības Jūsu dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā vai bāriņtiesā, lai savlaicīgi novērstu iespējamu bērna šķiršanu no ģimenes saistībā ar to, ka ir apdraudējums bērna drošībai, veselībai un dzīvībai.  

 

Atbildi sagatavoja: Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta speciālisti