Viss par bērniņa miedziņu: kā un kur midzināt mazulīti

Bērna midzināšanu apvij neskaitāmi mīti – nedrīkstot mazuli ņemt blakus gultā, bērnam jau no pirmās dzimšanas dienas jāmācās iemigt vienam, nedrīkstot mazo turēt uz rokām, citādi izlutinās. Mazliet par teoriju un vairāk par praktisko sarunājāmies ar zīdīšanas konsultanti Sandru Lasi.

 

FOTO: Shutterstock.com

Atsevišķā gulēšana arī uz mammas miegu var atstāt negatīvu iespaidu.

Jaunajiem vecākiem būtiski sev atgādināt – pavisam mazam bērnam atrasties vecāku rokās ir nepieciešamība, nevis kaprīze! Zīdīšanas speciāliste Sandra Lase smejot teic: ja vecāki baidās, ka jaundzimušais pieradīs gulēt tikai kopā ar viņiem vai uz viņu rokām, tad tas ir nokavēts. Deviņu grūtniecības mēnešu laikā bērniņš jau ir pieradis būt kopā ar mammu, sajust viņas sirdspukstus un mierinošo klātbūtni. Būt prom no piesaistes personas bērniem ir diezgan satraucoši.

 

No vecākiem atkarīga bērna drošības sajūta pasaulē
Pirmie seši dzīves mēneši mazulim ir pilnīgs atkarības periods, kad zīdainis pats nespēj neko izdarīt! Ja mēs uzreiz sākam bērnu no sevis atradināt, protams, viņš to pieņems, jo galu galā nebūs nekādas izvēles iespējas. Tomēr – jo pilnīgāk šajā posmā tiks apmierinātas visas mazuļa vajadzības, jo drošāk viņš jutīsies šajā pasaulē. Tas ir pamats, ko vēlāk mazais varēs dot pasaulei atpakaļ. Ja bērns jau no pirmajiem dzīves mēnešiem jutīsies vientuļš un nobijies, pasauli tā arī uztvers – kā biedējošu un agresīvu. Psiholoģijā ir jēdziens „diāde” – tas nozīmē, ka divām personībām ir kopīgas psiholoģiskas robežas. Sākotnēji mamma ar bērnu veido šādu diādi, kas pakāpeniski samazinās līdz trīs gadu vecumam, kad mazais kļūst patstāvīgāks. Bet arī pēc tam nezūd vajadzība pēc mammas maiguma, atbalsta un uzmanības. Mums visiem mamma ir beznosacījuma mīlestības avots.

 

Rituāls pirms gulētiešanas ir obligāts jau kopš pirmajām dienām pēc piedzimšanas, jo tas palīdz bērnam pasauli uztvert kā drošu un saprotamu vietu.

 

Bērns līdz trīs gadu vecumam ir socializējies jau tik tālu, ka prot veidot attiecības gan ar pieaugušajiem, gan citiem bērniem. Viņš pamazām pilnveido iemaņas, kā sadarboties ar pārējo pasauli, izdarīt izvēles. Fiziski bērns ir aktīvs – spēj staigāt, skriet, veikt vienkāršus mājas darbus. Vairums iet uz podiņa, māk runāt. Citiem vārdiem sakot, bērns vairs nav bezpalīdzīgs, līdz ar to ir samazinājusies nepieciešamība pēc vecāku nemitīgas klātbūtnes.

 

Vai mazulim ļaut gulēt kopā ar vecākiem?
Ja rūpēs par fizisko veselību Pasaules Veselības organizācija rekomendē zīdaini guldināt pašam savā gultiņā, tad pediatra un zinātnieka Nila Bergmana (Keiptauna) veiktie pētījumi liecina, ka bērnam līdz trīs gadu vecumam būtu jāguļ kopā ar mammu. Pētījumos noskaidrots, ka mazuļiem, kas guļ cieši blakus savai mammai, ir mazāk stresa un ir mierīgāka sirdsdarbība, salīdzinot ar tiem, kas čuč atsevišķās gultiņās. Gulēšana šķirti apgrūtina drošās piesaistes veidošanos, kas ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem nākotnē, kā jau pieaugušam cilvēkam veidot emocionāli veselīgas attiecības.

 

Sandra Lase norāda, ka katrai ģimenei jāatrod sev piemērotākas gulēšanas modelis. Viena mamma labāk jutīsies un gulēs, ja bērns būs blakus, cita – ja mazais nakti pavadīs savā gultiņā. Lai kāds arī būtu lēmums, mazuļa guļvietai vismaz pirmo viņa dzīves gadu vajadzētu atrasties vienā istabā ar vecākiem. Statistika liecina, ka ZPNS (zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms) augstāks ir bērniem, kuri guļ atsevišķā istabā. Joprojām šis sindroms nav izskaidrots, tomēr viens no faktoriem ir saistīts ar bērna fizioloģiju. Esot vecākiem uz rokām vai guļot kopā, jaundzimušais dzird mammas sirdspukstus un elpošanu, tas harmonizē viņa iekšējos ritmus un stimulē elpošanas centrus. Tas īpaši attiecas uz priekšlaikus dzimušiem bērniem, kuriem šie centri nav līdz galam nobrieduši, tāpēc dažkārt parādās elpošanas pauzes. Mazulis vienkārši kādu brīdi neelpo. Ja viņš netālu dzird vecāku elpošanu vai, guļot blakus, – sirdspukstus, elpošana atjaunojas. Tāpat bērniņa elpošanu harmonizē šūpošana. Ne velti slimnīcās priekšlaikus dzimušu bērnu palātās ir kamertonis, kas imitē mammas sirdspukstu ritmu, vai arī inkubatoriem ir kustību funkcija.


Daļa mammu, kuru bērniņi guļ otrā istabas galā vai pat citā istabā, mēdz būt neizgulējušās un trauksmainas, jo regulāri mostas, lai klausītos, vai ar mazuli viss kārtībā. Un galu galā – cilvēka dabā ir gulēt ar kādu kopā, tad kāpēc bērnam nedot šo iespēju?



Aizmigt vienā gultā – ērti un relaksējoši. Abiem
Ja mammai ir pieņemami, tas šis ir vieglākais veids, kā bērnu iemidzināt, – apgulties, paņemt mazuli blakus, pielikt pie krūts un iemigt abiem kopā. Zīdīšana komfortablos apstākļos nomierinās arī mammu, tāpēc kopā iemigšana ir tik viegla. Šāds paņēmiens ļaus mammai arī dienas laikā atpūsties kopā ar mazuli.

 

Vienā gultā visu mūžu?
Nav pamata bažām, ka bērns vienmēr paliks vecāku gultā. Bērni vieglāk pieņem pārcelšanos uz savu gultu tajos vecuma posmos, kad notiek lēcieni attīstībā. Piemēram, trīs gadu vecumā bērns sāk attālināties no mammas. Daudzi vecāki šo pārcelšanu mēģina īstenot 1–1,5 gadu vecumā, tomēr šis nav veiksmīgs vecuma posms, jo mazuļi sāk badīties no tumsas un vecāku klātbūtne ir sevišķi nepieciešama. Ja bērns jau ir pārcēlies uz savu gultu, viņš tik un tā laiku pa laikam var atnākt pie mammas un tēta meklēt mierinājumu. Ja gulēšana vienā gultā ar vecākiem turpinās arī tad, kad atvasei ir 7–8 gadi (šāda parādība nereti vērojama ģimenēs, kur mamma viena audzina bērnu), tas var liecināt gan par bērna, gan mammas psiholoģisko nedrošību un iekšēju trauksmi.

 

Vai aizmigt pie krūts ir normāla prakse?
Pirmos mēnešus ir pilnīgi normāli, ja bērns iemieg pie krūts. Mazuļi vienkārši tā dara – zīž un aizmieg. Pēc aptuveni diviem mēnešiem sāk veidoties iemaņa atsevišķās ēdienreizēs zīžot neaizmigt, tāpat veidojas prasme iemigt bez krūts. Tomēr izteikti tas notiek ap sešu mēnešu vecumu, kad bērns pamazām sāk ēst pieauguša cilvēka pārtiku, kad zīdīšana vairs nav vienīgas paēšanas veids.

 

Kāpēc bēbīšiem dažreiz tik grūti aizmigt?
Bērni sākotnēji nespēj nodalīt fantāziju pasauli no īstenības. Kamēr bērniņš ir pavisam mazs, viņam iemigt palīdzēs mammas vai tēta tuvums. Ir normāli, ja zīdainis mostas naktī. Miega ritms varētu būt, piemēram, šāds: mostas pulksten 23, 4 naktī, 6 no rīta. Vai arī ceļas 23, 3 naktī, 5 no rīta. Šie laiki var nedaudz atšķirties, bet ritms ir līdzīgs.


Dažkārt grūti aizmigt tāpēc, ka vecāki nav savlaikus pamanījuši mazuļa signālus par to, ka nāk miedziņš, piemēram, bērns berzē actiņas.


Jau lielākiem bērniem, kuriem rādās murgi, sliktos sapņus var palīdzēt aizdzīt. Ir gadījumi, kad naktī bērns sāk spalgi brēkt un pat nav pamodināms. Šādā situācijā viņu var paņemt sev blakus, ļaut, lai viņš sajūt ķermeņa siltumu un sirdspukstus. Var pasēdēt ar mazuli klēpī un viņu pašūpināt. Ja paņem sev pie sāna un samīļo, tās ir vislabākās „zāles”. Ja nemierīgs miegs ir ilgstoši (vismaz divas nedēļas) jāvērtē, vai pa dienu nav kādi lielāki stresi vai pārdzīvojumi, ko vecāku varā ir mainīt un mazināt.

 

Rituālu veidošana pirms gulētiešanas
Rituāls pirms gulētiešanas ir obligāts jau kopš pirmajām dienām pēc piedzimšanas, jo tas palīdz bērnam pasauli uztvert kā drošu un saprotamu vietu. Rituāli palīdz arī pašiem vecākiem saglabāt konsekvenci. Gulēt likšana sākas ar apzināšanos, ka iemidzināšana nav piecu minūšu jautājums. Gulēšana ir process, kam jāgatavojas.


Liekam gulēt zīdaini:

  • mazuli, kurš jau nomazgāts un saģērbts uz nakti, var viegli ietīt autiņā, pledā vai vieglā sedziņā tā, lai rociņas nevarētu brīvi vicināt;
  • bērnu paņem uz rokām;
  • zemā mierīgā balss tembrā dziedi vai dungo kādu dziesmiņu;
  • viegli un vienmērīgi šūpo bērniņu;
  • ja nepieciešams, dod mazajam krūti vai knupīti.
Reklāma
Reklāma

 

Liekam gulēt lielāku bērnu:

  • ja vēlies, lai bērns guļ, piemēram, pusdesmitos vakarā, gulētiešana sākas jau pulksten astoņos; 
  • ideāli, ja pirms tam varat iziet laukā pastaigāties, paelpot svaigu gaisu, tāpat derēs aktīvas spēles, lai bērns var izlādēt savu lieko enerģiju. Šī ir sfēra, kurā izpausties tētim;
  • un tad rotaļlietu kārtošana, mazgāšanās, zobu tīrīšana, vakara pasaciņa vai dziesma, muguriņas paglaudīšana. 

 

Padomi bērna saldākam miegam

  • Bērnam var būt grūti aizmigt, ja viņš iet gulēt, bet pārējie paliek nomodā. Vislabāk, ja gulēt dodas visi reizē.
  • Arī lielākam bērnam, kurš jau guļ savā gultā, savā istabā, ir nepieciešams kāds, kurš liek viņu gulēt, pasēž blakus, kamēr aizmieg. Tā, ka mamma sasedz bērnu, nobučo, pasaka  arlabunakti, izslēdz gaismu, aiztaisa durvis un dodas baudīt vakaru ar vīru, notiek tikai filmās. Tātad – rēķinies ar laiku, ko vajadzēs veltīt bērnam!
  • Nekad nevajag bērnu pēkšņi izraut no interesantas nodarbes un paziņot, ka jāiet gulēt. Vari pirms tam brīdināt, ka spēlei atlikušas 15 minūtes, 10 un tad 5.
  • Varbūt ir iespēja bērnu nelikt gulēt, piemēram, deviņos vakarā, ja viņš pēc rakstura ir „pūce”. Labāk ļaut, lai paspēlējas ilgāk, nekā piedzīvot regulāru cīņu ar bērnu, kurš nespēj aizmigt.

 


Drošības noteikumi, ja vēlies ņemt zīdaini savā gultā:

- neņem mazuli pie sevis gultā, ja neesi spējīga par viņu pienācīgi parūpēties. Piemēram, esi slima, pārgurusi, atrodies kādu nomierinošu zāļu vai alkohola ietekmē;

- gultas virsmai jābūt līdzenai, bez liekām segām un spilveniem, bez visa, kas var apgrūtināt skābekļa piekļuvi mazulim;

- seko līdzi, lai bērns nepārkarstu, neģērb viņu pārāk biezi;

- neliec mazuli gulēt starp sevi un vēl kādu ģimenes locekli, kas miegā nejauši var mazajam nodarīt pāri. Tāpat arī novērs iespējamību, ka bērns varētu izkrist no gultas;

- jaundzimušā miegs pašam savā gultiņā pirmajos dzīves mēnešos būs drošāks, ja bērns dzimis priekšlaikus jeb neiznēsāts vai viņam bijis mazs dzimšanas svars, vai arī viņam ir augsta temperatūra.

 

IDEJA! Ideāls risinājums ir savienotās gultas – veikalu piedāvājumā ir speciālas bērnu gultiņas, kurām viena sānu mala ir noņemama un pati gultiņa piestiprināma pie lielās gultas. Rezultātā mazulis guļ savā gultiņā, bet tajā pašā laikā ir vecākiem pavisam blakus.

 

SVARĪGI! Ja mamma nerīkojas saskaņā ar savām izjūtām, pastāv dažādi drošības riski. Ja mamma neuzdrošinās ņemt bērnu blakus gultā, bet viņu naktī zīda sēdus neērtā vietā un neērtā pozā, pastāv iespēja, ka mazulis, mammai nejauši iemiegot, izkrīt no rokām.

 

Nedrošās gulēšanas vietas zīdainim:

  • dzīvojamās istabas dīvāns,
  • piepūšamais matracis,
  • klubkrēsls,
  • uz spilvena,
  • auto krēsliņš,
  • nepareizi sasiets slings.

 

 

 

Izmantotā literatūra:

  • Alice Callahan. Bed-sharing with Young Infants: Is It Safe After All? Pieejams: http://scienceofmom.com/2014/09/26/bed-sharing-with-young-infants-is-it-safe-after-all/

 


Žurnāls "Mammām un Tētiem" iznāk 4 reizes gadā, un to bez maksas topošie un jaunie vecāki var saņemt pie ārstiem un dzemdību namos visā Latvijā. Tāpat šo žurnālu bez maksas vari lasīt Mammamuntetiem.lv sadaļā Mūsu izdevumi. Žurnāla izdevējs ir portāls Mammamuntetiem.lv un nodibinājums "Fonds Mammām un Tētiem".