Kā vecākiem jārotaļājas ar bērnu, lai beigās viņš iemācītos spēlēties viens pats

Rotaļāties nozīmē kaut ko darīt viegli, bez piepūles. Vai rotaļāšanās ir triviāla? Nē, tā ir vitāli svarīga! Zīdainis rotaļājoties mācās koncentrēties un pierod veikt atklājumus. Tas sagādā prieku justies pārņemtam ar nodarbi. Rotaļājoties bērni apgūst, kā veidot kontaktu ar vienaudžiem. 

Spēlēšanās ir pamatā radošumam un darbam, izpētei un atklāsmēm.

FOTO: Shutterstock.com

Spēlēšanās ir pamatā radošumam un darbam, izpētei un atklāsmēm.

Spēlēšanās ir gan zīdaiņa, gan bērna darbs - un pret to jāizturas ar cieņu. Lasot Marijas Montesori grāmatu, kurā viņa apgalvo, ka bērnu, kurš koncentrējas uz darbību, grūti bija iedomāties, ka knauķis, velkot pa paklāju kravas mašīnīti un atdarinot dzinēja troksni, patiesībā strādā.
 

Prasme koncentrēties

Taču - jā, viņš koncentrējas, lieto iztēli, veido sižetu; darbībai ir sākums, vidus un beigas. Un, šādas darbības atkārtojot vairākas reizes, bērnam rodas stabili pamati, lai uzdevumu paveiktu līdz beigām. Tomēr sagatavošanās sākas vēl pirms šī posma. Mazulim vajadzīga droša vieta, kur spēlēties, kur drīkst pieskarties visam, ko var aizsniegt. Visu laiku atkārtojot "nē”, koncentrēšanās tiek izjaukta, turpretim, ja bērnu netraucē, viņš vairākas minūtes no vietas spēlējas pat ar tik vienkāršu lietu kā tualetes papīra gabaliņš mācās satvert, saburzīt, nomest, vēlreiz aizsniegt, un viņu tādas aktivitātes negarlaiko. 

Visu laiku atkārtojot "nē”, koncentrēšanās tiek izjaukta, turpretim, ja bērnu netraucē, viņš vairākas minūtes no vietas spēlējas pat ar tik vienkāršu lietu kā tualetes papīra gabaliņš mācās satvert, saburzīt, nomest, vēlreiz aizsniegt, un viņu tādas aktivitātes negarlaiko. 

 


Maz, bet pareizās rotaļlietas 

Bērniem nevajag daudz rotaļlietu. Kā, iespējams, jau zināt, klišejiskais piemērs par to, ka viņš dos priekšroku iepakojumam, nevis tā saturam, itin bieži izrādās taisnība. Kādas paziņas divgadīgā meita no saviem mīlošajiem vecākiem, draugiem un radiniekiem dzimšanas dienā saņēma prāvu kaudzi rotaļlietu. Viena no tantēm draiski pie-meta vēl tukšu citrona formas plastmasas trauciņu. Kura bija bērna mīļākā manta? Citrona trauciņš, protams! Ar to spēlējoties, meitēns mācījās ieliet ūdeni iekšā un izliet ārā, un taisīt strūklas. Pārējās uzdāvinātās rotaļlietas, tostarp smalkā leļļu māja, mazā virtuvīte un Disneja rotaļlietas, divgadnieces uzmanību vairs neizpelnījās. Tikai dažas vienkāršas rotaļlietas - pāris mašīnas, kartona kaste, lelle, lācis, klucīši un bērns ir gatavs darboties. Iztēli rosina arī pārģērbšanās kostīmi. Vairāk nenozīmē labāk. Ja bērnam ir tikai viena atvilktne vai kārba ar mantām un rokdarbu materiāli (piemēram, krāsas un papīrs), tad katrai lietai ir sava vieta, kur pēc spēlēšanās atgriezties. 

Šķiet, ka vieglāk izvēlēties, ja ir daudz variantu, taču bērni, tāpat ka pieaugušie, tādos gadījumos parasti apmulst. Psihologs Berijs Švarcs arī eksperimentos atklājis, ka cilvēki ir priecīgāki par konfekšu kārbu, kura ir sešas konfektes, nevis trīsdesmit, un tad ir apmierinātāki ar to, kuru konfekti izvēlas. Kad piedāvājumu ir daudz, mēs raizējamies. ka izvēlēsimies nepareizi. Rietumos bērnam vidēji ir vairāk nekā pusotra simta rotaļlietu, un viņš katru gadu saņem vel vismaz septiņdesmit. Tas ir pārāk daudz! Tādā gadījumā bērnam ir grūti izlemt, ar ko īsti nodarboties, un viņš nespēj iedziļināsies tajā, ko dara. Bet vecāki labprāt padodas rotaļlietu pirkšanai, jo cer, ka... paši kļūs no bērna brīvāki. Ziniet, tas nedarbojas! Bērnam nepieciešama brīvība, izvēloties un virzot savas aktivitātes, - tikai tā attīstās radošums. Ja reizēm bērns grib, lai jūs ar viņu spēlētos,  tas ir tāpēc, ka viņš ilgojas pēc jūsu sabiedrības, nevis pēc atkal jaunām mantām. 
 


Vispirms jāiemācās rotaļāties ar vecākiem

Rotaļājoties ar citiem cilvēkiem, arī vecākiem, bērns mācās uzņemties vadību, izvēlēties, ko darīt, un organizēt pārējos. Ja viņam šajā procesa palīdzēsiet un, kad viņš sāks aizrauties, pamazām atkāpsieties, varat būt pilnīgi paliecināts, ka pagūsiet izdarīt savus darbu kalnus! Turpretim, atrunājoties, ka esat pārāk aizņemts, lai spēlētos, ir liela iespēja. ka bērns kļūs uzstājīgs un nekas cits neatliks, kā padoties. Bet vēl ņemiet vērā, ka ar savu atteikumu jūs vēstāt, ka bērns jums ir garlaicīgs. Tas viņu var sarūgtināt un atstumt, iesēt šaubas par jūsu attiecībām. Toties, ja bērns jau ir sācisun jūtas apmierināts, viņš labprāt turpinās darboties viens pats. 

 

Reklāma
Reklāma

UZDEVUMS: VEIDOT ROTAĻĀŠANĀS IERADUMUS 
 

  • Nepārtrauciet bērnu, kurš koncentrējas!
  • Ja ar jums grib spēlēties mazāks bērns, ļaujiet, lai viņš jūs vada. Kad mazulis aizrāvies tik ļoti, ka viņam ir interesanti ari vienatnē, atkāpieties.
  • Pavadot laiku ar lielāku bērnu, apvaldiet savu vēlmi uzņemties vadību, tiklīdz viņš nezina, ko darīt.
  • Kad viņam kļūst garlaicīgi, uzmundriniet, ka viņš noteikti atradīs jaunu nodarbi.
  • Garlaicība ir būtiska radošuma sastāvdaļa!
  • Plānojiet laiku, ko pavadāt kopā ar bērnu, darot to, kas jums abiem patīk (galda spēles, kāršu spēles, sportošana utt.).
  • Bērniem vislabāk veicas, esot kopā ar dažāda vecuma rotaļbiedriem.


 

Visi vecāki vēlas savu bērnu izaudzināt priecīgu un nesačakarētu. Kā to izdarīt?

Aizraujoša, amizanta un asprātīga grāmata, kuras autore ir ievērojamā angļu psihoterapeite Filipa Perija. Viņa stāsta par to, kam, audzinot bērnus, ir nozīme un no kā svarīgi izvairīties, – gudri padomi vecākiem, kā rīkoties un ko noteikti nedarīt. Filipa Perija nevis iesaka “ideālo plānu”, bet sniedz vispusīgu ieskatu par to, kas veido labas attiecības starp vecākiem un bērniem.

Šī grāmata piedāvā pilnīgi jaunu skatījumu uz bērnu audzināšanu. Neviena metode netiek nosodīta. 

Grāmatā apkopoti noderīgi padomi un vērtīgi ieteikumi, tāpēc to vēlēsies izlasīt visi vecāki, un katrs bērns gribēs, kaut to būtu lasījuši viņa vecāki.