Vai skolās nepieciešama ģimenes mācība?

Kristīgās baznīcas pārstāvji savas ierosmes ministrijai iesniegs pavasarī. Aptuveni puse no visām laulībām Latvijā tiek šķirtas, ir daudz vientuļo māmiņu, daudzi bērni pastāvīgi ir atstāti bez uzraudzības vai pamesti, izteicies Rīgas domnieks, Kristīgo draudžu kolēģijas darba grupas vadītājs Jānis Šmits (LPP/LC).
Nevar noliegt, Šmita teiktajā taisnība vien ir. Vienīgais jautājums — vai mūsdienu baznīctēviem izdosies paveikt to, kas nekādi neizdevās viņu priekštečiem? Turklāt, kā liecina vēstures avoti, senlatvieši dzīvojuši tikumīgi tieši pirms mūsu senču zemes sagrābšanas un ne gaidītas, ne prasītas uzbāšanās ar „krustu un zobenu”.
Dievturis Vilnis Gricaičuks—Puriņš hronikās atradis, lūk, ko. 1695. gadā, piemēram, vēstīts: „Senie vidzemnieki dzīvoja kārtīgu ģimenes dzīvi. Priekš vācu ienākšanas ģimenes dzīves pārkāpumi precēto starpā nav dzirdēti; pret tādām lietām viņi sajutuši dziļāko riebumu.” (Chr. Kelch- Liefl. Hostoria. 1695. S. 32.)
Vai arī šis: „Puiši un meitas guļ vienā gultā, pat uz vienām cisām, kopā mazgājas un nekautrējas viens otru kailu redzēt. Un tomēr starp simtu bērniem daudz, ja var atrast 2 līdz 3 ārlaulības bērnus... Vīri un sievas ir ļoti uzticīgi viens otram.” ( A. Hupel - Top. Nachr. 1774, I, 514; II, 138.)
Lai arī no kanceles mācītāji ir gadsimtiem ilgi sludinājuši tikumīgu dzīvesveidu, sēkla vairs nav kritusi auglīgā augsnē. Iespējams, 16. gadsimtā pāvesta Jūlija II spicā ideja Sv. Pētera katedrāles būvei naudu iegūt, tirgojot indulgences jeb grēku atlaides, tikai vairoja divkosību un amorālu dzīvesveidu. Savdabīgi — pateicoties grēkiem, uzcelt katoļu galveno baznīcu. Un, protams, muižnieku pirmās nakts tiesības arī par labu morālei nenāca, bet ārlaulības bērnus vairoja gan.

Un kā domā tu? Vajag vai nevajag skolās mācīt ģimenes mācību un kristīgas vērtības?

Autors: Māris Puķītis, www. kasjauns.lv