Nepieciešams mātes piena aizstājējs? Pamatoti iemesli, kad zīdainītis jābaro ar piena formulu

Diemžēl ne visām māmiņām mazuļa zīdīšana ar krūts pienu izdodas, kā iecerēts. Kādos gadījumos zīdainim tomēr piedāvāt mātes piena aizstājēju, stāsta zīdīšanas konsultante Sandra Lase.

FOTO: Shutterstock.com

Attiecības ar bērnu neveido tikai zīdīšana, bet gan tas, vai un kā māte ņem mazo rokās, kā pieskarasun samīļo un kā skatās uz viņu. Tam ir milzīga nozīme, lai mazulis būtu laimīgs.

Nav šaubu, ka mātes piens ir vērtīgākais un dabīgākais produkts jaundzimušam bērnam. Tas viņam sniedz visas nepieciešamās uzturvielas un vitamīnus augšanai un attīstībai, kā arī imunitātes stiprināšanai. Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas paredz, ka mazulis ekskluzīvi jāzīda (tikai ar mātes pienu) līdz sešu mēnešu vecumam un zīdīšanu vēlams turpināt līdz divu gadu vecumam un pat ilgāk.

Tāpēc ārsti un zīdīšanas speciālisti iesaka bērnu likt pie krūts jau pirmajā dzīves stundā un darīt to tik bieži, cik mazulis prasa, – to sauc par zīdīšanu pēc pieprasījuma.

 

Labākā alternatīva
Ja piena maisījumu zīdaiņiem salīdzina ar mātes pienu, tad viennozīmīgi vērtīgāks ir tas, kas no dabas dots (maisījumā ir 30–40 vērtīgu komponentu, bet mātes pienā līdz 2000!). „Taču – ko darīt, ja pēc dzemdībām ir apstākļi, kad jaundzimušajam nav iespējams piedāvāt pat atslauktu krūts pienu? Mazulim jānodrošina viņam tik nepieciešamās uzturvielas un vitamīni, un tad nākas dot piena maisījumu. Tā ir trešā izvēle, kas seko aiz mātes piena un donora piena (Latvijā šādas iespējas vēl nav, taču drīz tiks piedāvāta),” stāsta zīdīšanas konsultante Sandra Lase.

Pirmās divas dienas pēc dzemdībām bērns nekādā gadījumā nav jāpiebaro, jo šajā laikā mammai irt ikai pirmpiens – biezs, dzeltens šķidrums, kas mazulim nepieciešams nevis, lai paēstu, bet lai sagatavotu viņa gremošanas sistēmu ēšanas procesam.

 

Ja māmiņa kādu apsvērumu dēļ nespēj zīdīt – vai tas ir viņas pašas, vai bērna veselības dēļ –, tad mākslīgais piena maisījums ir labākā alternatīva mazulim nekā jebkurš mājas apstākļos pagatavots produkts.

 

Kad piens aizkavējas
Pirmās divas dienas pēc dzemdībām bērns nekādā gadījumā nav jāpiebaro, jo šajā laikā mammai ir tikai pirmpiens – biezs, dzeltens šķidrums, kas mazulim nepieciešams nevis, lai paēstu, bet lai sagatavotu viņa gremošanas sistēmu ēšanas procesam, palīdzētu tikt galā ar jaundzimušā vēdera izeju – atbrīvoties no mekonija, kā arī saņemtu imūnvielas. Tāpēc pirmās divas dienas bērns krītas svarā un var zaudēt 7–10 % no savas dzimšanas masas, un tas ir normāli. Trešajā dienā mammai „atnāk” piens, un tad zīdainis ir gatavs uzņemt barību, līdz ar to ceturtajā dienā mazajam jau būtu jāpieņemas svarā kaut par dažiem gramiem un vēdera izejai jānomainās no mekonija uz dzeltenu.

 

Jamammai piens vēl nav „atnācis” (tas var aizkavēties piecas un pat septiņas dienas), dzemdību nama bērnu ārsts var ieteikt dot mazulim piena maisījumu, taču ar nosacījumu, ka viņam joprojām tiek piedāvāta arī krūts, un, kad piens sāk veidoties, no maisījuma atteikties.


Ja svars nepieaug
Zināms, ka par veselīga bērna attīstību liecina viņa svara pieaugums, kam mēnesī vajadzētu būt, sākot no 600 gramiem. Ja tas ir mazāks, vajadzētu izvērtēt zīdīšanas efektivitāti. Ja mātes piena patiešām pietrūkst, bērna ārsts var ieteikt zīdaini piebarot (ne pilnībā aizvietot mātes pienu) ar piena maisījumu. Diemžēl bieži vien ir tā – sākot piebarošanu ar piena maisījumu, krūts barošana drīz vien tiek pārtraukta, kas nav pareizi. „Piena veidošanās tiek stimulēta tikai ar zīšanu. Ja nebūs
zīšanas, ar laiku piena būs arvien mazāk. Tāpēc, pat ja mazajam nepieciešams dot maisījumu, lai viņa svars augtu, jāturpina piedāvāt arī krūti (katrā ēdināšanas reizē abas krūtis), un tas jādara, pirms bērns ķeras pie pudelītes un arī pēc, ja vien viņš nav aizmidzis. Maisījumu mazulim dod tik lielu devu, cik viņam pietrūkst (to var ieteikt ārsts vai zīdīšanas konsultants), ne vairāk un arī ne biežāk kā reizi trijās stundās,” norāda zīdīšanas konsultante. Viņa ieteic šādos problēmu gadījumos konsultēties ar zīdīšanas konsultantu, kas palīdzētu noteikt zīdainim nepieciešamo piena maisījuma devu, kā arī ieteiktu pasākumus mātes piena daudzuma palielināšanai.


Kā noteikt, vai piena pietiek
Lai noteiktu, vai mazajam pietiek ar mammas pienu, zīdaiņa pirmajās dzīves nedēļās uzmanība būtu jāpievērš ne tikai viņa svaram, bet arī vēdera izejai un urinēšanai. Līdz divu nedēļu vecumam
mazulim būtu jāčurā vismaz tik daudz reižu, cik dienu pagājis no dzimšanas (pirmajā diena – vienu
reizi, otrajā – divas utt.). Ja no divu nedēļu vecuma bērns diennaktī piepilda sešas līdz astoņas pasmagas autiņbiksītes un urīns ir kā ūdens, bez krāsas un smaržas, vēdera izeja ir 2–4 un vairāk
reizes dienā, un tā ir dzeltena, graudaina, tad tas ir labs rādītājs tam, ka jaundzimušais saņem pietiekami daudz piena. Ja urīna nav daudz, tas ir dzeltens un vēdera izeja ir šķidra ar nelieliem biezumiem, zaļgana, tas varētu liecināt, ka zīdainis par maz ēd. Šādā gadījumā noteikti jāsazinās ar bērna ārstu vai zīdīšanas konsultantu, lai izvērtētu situāciju un pēc iespējas ātrāk meklētu risinājumus.


Ja mamma slimo
Ko darīt, ja mammai ir kāda slimība un ir nepieciešams lietot medikamentus? Visbiežāk var un vajag turpināt zīdīšanu, piemērojot tādus preparātus, kas neietekmētu māmiņas pienu. Tomēr, ja tas nav iespējams, zīdīšanas konsultante Sandra Lase iesaka zīdīšanai neatmest ar roku, bet gan laikā, kamēr nepieciešams lietot zāles un nākas zīdaini barot ar mātes piena aizstājēju, atslaukt pienu. Kad medikamenti vairs nebūs jālieto, māmiņai joprojām būs piens un viņa savu mazuli varēs veiksmīgi turpināt zīdīt.


Nav piena – vai tā var būt?
Ir statistikas dati, kas rāda, ka aptuveni 5 % jauno māmiņu ir nepietiekama laktācija.  Neraugoties uz māmiņu centieniem zīdīt mazuli, piena dziedzeri nespēj producēt pietiekamu piena daudzumu.

Viens no iemesliem var būt hormonālās sistēmas problēmas, jo par piena veidošanos atbild hormoni prolaktīns un oksiticīns, kas stimulē un uztur laktāciju. Ja kāds no hormoniem kāda iemesla dēļ „streiko”, laktācija var būt sarežģīta.

Reklāma
Reklāma

Pirms māmiņa nonāk pie lēmuma dot mazulim mātes piena aizstājēju, vajadzētu uzdot sev
jautājumus: vai darīju visu iespējamo, lai varētu turpināt bērna zīdīšanu ar krūti; vai vērsos pēc palīdzības pie sava partnera, bērna ārsta vai zīdīšanas konsultanta?

 

Prolaktīns var neveidoties pietiekamā daudzumā smagu dzemdību gadījumā. Hipofīzei, kur atrodas prolaktīns, jābūt labi apasiņotai, bet, ja dzemdībās bijis liels asiņu zudums, var notikt audu nekroze, līdz ar to hipofīze ir maza un prolaktīns neveidojas pietiekamā daudzumā (to sauc par Šihana sindromu).


Ir veikti arī pētījumi, kuros apskatīts, vai zīdīšanu ietekmē krūšu plastiskā operācija. Secināts: no 319 sievietēm 15 % saskārušās ar zīdīšanas problēmām un 6,9 % no tām atzinušas, ka pirms grūtniecības krūtīm bijusi ķirurģiska iejaukšanās. Tas, protams, ir neliels skaits sieviešu un nebūt nenozīmē, ka pēc krūšu plastiskās operācijas nav iespējams zīdīt mazuli.

 

Jāmēģina zīdīt, bet…
Daudz biežāk problēmas ar laktāciju rodas psiholoģisku un emocionālu iemeslu dēļ, kad jaunajai māmiņai ir bailes, neziņa, satraukums vai arī nepietiekamas zināšanas – nav skaidrs, kā pareizi turēt mazuli zīdīšanas laikā, lai viņš pareizi satvertu krūts galu, vai arī netiek ievērots tāds zīdīšanas režīms, kāds mazajam būtu piemērots. (Ir māmiņas, kurām piens veiksmīgi veidojas, ja bērns ēd ik pēc trim stundām un vienā zīšanas reizē tiek piedāvāta viena krūts, bet nekas neparasts, ka ir pietiekami piens tikai tad, ja mazuli zīda biežāk un vienā ēdienreizē no abām krūtīm.)


Ja bērns pie krūts raud un arī pēc ēšanas joprojām ir nemierīgs, tas vecākiem liek domāt, ka viņš nav pietiekami paēdis un laikam mammai nepietiek piena. Vai šādā situācijā nepieciešams dot mātes piena aizstājēju?

Bērns var būt nemierīgs citu iemeslu dēļ (sāp vēders, galva, kaut kas traucē zīst). Diemžēl māmiņas nereti padodas, zaudē pacietību, un, atmetot ar roku „pupošanai”, mazajam tiek iemācīts ēst no pudelītes mākslīgo piena maisījumu. Rīcība nav nosodāma, jo svarīga taču ir gan mazuļa, gan mātes labsajūta. Pirms māmiņa nonāk pie lēmuma dot bērnam mātes piena aizstājēju, vajadzētu uzdot sev jautājumus: vai darīju visu iespējamo, lai varētu turpināt mazuļa zīdīšanu ar krūti; vai vērsos pēc palīdzības pie sava partnera, bērna ārsta vai zīdīšanas konsultanta? Ja atbildes ir pārliecinošs „Jā”, tomēr nav izdevies mazo zīdīt tā, lai viņš un arī pati justos labi, tad, iespējams, piena maisījuma piedāvāšana tiešām ir labākais risinājums.

Attiecības ar bērnu neveido tikai zīdīšana, bet gan tas, vai un kā māte ņem mazo  rokās, kā pieskaras un samīļo un kā skatās uz viņu. Tam ir milzīga nozīme, lai mazulis būtu laimīgs.

Zināšanai


Kad bērns atradināts no krūts
Ja māmiņa pārtrauc zīdīšanu, kad bērns vēl nav sasniedzis gada vecumu, tad, pat ja viņa ēdienkartē ir dārzeņi, augļi, gaļa un piena produkti, kā jogurts un biezpiens, mātes piena formula ir ieteicama vismaz kā viena maltīte dienā. Tam ir sabalansēts sastāvs, un tajā ir vitamīni, un mazulis to pārstrādā vieglāk nekā pieaugušo pārtiku. Piena maisījums var būt kā viena ēdienreize pat līdz
pusotra gada vecumam.


Atsauces
1. World Health Organization, Exclusive breastfeeding. Pieejams 
2. Neifert, M. Prevention of Breastfeeding Tragedies. Pediatr Clin North Am, 2001; 48(2): 273-97.
3. Neifert, M.; DeMarzo, S.; Seacat, J.; Young, D.; Leff, M.; Orleans, M. The Influence of Breast
Surgery, Breast Appearance, and Pregnancy-induced Breast Changes on Lactation Sufficiency as
Measured by Infant Weight Gain. 1990; 17(1): 31-8.

 


Fonds “Mammām un Tētiem” sācis izdot žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem ar mērķi sniegt izglītojošu, uz pētījumiem bāzētu informāciju par priekšnosacījumiem veselīgai grūtniecībai, par dzemdību norisi, pāra attiecību stiprināšanu laikā, kad ģimenē ienācis bērniņš, un drošu, pareizu jaundzimušā aprūpi.
Žurnāls bez maksas pieejams ārstu praksēs un dzemdniecības iestādēs.

    Lejupielādēt žurnālu PDF formātā

    Atvērt lasīšanai online